PUSDIENLAIKĀ FORDS AR PĀRĒJIEM izjāja no kadiķu birzs un šķērsoja nomaļās ganības, kas piederēja kādai nelielai navahu fermai. Pēc desmit stundu jājiena Fordam viss augums smel- dza un bija vienos zilumos, lauztās ribas sāpēja un galva dunēja, it kā pa to dauzītu ar veseri. Viena acs bija aiztūkusi, daži priekšējie zobi nošķelti.
Bigeja māsas saimniecība bija miera un rāmuma iemiesojums. Gleznaina guļbaļķu būdiņa ar sarkaniem aizkariem bija uzcelta blakus resnu papeļu audzei, un gar to plūda Lagūnas upīte. Aiz mājiņas, novietots uz klučiem, atradās vecs Airstream treileris ar vēja, saules un smilšu izvagotiem alumīnija sāniem. Aizgaldā mudžēja un blēja aitu bars, aplokā klidzināja un sprausloja zirgs. Divus apūdeņotus kukurūzas laukus apjoza dzeloņstiepļu žogs. Vējdzirnavas, spēcīgajā vējā jautri čīkstēdamas, sūknēja ūdeni tvertnē. Nošķiebd koka pakāpieni veda augšup gar tvertnes malu pie apbružāta tramplīna dēļa. Ēnā bija novietoti divi pikapi. Pa mājiņas logiem plūda radio raidītas kantri melodijas.
Pilnīgi izmocīti, viņi klusējot nokāpa no zirgiem un sāka dzīvniekus sukāt.
No treilera iznāca džinsos ģērbusies slaida sieviete ar gariem, melniem matiem un apskāva Bigeju.
- Tā ir mana māsa Regīna, - viņš iepazīstināja.
Sieviete nāca talkā apkopt zirgus.
- Jums visiem vajadzētu noskalodes, - viņa aizrādīja. - Mazgāsimies rezervuārā. Vispirms dāmas, tad kungi. Kad Nelsons piezvanīja, es sarūpēju jums visiem kādas vecas drēbes. Izklāju tās treileri. Ja nederēs, varat nemaz negausties. Dzirdēju, ka ceļu policijas postenis pie Kauspringsas jau ir novākts, tāpēc, kolīdz saule norietēs, mēs ar Nelsonu aizvedīsim jūs visus uz Flagstafu.
Viņa pārlaida bargu skatienu atnācējiem, it kā pirmo reizi mūžā redzētu tik nožēlojamu bariņu. Iespējams, tādi viņi tiešām bija.
- Ēdīsim pēc stundas.
Visu dienu debesīs lidinājās armijas helikopteri, šaudīdamies turp un atpakaļ no degošā galdkalna. Arī tobrīd kāds lidoja pāri, un Regīna atgāza galvu un piemiedza acis.
- Kur tie bija, kad visvairāk bija vajadzīgi?