Ķeceris

20

TIEŠI SEPTIŅOS VAKARĀ LEITNANTS DŽOZEFS BIA līdz ar Grīru un Alvarezu iegāja agrākajā Nakajrokas tirgotavā. Viņš at­minējās to no bērnības, kad šeit tirgojās vecais Vaindorfers. Uz­mācās nostalģija. Acu priekšā nostājās tālaika veikaliņa iekārto­jums - miltu lāde, sakrautie dūmvadi, kurus varēja iegādādes, iemaukti un laso, burciņas ar saldumiem. Tirgotavas dibentelpā bija sakrauti paklāji, ar kuriem indiāņi norēķinājās. Tūkstoš de­viņi simti piecdesmit ceturtā un piecdesmit piektā gada sausums bija nobeidzis pusi galdkalnā ganīto aitu, taču zeme jau pirms tam bija padarīta neauglīga. Tolaik, kad Peabody Coal ik dienu iz­veda no raktuvēm divdesmit tūkstošus īso tonnu ogļu. Cilts pado­me ar ogļu kompānijas doto naudu piekukuļoja visus galdkalna iemītniekus un pārvietoja viņus uz valsts apmaksātiem ciemati­ņiem Blūgepā, Pinjonā un Rafrokā. Viņa vecāki bija starp tiem, kurus nometināja lejā. Bia šeit ieradies pirmo reizi piecdesmit gadu laikā. Te viss izskatījās pavisam citādi, taču joprojām valdīja vecā kokogļu dūmu, putekļu un aitu vilnas smarža.

Zinātnieki jau bija sanākuši, un visi deviņi saspringti gaidīja. Viņi izskatījās draņķīgi, un leitnantam radās nojausma, ka Vol- konska bojāeja nav vienīgais, kas nomāc šo grupiņu. To jau kādu laiku vajājušas nelaimes. Žēl, ka lietu pārņēmis Grirs. Viņš reiz bija labs aģents, līdz ar viņu gadījās tas, kas ar visiem pārējiem labajiem aģentiem, - viņu paaugstināja par īpašo atbildīgo aģen­tu un samaitāja, liekot lielāko daļu laika pavadīt, pārvietojot pa­pīrus no viena punkta uz citu.

- Labs vakars, ļautiņi, - sanākušos uzrunāja Grirs un noņē­ma tumšās saulesbrilles, pazibinādams brīdinošu skatienu Biam un likdams indiānim sekot viņa paraugam.

Tomēr Bia nepaklausīja. Indiānim nepadka, ja viņu pamāca. Tāda iezīme viņam piemitusi no sākta gala - ģimenes iedzimtī­ba. Pat viņa uzvārds - Bia - radās tāpēc, ka, nosūtīdams mazdē­lu internātskolā, viņa vectēvs atteicās nosaukt īsto uzvārdu. Tā­pēc dokumentos ierakstīja uzvārdu Bia - indiāņu lietu biroja abreviatūra [4] . Daudzi citi navahi bija rīkojušies līdzīgi, un Bia re­zervātā bija kļuvis par pierastu uzvārdu. Viņš ar to lepojās. Vi­siem Biām, lai ari viņi nebija radinieki, piemita kāda kopīga rak­sturīga īpašība - nepatika pret tiem, kas izturējās pret viņiem valdonīgi.

- Izrunāsim visu, cik ātri varēsim, - Grirs ierosināja. - Visi pēc kārtas, alfabētiskā secībā.

- Vai izmeklēšanai jau ir kādi panākumi? - Hazēliuss taujāja.

- Mazliet ir, - Grīrs atzina.

- Vai doktors Volkonskis dka noslepkavots?

Bia gaidīja Grira atbildi. Veld. Uz šo jautājumu viņi meklēja atbildi jau no paša sākuma, taču vēl bija jāizskata tiesu medicī­nas laboratorijas analīžu rezultāti. Jāpagaida medicīnas eksperta atzinums. To visu kārto Flagstafā. Bia šaubījās, vai redzēs ko vai­rāk par kopsavilkumu. Viņš bija iekļauts izmeklēšanas vienībā ti­kai tālab, ka FIB kādam birokrātam bija vajadzīgs aizpildīt tukšu lauciņu veidlapā par pierādījumu, ka lietā izmeklētāji "sastrādā­jušies" - kā mēdza izteikties FIB - ar cilts policiju.

Bia sev atzina, ka viņam tikpat nav nekādas intereses par šo lietu. Te nebija iesaistīti viņa tautieši.

- Melisa Korkorana, - Grirs izsauca.

Piecēlās sportiska gaišmate, kas drīzāk atgādināja tenisa pro­fesionāli, nevis zinātnieci.

Bia sekoja viņiem līdzi bibliotēkā, kur Alvarezs sakārtoja gal­du un dažus krēslus un uzstādīja digitālo diktofonu. Jautājumus uzdeva Grīrs un Alvarezs, Bia klausījās un pierakstīja. Iztaujāša­na ritēja raiti, nopratināmie ātri cits citu nomainīja. Nepagāja ilgs laiks, kad sāka rindoties vienādas tēzes - visi pārcietuši lielu stre­su, projekts neritēja tā, kā plānots, Volkonskis bijis viegli uzbudi­nāms tips, viņš šīs nebūšanas uztvēris īpaši smagi, sācis dzert, un bija aizdomas, ka lietojis arī narkotikas. Korkorana pastāstīja, ka viennakt viņš klauvējies pie viņas durvīm, piedāvādamies ar sievieti pārgulēt. Projekta psihologs Iness pieminēja noslēgtos dar­ba un dzīves apstākļus, stāstīja, ka Volkonskis bijis depresijā, bet to allaž noliedzis. Vecākais izlūkošanas virsnieks Vordlo klāstīja, ka krievs uzvedies ekscentriski un nereti pārkāpis drošības no­teikumus.

To visu jau apstiprināja Volkonska dzīvesvietas pārmeklēšana - piedrazotajā namiņā bija atrastas gan tukšas degvīna pudeles, gan metamfetamīna pulvera pēdas piestā un uz miezera, pārpil­dīti pelnutrauki un kaudzēm pornogrāfisku DVD.

Zinātnieku stāstītais bija līdzīgs un ticams, tomēr bija gana daudz pretrunu, lai varētu secināt, ka liecības nav savā starpā saskaņotas. Strādādams rezervātā, Bia bija redzējis krietni daudz pašnāvību, un šis gadījums likās samērā vienkāršs un viegli atri­sināms - miera nedeva vienīgi daži aspekti. Nav viegli iešaut sev galvā un vienlaikus ieripināt auto gravā. Tomēr slepkava katrā ziņā būtu pielaidis autiņam uguni. Ja vien viņam netrūka prāta. Ne jau visiem slepkavām tā pietika.

Bia pakratīja galvu. Jāklausās, nevis jādomā. Tas bija viņa ne­lāgākais paradums.

Pusdeviņos Grirs bija iztaujāšanu pabeidzis. Hazēliuss pava­dīja izmeklētājus līdz durvīm. Tajā brīdī Bia, kurš visu šo laiku bija klusējis kā ūdeni mutē ieņēmis, apstājās, noņēma saulesbril­les un pabakstīja tās ar īkšķa nagu.

- Man ir jautājums, doktor Hazēlius.

-Jā?

- Jus minējāt, ka visi, esat pamahga stresa, ari bojagajušais Vol­konskis esot no tā cietis. Kas tam par iemeslu?

- Tas tamdēļ, ka esam uzbūvējuši iekārtu, kas izmaksāja četr­desmit miljardus dolāru, - Hazēliuss mierīgi atbildēja, - un vēl aizvien nevaram piedabūt to sasodīto aparātu darboties. - Viņš pasmaidīja. - Vai šāda atbilde jūs apmierina, leitnant?

- Pateicos, jā. Ak… vēl viens jautājums, ja neiebilstat.

- Leitnant, - iejaucās Grīrs, - vai jums nešķiet, ka mēs esam aptvēruši gana plašu jautājumu loku?

Bia palaida iebildumu gar ausīm.

- Vai jūs nolīgsiet citu zinātnieku, kas uzņemsies mistera Vol­konska pienākumus?

īss klusuma brīdis, kam sekoja atbilde.

- Nē. Tos savā starpā sadalīsim mēs ar Reju Čenu.

Bia uzslidināja uz acīm saulesbrilles un pagriezās uz prom- iešanu. Šajā lietā kaut kas likās aizdomīgs, taču, nolāpīts, viņš nekādi nevarēja tikt gudrs, kas tieši šķita šaubīgs.