Pirmā nodaļa

Melodija Vēroja, kā no Mineraloģijas laboratorijas iziet pē­dējā sargu grupa, atslēgām žvadzot viņiem rokās un balsīm skaļi atskanot gaiteņos. Viņa aizvēra aiz viņiem durvis, aiz­slēdza tās un, atbalstījusies pret tām, nopūtās. Bija jau gan­drīz viens. Bija atnācis kriminālmeklētājs, parakstījis kaudzi dokumentu; medicīnas ekspertu grupa bija aiznesusi līķi; gar­laikots policists bija pavirši apskatījis vietu, izdarot blokno­tā īsas piezīmes. Visi pieņēma, ka Korvusa nāves cēlonis bi­jusi sirdstrieka, un Melodija bija pārliecināta, ka autopsija to apstiprinās.

Taču viņai bija aizdomas, ka tā bijusi slepkavība. Slepka­va dzinās pakaļ dinozauram, par to Melodija bija pilnīgi pār­liecināta, kādēļ gan lai citādi viņš būtu nozadzis visus iz­pētes materiālus, viņas izpētes materiālus? Viņai bija ātri jārīkojas.

Melodija prātoja, vai tikai izdarījusi pareizi, nevienam ne­atklājot savas aizdomas. Viņai nebija nekādu pierādījumu, ne­kādu drošu liecību, vienīgi fakts, ka Korvuss nemūžam ne­būtu interesējies par trilobītu. Ja viņa būtu izteikusies par savām aizdomām un tiktu iesaistīta šajā lietā, tas tikai pie­vērstu slepkavas uzmanību viņai. To Melodija nevarēja at­ļauties it īpaši ne jau tagad, kad uz spēles bija likts tik daudz. Kā jau tajā teicienā viņai bija jāķer lielākas zivis.

Melodija pacēla smagu metāla krēslu, aiznesa pie durvīm un nolika zem roktura, nostiprinot durvis, līdz bija pārlieci­nāta, ka neviens netiks iekšā, pat ar atslēgu ne. Ja kāds jau­tās, kāpēc viņa ieslēgusies, viņa var atbildēt, ka nāve viņu pārbiedējusi. Un vispār tas bija ļoti reti, kad kuratori izdo­māja nolaisties no saviem piektā stāva kabinetiem ar koka apdari uz pagrabstāva laboratoriju, it sevišķi jau svētdienā.

Viņai būs pietiekami daudz laika, lai varētu netraucēta pastrādāt.

Melodija aizsteidzās uz noliktavu, kas bija savienota ar laboratoriju. Šeit uz metāla plauktiem, kas slējās gar visu sie­nu, bija pēc numuriem un kategorijām sakārtoti desmitiem tūkstošiem minerālu un fosiliju paraugu. Mazākie paraugi at­radās atvilktnēs, lielākie bija salikti kastēs atvērtajos plauk­tos. Izmantojot bibliotēkas stila kāpnes uz riteņiem, varēja tikt pie augstākajiem plauktiem.

Sirdij satraukumā neprātīgi dauzoties, Melodija stūma kāpnes apkārt, līdz atrada rindu, kuru vēlējās. Viņa uzkāpa pie augšējā plaukta, kur putekļos tieši zem griestiem atra­dās veca koka redeļu kaste. Izbalējusi uzlīme vēstīja:

Protoceratops andreivsii perējums

Ugunīgie kalni , Pieejas nr. 1923-5693A

V. Greindžers, kolekcionārs

Izskatījās, ka koka vāks ir aiznaglots, tomēr nebija. Melo­dija to pacēla, nolika malā un tad izvilka salmu pīteņa kārtu.

Starp dinozaura fosilija olām bija Melodijas pagatavotās CD-ROM kopijas, kurās bija visi viņas izpētes dati un attēli. Tām blakus bija neliela plastmasas kārba, kurā atradās trīs ļoti plāni oriģinālā parauga gabali, tik mazi, ka neviens ne­ievērotu to iztrūkumu.

Atstājot CD, kur tie stāvēja, Melodija izņēma plastmasas kārbu, atlika atpakaļ salmu plteņa kārtu, uzlika vāku, nokā­pa lejā un aizstūma kāpnes atpakaļ uz vietu, kur tās bija stā­vējušas.

Viņa aiznesa kārbu pie slīpējamās ierīces, izņēma vienu gabaliņu un nostiprināja to. Kad epoksīdsveķi bija nožuvu­ši, viņa sāka to pulēt, tiecoties iegūt ideālu, ļoti plānu pos­mu, tādu, no kura varētu dabūt izcili labus attēlus elektro­nu mikroskopā. Tas bija rūpīgs darbs, un sarežģītu to darīja viņas trīcošās rokas. Melodijai vairākas reizes nācās apstā­ties, ievilkt pāris dziļu elpas vilcienu un iestāstīt sev, ka nav nekāda iemesla, lai slepkava atgrieztos, ka viņš ir dabūjis meklēto un ka viņam nevar būt ne mazākas nojausmas par dublikātiem. Kad paraugs bija gatavs, viņa to aiznesa uz ci­tu telpu, ieslēdza attiecīgo aparātu un ļāva tam iesilt. Ka­mēr Melodija gaidīja, viņa ieraudzīja aparātam blakus atvēr­to reģistru grāmatu. Acīs krita pēdējais ieraksts drošā, slīpā rokrakstā.

Pētnieks: I. Korvuss

Vieta/Paraugs: Plakankalnes/Čamas upe, Ņūmeksikā, T.Rex.

Komentāri: Trešā apbrīnojamā T.Rex skriemeļa fragmenta iz­pēte. Lieliski! Tas ieies vēsturē. I.K.

Trešā izpēte? Viņa pašķīra pāris lapu atpakaļ un atrada vēl divus ierakstus, abus lapas apakšā, kur, kā noprotams, Korvuss bija atradis tukšas līnijas. Melodija bija ko tamlīdzī­gu nojautusi, bet neticēja, ka to varētu izdarīt tik uzkrītoši. Šis nelietis bija plānojis pilnīgi viņu aplaupīt. Un viņa, jaukā, cītīgā darbiniece, gandrīz bija ļāvusi tam notikt. Viņa piegā­ja pie vēl vienas reģistru grāmatas citā telpā un arī tajā atra­da līdzīgus viltotus ierakstus. Tātad to viņš bija darījis vēlu naktī laboratorijā: zaga viņas darbu un viltoja ierakstus reģis­tru grāmatās.

Melodija pieķēra sevi, ka smagi elpo. Gandrīz vai kopš pirmās klases viņa bija gribējusi kļūt par zinātnieci, un pie­augot viņa bija lolojusi domu, ka zinātne ir viena no noza­rēm, kurā cilvēki darbojas, altruisma vadīti, un strādā ne jau sevis dēļ, bet gan cilvēces zināšanu attīstības labā. Viņa vien­mēr bija ticējusi, ka zinātne ir tā joma, kurā nopelni tiek pie­šķirti tiem, kas to tiešām pelnījuši.

Cik naivi!

Bija tikai viens veids, kā nodrošināt sev atzinību un tajā pašā laikā arī pasargāties no slepkavas: viņai bija jāpabeidz izpēte un jāapsteidz noziedznieks, publicējot rezultātus pirms viņa. Ja viņa nosūtītu rezultātus "Paleontoloģijas žur­nālam" internetā, tie tiktu izvērtēti un elektroniski publicēti trīs dienu laikā.

Protams, viņa norādītu arī Korvusa devumu, kas bija diezgan necils viņš bija piegādājis Melodijai paraugu. No kurienes bija radusies fosilija, kam tā piederēja, kā viņš to bija ieguvis šie jautājumi neietilpa viņas darba kompeten­cē. Protams, izraisītos publiska diskusija. Paraugs varēja būt zagts, varbūt pat nelikumīgs. Taču tas neietekmēja viņas dar­bu: viņai bija iedots paraugs analīzei, un tieši to viņa ari bi­ja paveikusi. Tiklīdz viņas izpēte tiks publicēta, vairs nebūs jēgas viņu nogalināt.

Un tad viņa varēs diktēt savus noteikumus.

Загрузка...