Tiranozauru kanjons

Astotā nodaļa

Helikopteram, kas bija atvedis tiesu medicīnas grupu, bija jānolaižas gandrīz vai pusjūdzes attālumā no kanjona, un gru­pai nācās soļot, nesot instrumentus, augšup pa gultni. Viņi ieradās briesmīgā noskaņojumā, bet Kalhouns, grupas vadī­tājs un mūžīgais jokdaris, bija to uzlabojis ar jautriem stās­tiem, uzsitieniem pa muguru un solījumu pagādāt aukstu alu, kad viss būs beidzies.

Kalhouns bija šo darbu uztvēris un vadījis kā arheoloģis­ko pētījumu, apkārtne bija attēlota uz kartes, viņa vīri pār­baudīja visu slāni pēc slāņa, kamēr fotogrāfs iemūžināja katru soli. Viņi izsijāja visas smiltis un tad vēlreiz izvadīja cauri flotācijas tvertnei, lai atklātu katru matu, diegu un svešķer­meni. Tas bija nejauks darbs, un viņi ar to noņēmās jau kopš astoņiem no rīta. Tagad jau bija trīs pēcpusdienā, un tempe­ratūrai vajadzēja būt tuvu pie simts grādiem. Bija saradušās mušas, un viņu sīkšana piepildīja visu apkaimi.

Vailers nodomāja, ka drīz vien pienāks laiks "smelšanai" brīdim, kad līķis tiek ievelts maisā, ideālā gadījumā tas nesašķīda kā pārcepts cālis. Ar līķi daudz kas notika piecu die­nu laikā vasaras svelmē. Feinindžere, policijas patoloģe, stā­vēja netālu, pārskatot šo operāciju. Viņa šķita vienīgā, kurai izdevās saglabāt vēsumu un eleganci šajā karstumā, viņas sir­mos matus apņēma šalle, un uz viņas grumbainās, tomēr vēl skaistās sejas neparādījās neviena sviedru lāsīte.

Es vēlos, lai jūs visi trīs darbotos labajā pusē, lūdzu, viņa sacīja, norādot uz īpašo operāciju komandas vīriem. Jūs jau zināt, kā tas jādara, paslidiniet apakšā rokas, pārlie­cinieties, ka esat kārtīgi satvēruši, un tad uz trīs pārveliet to uz plastmasas palaga, jauki un viegli. Vai visi ir uzvilkuši aizsargtērpu? Pārbaudījāt, vai nav caurumu vai plīsumu? Viņa pavērās apkārt, un viņas balss bija ironiska, varbūt pat nedaudz uzjautrināta. Vai esam gatavi?

Atskanēja murdēšana, kamēr vīri nostājās vietās. Feinin­džere jau sen bija aizliegusi puišiem smēķēt cigārus, taču vi­ņiem zem deguna muti klāja liela maska.

Gatavi? Viens… divi… trīs… veļam.

Ar vienu vienīgu aprēķinātu kustību viņi novēla līķi at­vērtajā maisā. Vailers to uztvēra kā veiksmīgu operāciju, ņe­mot vērā to, ka nekas nenokrita vai procesa laikā netika at­stāts.

Labi pastrādāts, puiši.

Viens no īpašo operāciju komandas locekļiem aizvilka maisa rāvējslēdzēju. Maiss jau bija uzlikts uz nestuvēm, un viņiem tas bija tikai jāpaceļ un jāaiznes uz helikopteru.

Ielieciet maisā dzīvnieka galvu, pavēlēja Feinindžere.

Vīri paklausīgi ievietoja ēzeļa galvu slapjajā pierādījumu

maisā un aizvēra to. Vailers nodomāja, ka viņi vismaz bija piekrituši atstāt pašu ēzeli tepat, paņemt tikai galvu, kurā bija caurums no šāviena tieši pierē. Lode tika atrasta mīk­stajā smilšakmenī kanjona sienā, lielisks pierādījums. Viņi bija sameklējuši nogalināto, un vienīgais, ko viņi, šķiet, nebija at­raduši, tās bija jebkādas norādes par viņa identifikāciju. Taču viss ar laiku tiks noskaidrots.

Kopumā bija iegūti labi pierādījumi.

Vailers paskatījās pulkstenī. Pusčetri. Viņš novilka roku pār acīm, izņēma ledus aukstu kolu no dzesinātāja, pielika to pie vaigiem, pieres un kakla aiz muguras.

Ernandess pienāca pie viņa pats ar savu kolu rokās.

Kā tev šķiet, vai slepkava bija plānojis, ka mēs atradī­sim līķi?

Viņš noteikti kārtīgi papūlējās, lai to paslēptu. Mēs esam cik? divas jūdzes no slepkavības vietas. Viņam bija jāpiesien līķis pie ēzeļa, jāatvelk tas uz šejieni, jāizrok pie­tiekami liela bedre, lai tajā ievietotos ēzelis, vīrs un visas šīs mantas… Nē, šaubos gan, vai viņš domāja, ka mēs to atradīsim.

Vai ir kādas teorijas, leitnant?

Slepkava meklēja kaut ko, kas būtu klāt pie upura.

Kāpēc tu tā saki?

Paskaties uz nogalinātā mantām. Vailers norādīja uz plastmasas paklājamo, uz kura bija saliktas atrastās mantas un ierīces. Viens no Īpašo operāciju komandas puišiem pa­cēla katru pierādījuma gabalu pēc kārtas, ietina to papīrā, uzlīmējot tam etiķeti, un iesaiņoja to visu plastmasas pierā­dījumu lādē. Vai redzi? Seglu aitādas polsterējums ir no-, rauts, pārējais ir atvērts vai saplēsts, slepkava kaut ko mek­lējis, bet pārskaities, ka nav atradis. Vailers skaļi iemalkoja kolu un iemeta tukšo bundžiņu atpakaļ dzesinātājā.

Ernandess, sakniebis lūpas, ievaidējās.

Tad ko viņš meklēja? Bagātību karti?

Vailera sejā lēnām parādījās smaids.

Kaut ko līdzīgu. Un varu saderēt, ka upuris to iedeva savam partnerim, pirms šāvējs paspēja nokāpt no kanjona kraujas.

Partnerim?

-Jā.

Kādam partnerim?

Brodbentam.