Tiranozauru kanjons

Piektā nodaļa

Melodija blenza datora ekrānā, kurā slīdēja pēdējās analī­zes dati. Viņa divas reizes samirkšķināja acis, palūkojās uz vienu pusi, tad otru, mēģinādama koncentrēt skatienu. Dī­vaini, cik ļoti nogurusi viņa jutās, tomēr ari enerģijas pār­pilna, galva dunēja tā, it kā viņa tikko būtu izdzērusi veselu martīni glāzi. Viņa paskatījās uz lielo laboratorijas pulkste­ni. Četri pēcpusdienā. Tajā brīdi rādītājs palēcās vienu mi­nūti uz priekšu. Viņa jau vairāk nekā piecdesmit stundas ne­bija gulējusi.

Melodija uzsita pa taustiņu un saglabāja datus. Viņa bija izdarījusi visu acīm redzamo izpēti, kuru vien varēja ar pa­raugu veikt, un bija atradusi atbildes uz visiem galvenajiem jautājumiem. Vienīgā neskaidrība bija Veneras elementārda­ļiņa. Viņa bija cieši nolēmusi to atrisināt, pirms nodod savu rakstu publikācijai internetā. Pretējā gadījumā kāds cits zi­nātnieks to izdarīs viņas vietā, un viņa jau bija tik tuvu at­klājumam.

Melodija izvēlējās pēdējo no sagatavotajiem paraugiem, no­vietoja to uz priekšmetstikliņa un pārbaudīja to polarizācijas mikroskopā. Piecsimt reižu palielinājumā viņa tik tikko spēja saredzēt mazos, melnos punktiņus, kas šur un tur bija sako­poti šūnu iekšienē. Viņa noņēma paraugu, ielika mikromiezerl un uzmanīgi sasmalcināja to, tad viegli sajauca ar ūdeni, iegūto šķidrumu pēc tam ielejot plastmasas menzūrā.

Melodija piegāja pie aizslēgtā skapja un izņēma pudeli ar divpadsmitprocentīgu fluorūdeņražskābi. Pēc tik daudzām satraukuma un bezmiega pilnām stundām bija neprāts rīko­ties ar tādu bīstamu ķīmisko vielu tā pat varēja izšķīdināt stiklu. Taču tā bija vienīgā skābe, kas varēja palīdzēt viņai veikt ieplānoto: pilnīgi izšķīdināt fosilijas aizstājējminerālu, bet neuzbrukt Veneras elementārdaļiņu oglekļa apvalkam. Melodija gribēja atbrīvot daļiņas, lai varētu tās skaidrāk ap­lūkot.

Viņa novietoja pudeli zem iztvaikojumu pārsega, uzlika aiz­sargbrilles, uzvilka cimdus, gumijas priekšautu un piedurkņu aizsargus. Nolaidusi iztvaikojumu pārsegu līdz sešu collu aug­stumam, lai aizsargātu seju, Melodija ieslēdza to un sāka strā­dāt, noskrūvējot vāciņu un izlejot nelielu fluorūdeņražskābes daudzumu plastmasas izmēģinājumu trauciņā, kurā atradās fosilija, skaidri saprazdama, ka pat mazākais piliens uz viņas ādas varētu būt liktenīgs. Viņa vēroja, kā fosilija pārklājas ar putām un saduļķojas, fiksējot laiku. Kad tas bija pagājis, viņa ātri atšķaidīja skābi piecdesmit pret viens proporcijā, lai pār­trauktu tās iedarbību, izlēja pārpalikumu un atšķaidīja vēl di­vas reizes, lai atbrīvotos no skābes.

Melodija pacēla pret gaismu iegūto šķidrumu plānu mi­nerāla nogulšņu slāni izmēģinājuma trauka dibenā, kur, kā viņa zināja, bija jāatrodas vismaz dažām elementārdaļiņām.

Izmantojot mikropipeti, viņa ievilka lielāko daļu nogul­šņu, izžāvēja tās un tad, izmantojot atdalīšanas piltuvi un nātrija metavolframa šķīdumu, ieguva uzpeldējušās vieglā­kās nogulsnes. Pēc vēl vienas skalošanas procedūras viņa pa­ņēma ar pipeti nelielu nogulšņu daudzumu un uzlika uz režģota priekšmetstikliņa, un elementārdaļiņas sadalījās pa režģiem. Simts reižu palielinājumā viņa ātri izskaitīja apmē­ram trīsdesmit Veneras elementārdaļiņas, galvenokārt ne­skartas, attīrītas no visa nederīgā.

Viņa pievērsās vienai noteiktai elementārdaļiņai, kas bija labi saglabājusies, un palielināja asumu septiņi simti piec­desmit reizes. Daļiņa kļuva pavisam skaidra, piepildot mik­roskopa objektīvu. Melodija to pētīja ar aizvien pieaugošu apmulsumu. Daļiņa līdzinājās Veneras simbolam oglekļa lo­dīte, no kuras stiepās tāda kā gara nūjiņa ar krustu galā. No krusta kājiņām nokarājās kaut kas matiem līdzīgs. Melodija atvēra savu laboratorijas piezīmju burtnīcu un uzskicēja ele­mentārdaļiņas attēlu.

Beigusi viņa apsēdās un paskatijās uz zīmējumu. Viņa bi­ja ļoti pārsteigta. Elementārdaļiņa nelīdzinājās nekam, kas dabiskā veidā būtu varējis kristalizēties akmenī. Patiesībā tā nelīdzinājās nekam, ko viņa agrāk būtu redzējusi.

Melodija noņēma pusduci Veneras elementārdaļiņu no priekšmetstikliņa un pārlika vakuuma tvertnē, sagatavoda­ma tās skenēšanai. Viņa piespieda pogu, un atskanēja klusa aparāta dunoņa.

Laiks ciešāk paskatīties uz šo ērmu, viņa nodomāja.