Ķeceris

78

KENS DOLBIJS VĒROJA monitorā īslaicīgu jaudas pārsprie- gumu, pēc brīža spriegums nokritās un sāka mežonīgi lēkāt.

- "Izabella"! - Viņš atkal drudžaini ievadīja izslēgšanas kodus. Uz ekrāna parādījās viens un tas pats uzraksts:

KODA APIEŠANAS KĻŪDA.

- Velns!

Iekaucās sirēna, kā purva spīgana piegaudodama visu ko­mandtiltiņa telpu, un pie griestiem iezibsnljās sarkanā lampiņa.

- Ārkārtas pārslodze! - Sentvinsents auroja.

Telpu satricināja dobjš būkšķis, un vizualizētāja ekrāns sašķī­da sīkos gabaliņos, nobirdinādams uz grīdas stikla šķembu krusu.

- "Izabella"! - Dolbijs sauca, abām rokām apķēris darbstaciju.

Turies, "Izabella"!

Sentvinsents darbojās ap savu konsoli, pūloties izslēgt jaudas slēdžus.

- Pirmās līnijas padeve pārtraukta. Kā tas iespējams?! Nevar būt!

- Kūlis! - Keita iekliedzās, satverdama termināli. - Tas slīd sā­ņus! Te ir… novirze!

Hazēliusam paspruka kliedziens.

-Čena! Pēdējo ziņu es neizlasīju vispār! Vai tā tev ir?

- Nevaru atrast! - Čena attrauca. - Laikam būs pazudusi. Nē, šķiet, ka ir pazudis viss!

- Pamēģini izdrukāt visu sarunu, - Hazēliuss auroja.

Dolbijs ar pūlēm izslēdza no apziņas apkārt valdošo jucekli.

"Izabella" nereaģēja ne uz vienu ievadīto komandu. Kaut kas bija atgadījies - acīmredzot no ierindas izgājuši visi trīs serveri. Viņš pagriezās pret Edelšteinu.

- Iedarbini galveno datoru. Atslēdz startēšanas un testēšanas sekvences, ielādē to draņķi, un viss!

Pāri sašķidušajam ekrānam pārskrēja dzirksteļojošs loks. Dzi­ļi alā nogranda sprādziena dunoņa, pēc brīža sprādziens atska­nēja vēlreiz. "Izabellas" dūkoņa spēcīgi noraustījās, pulsēja un drebēja. Telpā ieplūda dūmi.

- Mēs radām miniatūru melno caurumu, - Keita neskanīgi sa­cīja.

- Neticami! - iebrēcās Vordlo. - Vai zināt, kāpēc atslēdzās strā­va no pirmās līnijas? Tie nelieši pāršāva vadu… Pie "Izabellas" durvīm spiežas vesels bars šo ļautiņu… Ak kungs, tūlīt atslēgsies apsardzes kameras… Tās iet caur liftu…

Vesela rinda ekrānu vienlaikus nošņācās, noņirbēja un iz­dzisa.

- Nē, dkai ne to!

Vēl vairāki ekrāni ar klusu paukšķi iegrima tumsā. Vairs ne­darbojās neviens apsardzes posteņa monitors, brīdinājuma lam­piņas mirguļodamas izdzisa. "Izabella" vaidēja, dūkoņa turpināja raustīdes.

- Vai tu drukā? - Hazēliuss uzkliedza Čenai.

- Es atradu. Tagad meklēju printeri, kas vēl darbojas! - Sievie­te skaļi klabināja taustiņus, sviedriem ritot pār seju.

- Dievs! Reja, tikai nepazaudē!

- Rokā ir! - Čena iesaucās. - Drukājam!

Viņa pielēca kājās, skrēja uz otru telpas malu, kur bija izvieto­ti printeri, paķēra papīra lapu, kas tinās ārā, un noplēsa to. Hazē­liuss izrāva plato papīra lenti viņai no rokām, salocīja un iegrūda bikšu aizmugurējā kabatā.

- Laižam prom!

Telpu sadrebināja vēl viens slāpēts būkšķis, nogrūzdams Dol- biju zemē. Gaismas noraustījās, datoru monitoriem pārskrēja dzirksteļojošs loks. No "Izabellas" dzīlēm izlauzās dobjš rēciens, it kā agonijas kliedziens. Dolbijs uztrausās kājās un atgriezās savā darba vietā.

Fords saķēra viņu aiz rokas.

- Ken, mums jābēg prom!

Dolbijs nokradja viņa tvērienu un jau kuro reizi ievadīja kodu.

KODA APIEŠANAS KĻŪDA

Galvenais dators sāka startēšanas rutīnu.

- Alan! Es taču tev liku izslēgt IBM p5 serverus! - Dolbijs brēca.

- Lai paliek, Ken! Laižamies! - Atkal Fords.

Nepadodies," Izabella".

Viņš turpināja darboties. Tā vai citādi, bet viņam bija jāatdzī­vina "Izabella". Iekārta bija jāapstādina droši. Bojātais magnēts ira. Abi kuļi caurulē ik pa laikam novirzījās no kursa. Ja tie pie- dursies caurules malai vai aizķers viens otru…

- Dolbij! - Hazēliuss sagrāba vīrieti aiz pleca. - Tu nevari to izglābt. Jādodas prom!

-Aizvācies! - Dolbijs sita Hazēliusam, taču netrāpīja. Viņš pa­griezās pret monitoru un iedegās dusmās. - Alan, nolādēta būša­na! Tavi serveri vēl darbojas! Es pavēlēju tos apstādināt!

Atbildes nebija. Dolbijs paskadjās apkārt, mēģinādams piedū­motajā telpā atrast Edelšteinu. Viņš izslaucīja asarām pielijušās acis un nokāsējās. Dūmi spiedās visur. Komandtiltiņš bija tukšs. Visi bija aizgājuši.

Viņš varēs izglābt "Izabellu". Viņš zināja. Ja tas nebūs iespē­jams, tad nebija jēgas dzīvot.

Esmu tepat, "Izabella". Noturies vēl tikai mazu brītiņu.