Tiranozauru kanjons

Sestā nodaļa

Masago Stāvēja izbalsinātajā klostera datora telpā, kas tagad kalpoja par Predator vadības staciju. Viņa skatiens bija pievērsts vadības pults ekrānam, kas pārraidīja attēlu no Pre­dator galvenās kameras. Raupjais klostera koka galds bija nokrauts ar modernu elektronikas aparatūru, pie kuras strā­dāja trīs operatori. Galvenais operators bija 615. īpašās eskadriļas kontrolieris. Vadības panelis, pie kura viņš strā­dāja, rādīja normāla lidaparāta kontrolierīces.

Masago skatiens kādu brīdi novirzījās no ekrāna uz diviem operatoru palīgiem. Viņu uzmanība bija pievērsta tikai elektronikas pasaulei, kurā bija iedziļinājušies. Viens strādāja pie pults, kas bija pilna ar ekrāniem, slēdžiem, tas­tatūrām un digitāliem rādījumiem, kuri kontrolēja Predator uzraudzību un izlūkošanas iespējas. Šajā četri simti piecdes­mit mārciņu smagajā komplektā bija elektrooptiskās un in­frasarkano staru kameras, sintētisks apertūras radars lido­šanai sliktos laika apstākļos; divu krāsu DLTV televizors ar dažādām objektīva fokusēšanas iespējām.

Desantvienības puiši bija atgriezušies ar helikopteru. Viņu kārta pienāks vēlāk.

Masago skatiens pievērsās otram kontrolierim. Viņš strā­dāja ar multispektrālo trajektorijas programmēšanas sistēmu. Divas no Hellfire C raķetēm jau bija izšautas un mūks noga­lināts.

Masago atkal pievērsa uzmanību ekrānam. Pēkšņi viņš sa­stinga.

Te kaut kas ir. Viena operatora neizteiksmīgā balss nomurmināja Masago radioaustiņās.

Masago saredzēja divus cilvēkus un trešo, kas gāja klāt pie pirmajiem diviem. Ceturtdaļjūdzes attālumā uz mugu­ras gulēja kāds ķermenis.

Palielini attālumu par deviņiem simtiem milimetru uz mērķi tālāk dienvidos, Masago pavēlēja.

Ekrānā parādījās jauns attēls. Vīrietis gulēja, atspiedies pret kanjona sienu. Milzīgs traips asinis. Miris vīrietis. No policista Vailera stāstītā Masago zināja par mūku un šiem di­viem. Bet trešais mirušais vīrietis bija nezināms.

Atkāpies līdz divi simti četrdesmit milimetriem.

Tagad viņš atkal varēja ieraudzīt visas trīs figūras. Tā, kas

atradās ziemeļos, bija sākusi skriet. Uz īsu brīdi viņš ierau­dzīja balto pagriezto seju. Tas bija apnicīgais CIP cilvēks, tā saucamais mūks. Masago pārsteigumā blenza ekrānā.

Izskatās, ka mēs neesam trāpījuši, nomurmināja kon­trolieris.

Masago uzmanīgi pieliecās pie ekrāna, blenžot tajā, it kā vēlētos dabūt no tā realitāti.

Parādiet tuvāk vidējo mērķi.

Kamera salēcās, un ekrānu piepildīja figūra pa vidu Brodbents. Vīrietis, kuru viņš meklēja, kurš plānam bija kri­tiski svarīgs. Brodbents bija atradis mirstošo dinozauru mek­lētāju, tāpēc bija visticamāk, ka viņš zina tiešo fosilijas atra­šanās vietu. Saskaņā ar Vailera sacīto bija iesaistīti gan mūks, gan Brodbenta sieva, lai gan nebija skaidrības par to, kā tas viss saistījās kopā. Bet to arī nevajadzēja. Masago mērķis bija vienkāršs: noskaidrot fosilijas atrašanās vietu, atbrīvot teri­toriju no nepilnvarotām personām, dabūt fosiliju un doties projām. Pēc tam ļaut kādam no papīru darboņiem salikt kopā detaļas slepenam ziņojumam.

Aizej atpakaļ uz simt sešdesmit milimetriem, viņš pa­vēlēja operatoram.

Attēls ekrānā atlēca atpakaļ. Trīs bija satikušies un skrēja uz aizsegu kanjona nogāzē.

Tiek iedarbināts MT1, sacīja kontrolieris.

Nē, nomurmināja Masago.

Kontrolieris uzmeta viņam apmulsuma pilnu skatienu.

Man šie mērķi nepieciešami dzīvi. Pat mūks.

Jā, ser.

Masago pārskatīja kanjonu. Tas bija astoņus simtus pēdu dziļš un sašaurinājās ejā kā pudeles kakls, bet tad atkal pa­plašinājās lielā akmens ielejā. Tā bija gandrīz vai pilnībā no­slēgta teritorija un radīja viņiem lielisku iespēju.

Vai redzat to punktu, kurā kanjons sašaurinās, apmē­ram uz pulksten diviem mūsu ekrānā.

Jā, ser.

Tas ir jūsu mērķis.

-Ser?

Es gribu, lai jūs trāpāt pa kanjona nogāzi tā, lai nokristu pietiekami daudz iežu, kas nobloķētu viņu ceļu uz priekšu. Mums ir iespēja iesprostot viņus slazdā.

Jā, ser.

Virziens simt astoņdesmit, nosēsties divos tūkstošos, sacīja pilots.

Nekustīgais mērķis atrasts. Gatavs izšaut.

Pagaidiet, līdz došu signālu, Masago nomurmināja austiņās. Pagaidiet! Viņš jau bija ieraudzījis, ka lidapa­rāts netrāpīs. Parādījās kanjona mala, un pēkšņi viņu mērķi bija nozuduši, paslēpušies aiz tūkstoš pēdu lielās akmens sie­nas.

Pie velna, norūca pilots.

Pagriezieties uz simt sešdesmit, sacīja Masago. Dabūjiet aparātu lejā, un sekojiet kanjonam.

Viņi redzēs…

To ari vajag panākt. Lai viņi sāk uztraukties. Lai iestā­jas panika.

Attēls nomainījās, kad lidaparāts pagriezās.

Attāliniet līdz piecdesmit milimetriem.

Parādījās plaša leņķa skats uz apvidu. Tagad Masago va­rēja redzēt abas kanjona malas. Kad Predator pagriezās, at­kal parādījās trīs mērķi: trīs melnas skudras, kas skrēja pa kanjona gultni uz ieleju.

Mērķis redzams, nomurmināja operators.

Vēl ne, atbildēja Masago. Plašā leņķa attēlā viņš re­dzēja pagriezienu kanjonā un tad taisnu ceļu, kas stiepās vis­maz četrus simtus jardu. Tas bija kā mežonīgs antilopes skrē­jiens no helikoptera. Masago vēroja figūras, kas no tik liela attāluma šķita kustamies lēni un bezpalīdzīgi kā kukaiņi. Viņiem nebija lielas rīcības izvēles iespējas, jo viņi bija iespiesti starp astoņi simti pēdu augstām klintīm. Viņi pa­griezās, tagad skrienot pa līdzeno gultni, joprojām turoties pie kanjona sienas, cerēdami, ka tā kalpos par aizsegu.

Izšaušanas laikā, sacīja Masago, padodiet video no raķetes.

Jā, ser. Joprojām turam uz T.

Pagaidiet…

Iestājās ilgs klusums. Bēgļi skrēja klibodami, acīm redza­mi pārguruši. Sieviete paklupa, vīrietis un mūks viņai palī­dzēja piecelties. Tagad viņi bija četri simti jardu attālumā no mērķa. Trīs simt piecdesmit. Trīs simt divdesmit piecus…

Uguni!

Ekrāna attēls atkal salēcās, kad video pārslēdzās no Predator uz kameru, kas atradās uz raķetes, sākumā bija re­dzamas tikai tukšas debesis, tad parādījās zeme, fiksējot augstu kanjona kreiso sienu. Tā strauji pieņēmās lielumā, kad raķete uz to fokusējās. Kad raķete saskārās ar mērķi, padeve automātiski atlēca atpakaļ uz Predator televīzijas ka­meru, un pēkšņi kļuva redzams smilšu mākonis, kas uzban­goja kopā ar lidojošiem akmeņiem. Figūras bija metušās pie zemes. Masago nogaidīja. Viņš gribēja, lai viņi ir kārtīgi sa­bijušies bet dzīvi.

Gaisa kustība kanjonā pamazām sāka izklīdināt putekļu mākoni. Un tad atkal parādījās figūras skrienot atpakaļ uz vietu, no kurienes bija nākušas.

Paskaties tik uz tiem maitām, nomurmināja operators.

Masago pasmaidīja.

Turpiniet viņiem sekot. Es pacelšu putnu. Mums viņi ir rokā, trīs žurkas karstā konservu kārbā.