Tiranozauru kanjons

11.NODAĻA

Pabraucis garām nolaupītāja mašīnai, kas bija nogriezušies no šosejas un izslēgusi gaismu, Toms bija devies uz priekšu, līdz vairs nebija redzams, un tad arī nobrauca malā. Ceļš vi­ņam aiz muguras palika tumšs. Vīrietis, kā noprotams, bija nogriezies uz viena no daudzajiem meža ceļiem, kas veda augšā Kanhilonu kalnos.

Toms apgriezās un devās atpakaļ. Pēc īsa brīža viņš atra­da vietu, kur vīrs bija nogriezies, atstājot skaidras riepu pē­das smiltīs. Tieši priekšā bija pagrieziens uz meža ceļu, un Toms redzēja, ka tās pašas pēdas ved pa to.

Toms sekoja pa tām ar Dodge, braucot lēnām, gaismu iz­slēdzis. Ceļš virzījās uz Kanhilonu kalnu nogāzi virs de 1os Vjehosas plakankalnes, un drīz vien sīkās priedes pamazām pārgāja tumšā mežā. Viņš pretojās impulsam ieslēgt gaismu un mesties uz priekšu; pārsteigums bija viņa vienīgā priekš­rocība. Toms intuitīvi juta, ka Sallija joprojām ir dzīva. Viņa nevarēja būt mirusi. Viņš to būtu jutis.

Ceļš nogriezās uz stāvu kalnu, kura nogāzi klāja biezs mežs un kura virsotnē slējās klints. Šeit pavērās plašs skats uz augstajām plakankalnēm, starp kurām izcēlās lielās de 1os Vjehosas tumšās kontūras. Ceļš atkal pagriezās atpakaļ uz biezo mežu, un drīz vien no tumsas izlīda sēta, spīdinot vidū jaunus vārtus. Pablāva, laika gaitā apbružāta zīme vēstīja:

CAK NOMETNE IRBJU LICIS

Blakus bija piestiprinātā vēl viena zīme.

Privātīpašums Aizliegts ieiet Pārkāpēji tiks apsūdzēti pilnos likuma ietvaros

Tas bija kāds iekšējais nacionālais mežs. Toms nobrauca no ceļa un izslēdza dzinēju. Tagad viņam bija brīvs brīdis, un viņš izvilka no mašīnas durvju sānu kabatas ieroci. Tas bija nolietots J.C.Higgins 88 divdesmit otrā kalibra revol­veris, īsts mēsls. Toms pārbaudīja cilindru deviņas kame­ras, visas tukšas.

Viņš izņēma vecu karšu žūksni un tukšu Jim Bearn no dur­vju sānu kabatām un pataustījās vēl, bet patronu tur nebija. Atrāvis vaļā cimdu nodalījumu, viņš pārmeklēja ari to, taču atrada tikai vēl vairākas kartes un tukšas pudeles, tomēr pa­šā apakšā ari vienu pašu saskrambātu patronu, kuru ielika cilindrā, un iebāza revolveri aiz jostas. Viņš paņēma arī Maglite no cimdu nodalījuma un pārmeklēja visu mašīnu, palū­kodamies zem sēdekļiem, vai nav kaut kur vēl kāda noklī­dusi patrona. Nekā.

Viņš izkāpa no pikapa. Nakts vēja brāzmā šalca koki un klaigāja pūce, citu skaņu nebija. Vārti bija aizslēgti ar pieka­ramo slēdzeni. Toms paglūnēja cauri tiem. Ceļš līkumoja un nozuda aiz kokiem, un tur, attālāk, viņš saredzēja vārgu gaismu.

Mājiņa.

Toms pārkāpa pār sētu un tad metās pa ceļu ātrā, klusā skrējienā.