Ķeceris

71

ABĀM ROKĀM IEĶĒRIES GALDA MALĀ, Fords izlasīja jau­no vēsdjumu vizualizētājā. "Izabella" darbojās sparīgi, ar pilnu jaudu, viss komandtiltiņš drebēja un kauca kā kritienā savērptas lidmašīnas kabīne.

Reliģija radās kā centiem izskaidrot neizskaidrojamo, kontrolēt ne­kontrolējamo un izturēt neizturamo. Ticība augstākai varai kļuva par visvarenāko jaunievedumu cilvēces evolūcijas beidzamajā posmā. Ciltis, kurās tika piekopta reliģija, bija pārākas par bezdievju ciltīm. Tām bija virzība un mērķis, motivācija un misija dzīvē. Reliģijas loma izdzīvoša­nā bija tik iespaidīga, ka alkas pēc ticības atspoguļojās pat cilvēka genomā.

Fords bija atvirzījies nostāk no pārējiem. Keita, uzmetusi Vai- menam mīklainu un, kā šķita, nedaudz nožēlas pilnu skatienu, devās pie Dolbija un palīdzēja viņam darbā. Visi zinātnieki, kuru tiešais pienākums bija "Izabellas" apkalpošana - Dolbijs, Čena, Edelšteins, Korkorana un Sentvinsents -, bija pilnīgi iegrimuši darbā. Pārējie kā piekalti urbās ar skatienu vizualizētājā, lasīdami teikumus ekrānā.

Zinātne visbeidzot ir panākusi to, kas reliģijai gadsimtu gaitā nav izdevies. Jūs tagad zināt, kā izskaidrot neizskaidrojamo un kontrolēt ne­kontrolējamo. "Apgaismojoša" reliģija jums vairs nav vajadzīga. Cil­vēce beidzot ir pieaugusi.

Vordlo, kas stāvēja apsardzes postenī, klusi ieteicās:

- Atsūtīta spridzinātāju vienība ar sienu izgāšanas aparatū­ru. Tā mēģinās izsist durvis.

- Cik cilvēku? - Hazēliuss asi noprasīja.

- Astoņi.

- Bruņoti?

- Spēcīgi.

Zinātniekus pāršalca panika.

- Ko mēs iesāksim? - Iness iekliedzās.

- Turpināsim klausīties, - sacīja Hazēliuss skaļā balsī, kas no­māca "Izabellas" dūkoņu, un norādīja uz ekrānu.

Reliģija cilvēka izdzīvošanai ir tikpat nozīmīga kā ēdiens un ūdens, ja mēģināsiet aizvietot reliģiju ar zinātni, cietīsiet neveiksmi. Tā vietā jūs pasniegsiet zinātni kā reliģiju. Jo es jums saku - zinātne ir reliģija. Vienīgā patiesā reliģija.

Džūlijai Tibodo, kas stāvēja blakus Hazēliusam, paspruka šņuksts.

- Cik brīnišķīgi! - Viņa liegi šūpojās, ar plaukstām cieši ap­tvērusi savus augšdelmus. - Ak, cik brīnišķīgi! Un man ir tik ļoti bail.

Hazēliuss kā balstīdams aplika viņai roku ap pleciem.

Neaptverami, domāja Fords. Viņš bija pats savām acīm redzē­jis visu sarunu. Un viņi ticēja.

Zinātne piedāvā nevis patiesības grāmatu, bet metodi tās noskaidro­šanai. Zinātne ir nevis patiesības atklāsme, bet tās meklējumi. Tas ir lī­dzeklis, nevis dogma. Tas ir ceļojums, nevis tā galamērķis.

Fords vairs nevarēja ilgāk nociesties.

- Jā, bet cilvēku ciešanas? Vai zinātne spēs "izturēt neiztura­mo", kā jūs izteicāties?

- Magnētiskā spole tuvojas sarkanajai atzīmei, - Dolbijs klusi brīdināja.

- Izspied visu sulu, - Hazēliuss murmināja.

Pēdējā gadsimtā medicīna un tehnoloģijas novērsušas cilvēkiem tik daudz ciešanu, kas nav izdevies visiem mācītājiem pēdējās tūkstošga­des laikā.

- Jūs runājat par fiziskajām ciešanām, - Fords aizrādīja. - Bet cieš ari dvēsele. Kā tad garīgās mokas?

Vai tad es neesmu sacījis, ka viss ir viens? Vai tas nav mierinājums - apzināties, ka jūsu ciešanas satricina visu kosmosu? Neviens necieš vie­natnē, un mokām ir savs mērķis. Pat bezdelīgas kritiens ir būtisks visā. Visums nekad neaizmirst.

- Es nevaru noturēties, trūkst jaudas! - Dolbijs sauca. - Hār- lan, vēl piecus procentus.

- Mēs esam tukšā, - Sentvinsents atzina. - Ja pieprasīsim vēl, nogāzīsim visu tīklu.

Iekārta rēca tik skaļi, ka bezmaz neļāva Fordam domāt. Domas juceklīgi kūņojās, kamēr viņš lasīja vizualizētajā mirdzošos vār­dus. Valsts divpadsmit gudrākie prāti uzskatīja to par Dievu. Tas nebija maznozīmīgi.

Nenolaidieties līdz kautrībai! Jūs esat mani mācekļi. Jums ir vara ap­griezt otrādi pasauli. Kādā dienā zinātne būs savākusi vairāk pierādī­jumu par patiesību nekā reliģija visā tās pastāvēšanas laikā. Ļaudis tā turas pie ticības tamdēļ, ka tiem tā vajadzīga. Viņi ir izslāpuši pēc tās. Jūs neliegsiet cilvēkiem ticību, taču piedāvāsiet tās vietā citu. Es neesmu nācis aizvietot jūdu un kristiešu Dievu, bet gan to papildināt.

- Klau! - Vordlo negaidīti iesaucās. - Augšā norisinās vēl kaut kas!

- Kas tur ir? - Hazēliuss jautāja.

Vordlo steigšus pārskatīja monitorus.

- Te… iedarbojusies signalizācija vairākas vietās gar perimet­ru. Nez no kurienes uzradušies cilvēki… izskatās agresīvs pūlis… Sasodīts, kas tas?

- Agresīvs pūlis? - Hazēliuss pa pusei pagriezās, ar vienu aci skatidamies vizualizētājā. - Ko tu stāsti?

- Bez jokiem, vesela varza kareivīgu ļautiņu… Kungs tētīt, jūs neticēsiet… Viņi metas virsū žogam… Plēš to nost… Tur ir sākušies kārtīgi nemieri. Neiedomājami! īsts, pilnasinīgs dumpis - kā no zila gaisa.

Fords pagriezās pret galveno apsardzes monitoru. Kamera lif­ta torņa galā raidīja panorāmas ainu. Pūlis, nesdams lāpas un kabatas lukturīšus, dižodamies ar primitīviem ieročiem, plūda šurp no Renesceļa puses un spiedās pret perimetra žogu, līdz ļau­žu masa to nogāza zemē. No lidlauka puses bija dzirdama sprā­dziena dunoņa, un virs koku galotnēm negaidot uzšāvās liesmas.

- Viņi pielaiduši uguni angāriem pie lidlauka! - Vordlo ieau­rojās. - Kas tie tādi ir un no kurienes uzradušies?