Ķeceris

3

SEPTEMBRIS VAIMENS FORDS PĀRLAIDA SKATIENU doktora Stentona Lokvuda Trešā, Savienoto Valstu prezidenta padomnieka zināt­nes jautājumos, kabinetam, kas atradās Septiņpadsmitajā ielā. Ilgā darba pieredze Vašingtonā Fordam apliecināja - kabineti iekār­toti tā, lai iespējami daudz vēstītu par tā īpašnieka personības daļu, kas redzama visiem, fasādi, taču vienmēr bija rodams arī kāds iekšējai būtībai raksturīgs noslēpums. Fords vērās apkārt šā noslēpuma meklējumos.

Šādu kabineta iekārtojumu Fords bija saīsināti nodēvējis par SIVC - Svarīgs, Ietekmīgs Vašingtonas Cilvēks. Senlietas, sākot no Napoleona laika galda, kas bija tikpat liels un neglīts kā Hummer apvidus auto, un beidzot ar franču apzeltīto portiko pulksteni un mīksto Sultanabādas paklāju uz grīdas. Viss šeit bija autentisks un kvalitatīvs. Nekā tāda, kas nebūtu maksājis veselu bagātību. Un, protams, neiztrūkstošā savas varenības izrādīšana - pie sienas izliktie ierāmētie diplomi, balvas un fotogrāfijas, kurās ka­bineta īpašnieks redzams kopā ar prezidentiem, vēstniekiem un kabineta locekļiem.

Stentons Lokvuds vēlējās pasaules acīs izskatīties ietekmīgs, turīgs vīrs, ievērojams ar savu varenību un diskrētumu. Taču Fords te redzēja tikai viņa pūliņu drūmo rezultātu. Šis vīrs nelo­kāmi tiecās būt tāds, kāds nebija.

Lokvuds pagaidīja, līdz apmeklētājs apsēžas, un pats ieslīga klubkrēslā, kas atradās kafijas galdiņa pretējā pusē, tad sakrus­toja kājas un pārlaida garu, baltu plaukstu pār gabardīna biksēm, nogludinot krokas.

- Iztiksim bez parastajām Vašingtonas formalitātēm, - viņš piedāvāja. - Mani sauc Stens.

- Vaimens. - Fords iekārtojās krēslā un nopētīja Lokvudu. Tas bija apmēram četrdesmit astoņus gadus vecs izskatīgs vīrietis ar frizūru, kas izmaksājusi vismaz simts dolāru; ogļu melnais uz­valks glīti piegulēja sporta nodarbībās rūdītam augumam. Visti­camāk, aizraujas ar skvošu. Arī no fotogrāfijas, kas atradās uz rak­stāmgalda un kurā bija redzama simpātiska māte ar trim gaišmatainiem bērniem, dvesa tāds pats bezpersoniskums kā no finanšu pakalpojumu sludinājuma.

- Tā, - noteica Lokvuds tonī, kas liecināja, ka tikšanās ir kriet­ni pavirzījusies uz priekšu. - Esmu par jums, Vaimen, dzirdējis lieliskas atsauksmes no jūsu bijušajiem darbabiedriem Lenglijā. Jūsu aiziešana tur izraisījusi vispārēju nožēlu.

Fords palocīja galvu.

- Tad tā briesmīgā nelaime… Izsaku jums visdziļāko līdzjūtī­bu par sievas bojāeju.

Fords ar pūlēm piespieda sevi nesaspringt no galvas līdz kā­jām. Viņš tā arī nebija sapratis, kā reaģēt uz to, ka cilvēki piemin viņa mirušo sievu.

- Man teica, ka jūs esat vairākus gadus dzīvojis klosterī.

Fords gaidīja turpinājumu.

- Mūka dzīve jums nebija pa prātam.

- Tikai īpaši cilvēki spēj būt mūki.

- Tā nu jūs atstājāt klosteri un sākāt pašreizējo nodarbošanos.

- Kaut kā taču jāpelna iztika.

- Ir bijušas kādas interesantas lietas?

- Nav nevienas. Es tikai nupat atvēru biroju. Jūs esat mans pir­mais klients - ja vien par to ir runa.

- Ir gan. Man jums paredzēts kāds sevišķs uzdevums, pie kura jāķeras klāt nekavējoties. Tas ilgs desmit dienas, augstākais - divas nedēļas.

Fords pamāja.

- Tomēr esmu spiests uzreiz pieminēt kādu āķi. Tiklīdz būšu šo uzdevumu jums aprakstījis, jūs vairs nedrīkstēsiet no tā atteik­ties. Tas veicams Savienoto Valstu teritorijā, tas nav riskants un, pēc manām domām, nav īpaši grūts. Bet jūs nedrīkstat nevienam par to stāstīt arī tad, ja gūsiet panākumus, tādējādi tas diemžēl nav paredzēts jūsu CV spodrināšanai.

- Atalgojums?

- Simts tūkstoši dolāru uz rokas plus oficiāla G-ll alga atbil­stoši uzdevuma slepenībai. - Viņš parāva augšup uzaci. - Vai gri­bat dzirdēt vairāk?

Fords nevilcinājās. - Runājiet.

- Lieliski. - Lokvuds izvilka kādu mapi. - Redzu, ka jums ir antropoloģijas bakalaura grāds, ko esat ieguvis Hārvardā. Mums tieši antropologs ir vajadzīgs.

- Baidos, ka tādā gadījumā jūs esat nošāvuši garām. Tas ir ti­kai bakalaura grāds. Pēc tam es iestājos Masačūsetsas Tehnoloģi­ju institūtā un ieguvu doktora grādu kibernētikā. Mans darbs CIP galvenokārt bija saistīts ar kriptogrāfiju un datoriem. Antropolo­ģiju esmu atstājis tālu pagātnē.

Lokvuds pavēcināja roku, lampas gaismā pamirdzēja viņa Prinstonas universitātes absolventa gredzens. - Tas nav būtiski. Vai esat dzirdējis kaut ko par, hmm… projektu "Izabella"?

- Gandrīz neiespējami par to neko nezināt.

- Tādā gadījumā atvainojos jau iepriekš, ja pastāstīšu jums to, ko jau zināt. Projekts "Izabella" tika pabeigts pirms vairāk nekā diviem mēnešiem, un tā izmaksas bija četrdesmit miljardi dolāru. "Izabella" ir otrās paaudzes supravaditaju elementārdaļiņu su- perpaātrinātājs. Tā mērķis ir iztaustīt Lielā sprādziena enerģijas līmeņus un izpētīt dažas trakas enerģijas iegūšanas idejas. Šis projekts ir mūsu prezidenta luteklis, šveicieši nesen pabeidza lie­lo hadronu pretkūļu paātrinātāju, un viņš grib, lai Amerika sa­glabā līderpozīcijas elementārdaļiņu fizikas jomā.

- Dabiski.

- Līdzekļu iegūšana "Izabellas" radīšanai nebija nekāds smiekla darbs. Kreisie uzstāja, ka nauda pirmām kārtām jātērē kli­bajiem un slimajiem. Labējie īdēja, ka tā ir kārtējā milzīgā valdī­bas ierosinātā naudas šķiešanas programma. Prezidents izstūrē- ja projektu starp Scillu un Haribdu, izgrūda "Izabellu" cauri Kongresam un uzraudzīja līdz pat brīdim, kad to pabeidza. Viņš to uzskata par savu mantojumu un gaužām vēlas panākt, lai tas darbojas nevainojami.

- Neapšaubāmi.

- "Izabella" principā ir apaļš tunelis, kas atrodas trīssimts pēdu zem zemes un met četrdesmit septiņas jūdzes garu apli, kurā protoni un antiprotoni riņķo pretējos virzienos gandrīz gaismas ātrumā. Kad daļiņām liek sadurties, tās izdala tādu enerģijas līmeni, kāds nav pieredzēts kopš laikiem, kad izplatījums bija miljono daļu sekundes vecs.

- Iespaidīgi.

- Mēs atradām ideāli piemērotu vietu Sarkanajā galdkalnā - piecsimts kvadrātjūdžu platu plakankalni navahu indiāņu rezer­vātā, ko sargā divtūkstoš pēdu augstas klintis un izrobo pames­tas ogļraktuves, kuras pārtapa pazemes bunkuros un tuneļos. ASV valdība īrē šo zemes platību un maksā navahu cilts vadībai, kas atrodas Arizonas pilsētiņā Vindourokā, sešus miljonus gadā. Šāda vienošanās pilnībā apmierināja abas iesaistītās puses.

Sarkanais galdkalns ir neapdzīvots, un uz to ved tikai viens ceļš. Netālu no galdkalna pamatnes ir izvietojušās dažas nava­hu indiāņu pilsētiņas. Tajās mītošie cilvēki piekopj savai tautai raksturīgu dzīvesveidu - daudzi joprojām sazinās navahu valo­dā un pārtiek no aitu ganīšanas, paklāju aušanas un rotaslietu meistarošanas. Tā, tas būtu ievads.

Fords palocīja galvu.

- Un konflikts?

- Dažas pēdējās nedēļas kāds pašpasludināts šamanis kūda ļautiņus pret "Izabellu", izplata baumas un nepatiesību. Viņa teik­tais kritis auglīgā augsnē. Jūsu uzdevums ir tikt ar šo problēmu galā.

- Ko šajā saistībā dara navahu cilts vadība?

- Neko. Navahu cilts vadībai ir niecīga vara. Agrāko cilts vir­saiti iesēdināja par līdzekļu piesavināšanos, un jaunais nule stā­jies viņa vietā. Jums ar šo šamani jātiek galā vienam pašam.

- Pastāstiet par viņu.

- Viņu sauc Bigejs, Nelsons Bigejs. Par viņa vecumu nav ziņu - mums neizdevās sadzīt pēdas šā cilvēka dzimšanas apliecībai. Viņš apgalvo, ka projekts "Izabella" apgāna senas kapuvietas, ka Sarkanajā galdkalnā joprojām tiek ganītas aitas un tā tālāk. Viņš organizē protesta akciju, kurā piedalīsies jātnieki. - Lokvuds iz­cēla no kādas mapes apbružātu reklāmas lapiņu. - Te ir kāds viņa izplatīts paziņojums.

Nekvalitatīvajā kopētajā attēlā bija redzams vīrietis zirga mu­gurā un ar plakātu rokā.

JĀSIM UZ SARKANO GALDKALNU! APTURĒSIM "IZABELLU"!

14. un 15. SEPTEMBRĪ.

Aizsargāsim Dine Bikeyah, Tautas zemi! Dzilth Chii, Sarkanajā galdkalnā, mīt svētā Putekšņu radība, kas dāvā mums ziedus un sēklas. "IZABELLA" tai ir kā nāvējoša brūce, kas izdala radiāciju un saindē Dabas māti.

Pievienojieties jājienam uz Sarkano galdkalnu! Tiekamies 14. sep­tembrī deviņos no rīta pie Blūgepas biedrības nama, un jāsim pa Renesceļu līdz vecajai Nakajas klints tirgotavai. Pārlaidīsim nakti sviedrēša- nās pirtiņā[1] pie nakajas klints un veiksim Svētīšanas ceļa ceremoniju.

Atgūsim zemi ar lūgšanām.

-Jūsu uzdevums ir pievienoties zinātnieku komandai kā an­tropologam un nodibināt saikni ar vietējiem, - Lokvuds klāstīja. - Uzklausiet viņu rūpes. Iedraudzējieties ar ļautiņiem, nomieri­niet viņus.

- Ja tas neizdodas?

- Neitralizējiet Bigeja ietekmi.

-Kā?

- Izrociet kādu nepatīkamu noslēpumu no viņa pagātnes, pie­dzirdiet viņu, nofotografējiet viņu gultā kopā ar mūli - man alga viena.

- Es to uzskatīšu par vārgu mēģinājumu pajokot.

- Jā, jā, skaidra lieta. Jūs esat antropologs, un jums būtu jāzi­na, kā ar šādiem cilvēkiem apieties. - Lokvuda smaids bija sājš, vienaldzīgs.

Iestājās klusums. Visbeidzot Fords jautāja:

- Kāds ir īstais uzdevums?

Lokvuds salika kopā pirkstus un paliecās uz priekšu. Smaids kļuva platāks.

- Izdibiniet, kas tur patiesībā notiek.

Fords nogaidīja.

- Antropoloģijas būšana ir tikai aizsegs. īstajam uzdevumam jāpaliek visstingrākajā slepenībā.

- Skaidrs.

- "Izabellai" vajadzēja būt noregulētai un darba kārtībā jau pirms astoņām nedēļām, taču zinātnieki vēl aizvien ņemas ap to. Nevarot, kā nākas, iedarbināt. Met visādus aizbildinājumus - te kļūme programmatūrā, te sliktas magnētiskās spoles, te jumts tek, te troses pārrautas, te nedienas ar datoriem. Viss, ko vien var iedo­māties. Sākumā es šiem ieganstiem ticēju, taču tagad ir radusies pārliecība, ka man pūš miglu acīs. Manuprāt, projektā kaut kas nogājis greizi, un es domāju, viņi neatklāj, kas patiesībā atgadī­jies.

- Pastāstiet par tiem, kas tur strādā.

Lokvuds atgāzās krēslā un dziļi ievilka elpu.

- Kā jūs noteikti zināt, projekta "Izabella" radītājs ir fiziķis Gregorijs Norts Hazēliuss. Viņš vada paša rūpīgi izraudzīto zi­nātnieku grupiņu. Labākie un gaišākie Amerikas prāti. Viņu loja­litāti pārbaudīja FIB, tāpēc šajā jautājumā šaubām nevajadzētu būt. Turklāt projektā piedalās arī Enerģētikas departamenta nozī­mēts vecākais izlūkdienesta virsnieks un psihologs.

- Enerģētikas departaments? Kas tam kopīgs ar šo projektu?

- Viens no svarīgākajiem projekta "Izabella" pētījumu mērķiem ir meklēt jaunas, agrāk grūti iedomājamas enerģijas formas - sa­kausējumus, miniatūrus melnos caurumus, vielu-antivielu. For­māli par projektu ir atbildīgs Enerģētikas departaments, lai gan - ja atjauts būt vaļsirdīgam - patlaban galvenais esmu es.

- Un kāda ir psihologa loma?

- Te ir zināma līdzība ar Manhetenas projektu - tas atrodas nomaļā vietā, spēcīgi apsargāts, jāstrādā garas stundas, ģimenes locekļi netiek ielaisti, šajā vidē valda milzīgs sasprindzinājums. Gribējām būt droši, ka neviens nesadomā nojūgties.

- Saprotams.

- Pirms desmit nedēļām projekta grupa devās turp ar mērķi iedarbināt "Izabellu". Šim nolūkam bija atvēlētas ne vairāk kā di­vas nedēļas. Taču viņi joprojām noņemas ar to pašu.

Fords pamāja.

- Taču darbodamies viņi nodedzina ellīgi daudz strāvas - jau­das kulminācijas laikā "Izabella" noēd tik daudz elektrības, cik patērē vidēja lieluma pilsēta. Laiku pa laikam tas sasodītais apa­rāts iet uz simts procentu jaudu, taču man tik un tā cenšas iegal­vot, ka tas nedarbojas. Kad mēģinu izklaušināt Hazēliusu sīkāk, viņam uz visu ir gatava atbilde. Viņš apbur sarunu biedru, gvelž, līdz vārna norunāta nost no koka. Tomēr es manu, ka projektā kaut kas nav kārtībā un zinātnieki to slēpj. Tā var būt kāda kļū­me ar aparatūru vai programmatūru, vai arī diezin kāda cilvēcis­ka nelaime. Taču tā ieradusies pagalam nepiemērotā brīdī. Jau ir septembris. Pēc diviem mēnešiem ir prezidenta vēlēšanas. Velniš­ķīgi nepiemērots brīdis skandālam.

- Kāpēc tas nosaukts par "Izabellu"?

- Tā to nodevēja galvenais inženieris Dolbijs, projektēšanas vienības vadītājs. Iesauka pielipa - skan krietni jaukāk nekā ofi­ciālais nosaukums SESII. Iespējams, par Izabellu sauc viņa drau­dzeni vai kādu citu tuvu sievieti.

- Jūs pieminējāt vecāko izlūkdienesta virsnieku. Kāda ir viņa pagātne?

- Sauc viņu Tonijs Vordlo. Bijušais īpašo uzdevumu vienības kaujinieks, ar izcilību nodienējis Afganistānā, tad pievienojies Enerģētikas departamenta Izlūkdatu dienestam. Pirmšķirīgs dar­binieks.

Fords brīdi padomāja un ierunājās:

- Es tomēr neesmu pārliecināts, Sten - kas īsti liek domāt, ka jums nestāsta patiesību? Varbūt projektu patiešām piemeklējušas visas tās nelaimes.

- Vaimen, man pieder vislabāk noregulētais sliktu smaku mē­rītājs šajā pilsētā, un es jums saku - no Arizonas vis neplūst ne­kāds Chatiel Nr. 5. - Viņš paliecās uz priekšu. - Kongresmeņi abās pusēs jau asina garos dunčus. Pirmajā raundā viņi zaudēja. Un tagad jūt, ka tuvojas otrais.

- Tipiskas Vašingtonas izdarības - vispirms uzbūvēt iekārtu par četrdesmit miljardiem dolāru un tad nogriezt tai ekspluatāci­jas budžetu.

- Tur jums taisnība, Vaimen. Vienīgā šīs pilsētas konstante ir tās tieksme uz plānprātību. Jūsu uzdevums ir izdibināt, kas īsti tur notiek, un ziņot man personiski. Tas ari viss. Nesāciet rīkoties uz savu roku. Tālāk mēs darbosimies šepat.

Viņš piegāja pie rakstāmgalda, izņēma no atvilktnes kaudzīti dosjē un noplaukšķināja uz galda blakus tālrunim. - Katrā ir in­formācija par vienu zinātnieku. Slimību vēstures, psiholoģiskie testi, reliģiskā pārliecība, pat sānsoļi. - Viņš skumji pasmaidīja. -Tās apkopojusi Nacionālā drošības pārvalde, un jūs pats zināt, cik apskaužami rūpīgi tā strādā.

Fords paņēma vienu dosjē no kaudzītes un atvēra to. Viņam pretī raudzījās pie lapas piesprausta Gregorija Norta Hazēliusa fotogrāfija. Vīrieša spoži zilajās acīs zaigoja mīklains, uzjautri­nāts skatiens.

- Hazēliuss… Jūs esat ar viņu pazīstams personiski?

- Jā, - Lokvuds pieklusināja balsi. - Un es gribu jūs… brīdināt saistībā ar viņu.

-Kā tā?

- Viņam piemīt paradums koncentrēties uz kādu, apžilbināt šo cilvēku, likt viņam justies īpašam. Viņa prāts kūsā ar tādu neap­tveramu intensitāti, ka, šķiet, apbur cilvēkus. Pat viņa visnevērīgā­kie izteicieni liekas slēptu nozīmju piesātināti. Esmu redzējis, kā viņš norāda uz pavisam parastu, ķērpjiem noaugušu akmeni un uzbur neikdienišķu, brīnumu pārpilnu stāstu par to. Viņš apber sa­runu biedru ar uzmanības apliecinājumiem, izturas pret to kā pret svarīgāko cilvēku pasaulē. Atstātais iespaids ir neatvairāms - dosjē tādu nav iespējams atainot. Varbūt izklausīsies ērmīgi, taču tas, kā viņš piesaista, pievelk, atbrīvo no dzīves prozas… Līdzīgas sajūtas piedzīvo iemīloties. Lai to pilnībā saprastu, tas ir jāpieredz pašam. Laikus brīdināt nozīmē apbruņot. Turieties no viņa pa gabalu.

Lokvuds apklusa un paskatījās uz Fordu. Klusumā no ielas ievijās slāpēta riepu kaukoņa, automašīnu signāltauru skaņas un balsu murdoņa. Fords aizlika rokas aiz galvas, saāķēja pirkstus kopā un pavērās pāri galdam uz Lokvudu.

- Parasti šādus gadījumus izmeklētu FIB vai Enerģētikas de­partamenta Izlūkdatu dienests. Kāpēc izvēlējāties mani?

- Vai tad tas nav skaidrs? Pēc diviem mēnešiem notiks prezi­denta vēlēšanas. Prezidents vēlas šo lietu nokārtot pēc iespējas ātrāk, klusi, tā, lai nepaliek pēdas. Viņam svarīgākais ir izmeklē­šanas ātrums un uzticamība. Ja šo lietu salaidīsiet grīstē, mēs iz- liksimies, ka jūs nepazīstam. Arī tad, ja uzticēto paveiksiet godam, mēs izliksimies, ka jūs nepazīstam.

-Jā, bet kāpēc konkrēti es? Man ir bakalaura grāds antropolo­ģijā, un tas arī ir viss.

- Jums ir nepieciešamā pieredze - antropoloģija, datori, dar­bošanās C1P. - Lokvuds izņēma no kaudzītes kādu dosjē. - Jums ir vēl kāda vērtīga īpašība.

Fordam pēkšņā balss toņa maiņa nepatika.

- Un tā būtu?

Lokvuds pastūma mapi pāri galdam, Fords to atvēra un blen­za uz fotogrāfiju, kas bija piestiprināta pie iekšējā vāka. Tajā bija redzama smaidoša sieviete ar spīdīgiem, tumšiem matiem un sar­kanbrūnām acīm.

Viņš aizcirta mapi, pagrūda to Lokvudam un piecēlās prom- iešanai.

-Jūs ataicinājāt mani svētdienas rītā, lai izstrādātu šādu viltī­bu? Diemžēl es nejaucu darbu ar personisko dzīvi.

- Par vēlu atteikties.

Salts smaids.

- Jūs aizkavēsiet mani iziet no šīs telpas?

- Jūs agrāk strādājat CIP, Vaimen. Jūs zināt, uz ko mēs esam spējīgi.

Fords paspēra soli uz priekšu, pieiedams ļoti tuvu Lokvudam un runādams ar viņu no augšas.

- Es jau drebu un trīcu.

Padomnieks zinātniskajos jautājumus pacēla galvu, salika ro­kas sev priekšā un viegli pasmīnēja.

- Vaimen, es atvainojos. Tas bija muļķīgi teikts. Lai nu kam, bet jums vajadzētu apjaust projekta "Izabella" nozīmīgumu. Tas pavērs durvis mūsu izpratnei par Visumu. Par tā radīšanas brī­di. Tas var sagādāt mums neizsmeļamus bezoglekļa enerģijas krā­jumus. Ja mēs šādus ieguldījumus noskalotu podā, visai Ameri­kas zinātnei tā būtu milzīga traģēdija. Lūdzu, piekrītiet mūsu piedāvājumam - ja ne prezidenta vai manis dēļ, tad vismaz sa­vas valsts dēļ. Vaļsirdīgi runājot, "Izabella" ir labākais šīs prezi­denta administrācijas veikums. Tas ir mūsu mantojums. Kad beig­sies un izčākstēs visi politiskie trokšņi un niknums, paliks tikai viens, kā dēļ ir vērts pacensties. - Viņš no jauna pastūma mapi Fordam. - Viņa ir "Izabellas" direktora asistente. Trīsdesmit pie­cus gadus veca, Stenfordā iegūts zinātniskais grāds, stīgu teori­jas speciāliste. Jūsu attiecības ir dziļā, dziļā pagātnē. Esmu ar viņu pazīstams. Ģeniāla, absolūti profesionāla, nav precējusies, taču es nedomāju, ka tas būtu svarīgi. Viņa ir kā ieejas durvis šajā projektā, draugs, sarunu biedrs. Tas arī viss.

- Tas ir - kāds, no kura izdabūt informāciju.

- Uz spēles likts svarīgākais zinātniskais eksperiments cilvē­ces vēsturē. - Viņš pasita ar pirkstiem pa mapi un pacēla galvu pret Fordu. - Nu?

Ieskatījies Lokvudam sejā, Fords ar acs kaktiņu pamanīja, ka viņa kreisās rokas pirksti nervozi paijā oli, kas atradās uz rak­stāmgalda.

Lokvuds sekoja viņa skatienam un kaunīgi pasmaidīja, it kā pieķerts.

-Šis?

Fords pēkšņi pamanīja Lokvuda acīs piesardzīgu skatienu.

- Kas tas ir?

- Mans laimes akmens.

- Vai drīkstu to apskatīt?

Lokvuds negribīgi pasniedza akmentiņu Fordam. Viņš to ap­grieza un ieraudzīja otrā pusē mazu trilobīta fosilijas iespiedumu.

- Interesanti. Vai tam ir kāda īpaša nozīme?

Lokvuds šķita vilcināmies. - Mans dvīņubrālis to uzgāja va­sarā, kad mums bija deviņi gadi, un uzdāvināja man. ŠI fosilija noteica manu turpmāko dzīves ceļa virzību uz zinātni. Viņš… pēc dažām nedēļām noslīka.

Fords pagrozīja akmentiņu pirkstos - tas gadu gaitā, viļāts pa rokām, bija noslīpēts gluds. Viņš bija atradis šā cilvēka iekšējo bū­tību, un gluži negaidīti viņam tā iepatikās.

- Man nudien ir vajadzīgs, lai jūs, Vaimen, uzņematies šo uz­devumu.

Arī man tas ir neieciešams. Viņš rāmi nolika oli uz galda.

- Labs ir. Es to uzņemšos. Taču man ir savas metodes.

- Lai notiek. Tomēr lieciet aiz auss - nekādas pašdarbības!

Lokvuds piecēlās, noņēma no rakstāmgalda portfeli, salika tajā mapes un aizcirta ciet.

- Tajā jūs atradīsiet satelīttālrurii, klēpjdatoru, informatīvos ma­teriālus par jūsu misiju, kabatas portfeli, naudu un jūsu oficiālo nozlmējumu. Helikopters jau gaida. Sargs, kas atrodas pie mana kabineta durvīm, jūs pavadīs. Jūsu apģērbs un mantas tiks nosū­tītas atsevišķi. - Viņš aizslēdza portfeli un strauji pagrozīja cipar- ripu uz tā. - Šifra kombinācija ir skaitļa n septītais līdz desmitais cipars.

Viņš pasmaidīja pats par savu erudīciju.

- Ja nu mums nesakrīt viedokļi par pašdarbību?

Lokvuds pastūma portfeli pāri galdam.

- Ielāgojiet, - viņš atgādināja, - mēs izliksimies, ka nekad ne­esam jūs redzējuši.