Ķeceris

81

SLUDINĀTĀJS RASELS EDIJS KLIEDZA uz tērauda durvīm.

- Hazēlius, tu esi zaimojis Dievu, Viņa vārdu un tos, kas mīt debesīs!

Durvis bija no bieza tērauda, un sprāgstvielu vairs nebija. Šādā slēgtā telpā šaut ar revolveri pa slēdzeni būtu nelietderīgi un pat bīstami.

Cilvēki spiedās pie durvīm, dauzīja ar dūrēm un kliedza.

- Kristieši! - Edija balss nodārdēja plašajā pazemes hallē. - Uzklausiet mani, kristieši!

Pūlis iegrima nemierīgā klusumā, ko pārtrauca vienīgi dziļāk tunelī izvietotās iekārtas velnišķīgā kaukoņa.

- Atkāpieties no durvīm! Mums jāorganizē uzbrukums! - Edijs rādīja. - Alas otrā galā ir sakrautas dubulta T veida tērauda sijas. Lai stiprāki vīri - tikai vīri! - paņem kādu siju un izsit durvis. Pārējiem būs dkpat svarīgs uzdevums. Sadalieties divās daļās. Pirmajai grupai jādodas garajā lokveida tunelī. Lūk, tur! - Vīrie­tis norādīja uz ovālajām durvīm sienām, par kurām lāsoja kon- densācijas atstātais mitrums. - Pārgrieziet un ar veseriem sadau­ziet caurules, kabeļus un vadus, kas ved uz superdatoru, uz zvēru!

Viņš pacēla papīra lapu, ko bija izdrukājis no interneta.

- Te ir karte!

Edijs pasniedza to vīriedm, kurš šķita mierīgāks par pārējiem. Viņš savu ieroci nēsāja brīvāk nekā citi, un viņā jautās vadonības gars.

- Lūdzu, ņem. Tu vedīsi viņus cīņā.

- Labi, mācītāja kungs.

- Līdzko izgāzīsim durvis, otrajai grupai jāseko man. Mēs iebruksim vadības telpā, sagūstīsim Antikristu un iznīcināsim visu aparatūru!

Piekrišanas rēcieni. Divdesmit vīri jau nesa šurp tērauda siju. Pūlis pamazām pašķīrās, kad tie klumburēja, pavērsuši sijas galu pret durvīm.

- Aiziet! - sauc Edijs, pakāpdamies malā. - Gāziet ārā durvis!

- Dauziet! Iznīciniet!

Vīri, kas nesa siju, cauri pūlim lēnā riksī tuvojās durvīm. Sija ar spēcīgu būkšķi triecās pret durvīm un mazliet tās ielieca. No atsitiena sija nodrebēja, un vīri ar pūlēm to noturēja.

- Vēlreiz! - Edijs nokomandēja.