Tiranozauru kanjons

13.nodaļa

Masago lejā vēroja, kā Hits kopā ar diviem saviem vīriem uzkāpj pa stāvo smilšakmens nogāzi un piespiežas pie sie­nas, tieši zem ieejas alā, izvēršoties, lai iekļautu tās iemīt­niekus no trim leņķiem. Tas bija klasisks manevrs, iespējams, tā bija pārcenšanās, ņemot vērā to, ka tie trīs iekšā droši vien pat nebija bruņoti.

Hits ne pārāk skaļi, taču ar dzelžainu autoritāti, sacīja:

Jūs, kas esat alā. Mums te ir vairāk ieroču, un mūsu ir vairāk. Mēs ejam iekšā. Nekustieties un turiet rokas tā, lai tās var redzēt.

Masago vēroja, kas notiek, pretodamies neraksturīgai sa­sprindzinājuma sajūtai.

Hits piecēlās, parādīdamies neredzamajiem objektiem alas iekšpusē. Pārēji divi viņu piesedza.

Tieši tā. Rokas virs galvas. Nevienam nekas nenotiks. Viņš pamāja abiem puišiem, kas viņu piesedza.

Tas bija beidzies. Trīs uzbrukuma mērķi stāvēja atvērtajā alas ieejā, rokas pacēluši.

Piesedziet mani.

Hits piegāja un pārbaudīja visus trīs, pārliecinoties, ka viņi nav bruņoti. Viņš ierunājās mikrofonā:

Ser, ala ir droša. Varat nākt augšā.

Masago satvēra pirmo kāpsli un rāpās augšā, un pēc brī­ža jau stāvēja alas ieejā, skatoties uz trim nožēlojamiem kre­tīniem, kādus viņš sen nebija redzējis: uz mūku, Brodbentu un viņa sievu.

Nav bruņoti?

Hits pamāja ar galvu.

Pārbaudiet viņus vēlreiz. Es gribu redzēt visu, kas vi­ņiem ir līdzi. Visu. Nolieciet to smiltīs man priekšā.

Hits pamāja vienam no saviem vīriem, kurš sāka pārmek­lēt novārgušo grupiņu. Parādījās lukturis, maki, atslēgas, va­dītāja apliecība, kas viss tika uzmanīgi nolikts smiltīs. Mūka mugursomā bija tukša blašķe, sērkociņi, pāris tukšu metāla kārbu un citi pārgājienā nepieciešamie priekšmeti.

Pēdējais atradums bija no slēptuves mūka talārā.

Pie velna, kas tas ir? jautāja viens no puišiem, to pa­cēlis.

Nemainīdams sejas izteiksmi, Masago sacīja:

Atnesiet to man.

Puisis viņam to pasniedza. Masago skatījās uz roboto zobu, pagrieza un nedaudz pamētāja rokā.

Tu. Viņš norādīja uz mūku. Tu laikam būsi Fords.

Mūks tikko manāmi pamāja ar galvu.

Pasper soli uz priekšu.

Mūks paspēra mazu soli.

Masago pacēla roboto zobu.

Tātad tu to atradi. Tu zini, kur tas ir.

Tiesa gan, mūks atbildēja.

Tu man pateiksi, kur tas atrodams.

Esmu vienīgais, kam ir tev vajadzīgā informācija. Un es neko neteikšu, pirms tu neatbildēsi uz maniem jautājumiem.

Masago izņēma no maksts savu Beretta un notēmēja to pret Fordu.

Runā!

Ej ellē!

Masago izšāva, un lode dziedot aizlidoja gar Forda ausi. Mūks pat nepakustināja muskuli.

Masago nolaida lejā ieroci. Šo vīru nebūs iespējams iebie­dēt to jau uzreiz varēja redzēt.

Ja tu mani tagad nogalināsi, tu nekad neatradīsi dino­zauru. Nekad.

Masago šķībi pasmaidīja.

Labi, tev tiek viens jautājums.

Kāpēc tu gribi dinozauru?

Tajā ir ļoti bīstamas, indīgas elementārdaļiņas, kuras varētu tikt izmantotas par bioterorisma ieroci. Masago redzēja, ka mūks apsver viņa teikto. Vairāk teikt viņš nedrīk­stēja: neko, kas būtu pretrunā ar pavēli, kas tika vīriem izsniegta.

Tava speciālā norīkojuma nodaļas nosaukums?

Tas jau būtu otrs jautājums.

Tad ej pie velna, mūks atteica.

Masago ātri piegāja pie mūka un iebelza ar dūri viņam pa pakrūti; Fords kā cementa maiss nokrita zemē. Masago uzlika viņam uz muguras kāju. Fords ieklepojās, piecēlās rā­pus, rokām drebot un taustoties pa smiltīm, lai saglabātu līdzsvaru.

Dinozaurs, Forda kungs, kur tas ir?

Ūdeni… lūdzu…

Masago noņēma savu blašķi un izaicinoši pakratīja.

Kad es dzirdēšu, kur ir dinozaura atrašanās vieta. Viņš noskrūvēja vāciņu un noliecās pie trīcošā mūka, kurš tik tikko spēja noturēties rāpus stāvoklī.

Mūks pietrūkās gluži kā uzbrūkoša čūska. Viņa roka pa­rādījās no smiltīm negaidīti ar ieroci tajā. Pirms Masago spēja reaģēt, Fords ar kreiso roku bija apķēris viņu ap kak­lu un parāvis atpakaļ. Masago juta, kā ausi tiek iebāzts iero­ča stobrs, rokas sasaistītas aiz muguras, un viņš nespēja aiz­sniegt savu Beretta.

Tātad, Fords sacīja karavīriem, izmantodams Masa­go par vairogu, šis vīrs mums izstāstīs, kas patiesībā no­tiek, vai arī ar viņu ir cauri.