Tiranozauru kanjons

25.nodaļa

Vailers ar vienu kāju izkāpa stāvvietā pie klostera un ieslē­dza sirēnu, lai darītu zināmu, ka ieradies. Viņš nezināja, kad mūki dodas gulēt, bet bija diezgan pārliecināts, ka vienos naktī viņi augšā vairs nebūs. Apkārt viss bija tumšs kā kapā, nebija ieslēgta pat neviena gaisma pie ārdurvīm, lai pada­rītu vietu omulīgāku. Tikko pāri kanjonu nogāzēm bija uzlē­cis mēness, metot spokainu gaismu pār apkārtni.

Viņš vēlreiz ieslēdza sirēnu. Lai mūki nāk laukā pie viņa. Pēc deviņdesmit minūšu garā brauciena pa ceļu, kas noteik­ti bija pats sliktākais visā štatā, viņam nebija garastāvokļa izlikties jaukam.

Nupat iedegās gaisma.

Vailers palūkojās Ernandesa norādītajā virzienā. Pēkšņi tumsas jūrā parādījās dzeltens četrstūris.

Vai tu domā, ka Brodbents ir šeit? Stāvvieta ir tukša.

Vailers izjuta jaunu aizkaitinājuma vilni, izdzirdot Ernan­desa balsī šaubas. Viņš izvilka no kabatas cigareti, iebāza mutē un aizsmēķēja.

Mēs zinām, ka Brodbents atradās uz astoņdesmit ce­turtās šosejas, braucot ar to nozagto Dodge. Viņš nav izbrau­cis cauri nevienam policijas patruļpunktam, un viņš arī nav Rēgu rančo. Kur vēl viņš varētu būt?

Abās šosejas pusēs ir papilnam meža ceļu.

Jā. Bet ir tikai viens ceļš, kas ved plakankalnēs, un tas ir šis. Ja viņa šeit nav, tad mums gluži vienkārši nāksies iz­prašņāt mūku.

Viņš ievilka dūmu un tad izpūta. Beidzot viņš ieraudzīja pa taciņu lēkājam luktura starus. Parādījās figūra, ietinusies apmetnī ar kapuci, seja bija paslēpta ēnā. Vailers nekustīgi palika stāvam pie mašīnas durvīm, uzlicis kāju uz sliekšņa.

Mūks pastiepa roku.

Brālis Henrijs, kristiešu klostera abats.

Viņš bija maza auguma vīrs, ar ātrām kustībām, možām acīm un īsi apcirptu bārdiņu. Vailers paspieda mūka roku, juzdamies apmulsis no nepārprotami draudzīgās sasveicinā­šanās.

Leitnants Vailers, Santafē slepkavību izmeklēšanas no­daļa, viņš sacīja, izvilkdams nozīmi. Un šis ir seržants Ernandess.

Labi, labi. Mūks pārbaudīja nozīmi, paspīdinādams uz to ar lukturi, un atdeva atpakaļ. Vai neiebilstat izslēgt si­rēnu, leitnant? Brāļi jau guļ.

Jā, protams.

Ernandess ieliecās policijas mašīnā un to izslēdza.

Vailers jutās neērti, runājot ar mūku. Varbūt viņam ne­vajadzēja tā trokšņot ar sirēnu.

Mēs meklējam vīrieti, vārdā Tomass Brodbents, viņš sacīja. Šķiet, ka viņam ir draudzīgas attiecības ar vienu no jūsu mūkiem, Vaimenu Fordu. Mums ir pamats domāt, ka viņš varētu atrasties šeit vai arī uz ceļa te tuvumā.

Es nepazīstu šo misteru Brodbentu, sacīja abats. Un brālis Vaimens pašlaik nav šeit.

Kur viņš ir?

Viņš devās projām pirms trijām dienām savrupā lūgšanu ceļojumā pa tuksnesi.

Jā, kā tad, lūgšanu ceļojumā, nodomāja Vailers.

Un kad viņš atgriezīsies?

Viņam bija jābūt atpakaļ vakar.

Vai tiešām?

Vailers uzmanīgi ieskatījās mūka sejā. Viņš bija tik patiess, ka patiesāku grūtāk iedomāties. Vismaz viņš stāstīja patiesību.

Tātad jūs nepazīstat šo Brodbentu? Pēc tās informāci­jas, kas ir manā rīcībā, viņš te ir ieradies jau pāris reižu. Smilškrāsas mati, gara auguma, brauc ar piecdesmit septītā gada Cheviļ pikapu.

Ak jā, vīrietis ar to brīnišķīgo pikapu. Tagad es sapro­tu, par ko jūs runājat. Kā man zināms, viņš te ir bijis divas reizes. Pagājušo reizi tas bija apmēram pirms nedēļas.

Saskaņā ar manu informāciju viņš te bija pirms četrām dienām. Dienu pirms tas jūsu mūks Fords devās tuksnesī savā "lūgšanu ceļojumā".

Tas izklausās pareizi, mūks vēlīgi atbildēja.

Vailers izņēma piezīmju grāmatiņu un kaut ko atzīmēja.

Vai varu jums, leitnant, pajautāt, ar ko saistīti šie jautā­jumi? painteresējās abats. Mēs neesam pieraduši pie poli­cijas apciemojumiem nakts vidū.

Vailers aizcirta piezīmju grāmatiņu.

Man ir orderis Brodbenta arestam.

Abats kādu brīdi lūkojās uz Vaileru, un viņa skatiens bija pārsteidzoši samulsis.

Orderis arestam?

Tieši tā es teicu.

Ja drīkstu pajautāt uz kāda pamata?

Visu cieņu, tēvs, bet to es pašlaik nedrīkstu atklāt.

Abats klusēja.

Vai te ir kāda vieta, kur mēs varētu aprunāties? Vai­lers pajautāja.

Jā, protams. Parasti mēs šeit, klosterī, esam pakļauti klu­sēšanas zvērestam, bet mēs varam aprunāties. Sekojiet man!

Rādiet ceļu, sacīja Vailers, paskatīdamies uz Ernandesu.

Viņi sekoja mūkam pa līkumaino taku, nonākdami pie ne­lielas ķieģeļu mājas aiz baznīcas. Abats apstājās pie durvīm, ar jautājošu skatienu uzlūkodams Vaileru. Vailers skatījās pretim.

Atvainojiet, leitnant, jūsu cigarete?

Ak jā, protams. Vailers to nometa un nospieda ar kā­ju, pamanīdams abata nosodošo skatienu un juzdamies aiz­kaitināts, ka viņš jau kaut kādā veidā ticis nosodīts. Mūks pagriezās un devās iekšā, bet Vailers ar Ernandesu viņam sekoja. Mūks ieveda viņus nabadzīgi iekārtotā, izbalsinātā telpā, kurā bija tikai neapstrādāts koka galds, lampa, klēpjdators un printeris.

Mūks ieslēdza gaismu, un viņi apsēdās uz cietajiem soliem. Vailers sagrozījās, mēģinot iekārtoties ērtāk, un izņē­ma piezīmju grāmatiņu un pildspalvu. Viņš ar katru brīdi kļuva arvien vairāk aizkaitināts, domādams par to, ka Brod­benta un Forda šeit nav un viņi izniekojuši tik daudz laika, braukdami uz šejieni. Kāpēc gan mūkiem šeit nevarēja būt sasodīti telefoni?

Abat, man ir iemesls aizdomām, ka Vaimens Fords va­rētu būt iesaistīts.

Abats bija noņēmis kapuci, un tagad viņa uzacis bija pār­steigumā uzrautas.

Iesaistīts kur?

Mēs vēl neesam pārliecināti, bet kādā lietā, kas saistīta ar slepkavību Labirintā pagājušajā nedēļā. Kaut kādā lietā, kas, iespējams, ir nelikumīga.

Es uzskatu par pilnīgi neiespējamu, ka brālis Vaimens varētu būt iesaistīts nelikumīgos darījumos, nerunājot nemaz par slepkavību. Viņš ir vīrs ar izcilu raksturu.

Vai Fords pēdējā laikā bieži devās uz plakankalnēm?

Ne vairāk kā parasti.

Bet viņš tur pavada daudz laika?

To viņš vienmēr ir darījis, kopš vien ieradās šeit pirms trim gadiem.

Vai zināt, ka viņš agrāk strādāja CIP?

Leitnant, es zinu daudz ko, bet tas ari ir viss. Mēs ne­iejaucamies mūsu brāļu agrākajā dzīvē, ne vairāk kā tajā, kas tiek atklāts grēksūdzē.

Vai esat ievērojis kādas pārmaiņas Forda uzvedībā pē­dējā laikā? Kādas pārmaiņas ierastajā režīmā?

Abats bridi vilcinājās ar atbildi.

Pēdējā laikā viņš daudz strādāja ar datoru. Šķita, ka tur bija kaut kas ar cipariem saistīts. Bet, kā jau teicu, esmu pār­liecināts, ka viņš nevarētu būt iejaukts…

Vailers viņu pārtrauca:

Pie tā datora? Viņš pamāja uz otru telpu.

Tas ir mūsu vienīgais dators.

Vailers vēl kaut ko pierakstīja.

Brālis Fords ir Dieva vīrs, un es varu jums galvot…

Vailers viņu pārtrauca ar nepacietīgu mājienu.

Vai jums ir kāda nojausma, uz kurieni brālis Fords de­vās šajā "lūgšanu ceļojumā"?

-Nē.

Un viņš kavējas ar atgriešanos?

Uzskatu, ka viņš būs atpakaļ kuru katru brīdi. Viņš so­līja, ka atgriezīsies vakar. Parasti viņš tur savus solījumus.

Vailers klusībā nolamājās.

Vai vēl kas?

Nē, šobrīd nav.

Tad es vēlētos doties pie miera. Mēs ceļamies četros.

Labi.

Mūks devās projām.

Vailers pamāja Ernandesam.

Iziesim ārā paelpot svaigu gaisu.

Kad viņi bija ārā, Vailers atkal aizsmēķēja.

Ko tu domā? pajautāja Ernandess.

Tam visam ir nelaba smaka. Es taisos piespiest to mū­ku Fordu runāt, ja tas ari ir pēdējais, ko man izdodas izda­rīt. Lūgšanu ceļojums jā, kā tad! Vailers paskatījās pulk­stenī. Bija jau gandrīz divi. Viņš izjuta pieaugošu neveiksmes un iztērēta laika sajūtu. Aizej atpakaļ līdz mašīnai un iz­sauc Santafē, lai viņi atsūta helikopteru, un, kamēr to dari, pajautā pēc ordera, lai varam paņemt šo datoru.

Helikopteru?

Jā. Gribu, lai tas ir šeit līdz pirmajai gaismiņai. Mēs vi­ņus abus atradīsim. Tā ir federālā zeme, tāpēc pārliecinies, lai Santafē policijas departaments vienojas ar ZPB un jebku­ru citu, kas varētu sadusmoties un sākt žēloties, ka nav in­formēts.

Protams, leitnant.

Vailers vēroja, kā Ernandesa lukturis lēkā lejā pa celiņu uz stāvvietu. Pēc brīža policijas patruļmašīnā iedegās gais­ma, un viņš izdzirdēja sprakšķi un radio šņākoņu. Diezgan ilgi risinājās nesaprotama saruna. Viņš jau bija izsmēķējis vie­nu cigareti un aizsmēķēja otru, kad Ernandess viņam pie­vienojās pie durvīm.

Ernandess apstājās, un viņa tuklie sāni viļņojās no gājiena augšā pa kalnu.

-Jā?

Viņi tikko noslēguši gaisa telpu no Espanjolas līdz Kolorādo robežai.

Kas ir "viņi"?

Federālās aviācijas administrācija. Neviens nezina iemeslu, pavēle nākusi no augšas. Nekādu komerciālo lido­jumu, nekādu privāto, pilnīgi nekā.

Cik ilgi?

Uz nenoteiktu laiku.

Skaisti. Kā būs ar orderi?

Ari nesanāks. Viņi pamodināja tiesnesi, viņš ir aizkaiti­nāts, viņš ir katolis un vēlas, lai būtu daudz svarīgāks iemesls, kāpēc vajadzētu paņemt klostera datoru.

Es arī esmu katolis, un kāds, pie velna, tam ar to ir sakars? Vailers nikni ievilka pēdējo cigaretes dūmu, nometa izsmēķi zemē, spēcīgi uzkāpa ar papēdi un nomīdīja, līdz no tā bija palicis tikai sasmalcināts filtrs. Tad viņš pamāja uz tumšajiem kanjonu siluetiem, kas pacēlās aiz klostera.

Tur, plakankalnēs, notiek kas svarīgs. Un mums nav ne mazākās nojausmas, kas tas ir.