Ķeceris

51

KAD STENTONS LOKVUDS IESTEIDZĀS Ovālajā kabinetā uz ārkārtas sanāksmi, prezidents svaidījās turp un atpakaļ ista­bas vidū kā būrī iesprostots lauva. Štāba priekšnieks Rodžers Mortons un kā vienmēr neiztrūkstošais priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Gordons Geldons stāvēja abpus prezidenta iemītajai ta­kai gluži kā sporta tiesneši. Allaž klusējošā sekretāre Džina klīrī- gi žņaudzīja stenografēšanas blociņu. Lokvuds ar pārsteigumu ieraudzīja plakanajos ekrānos, kas bija piestiprināti pie sienas, prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos un FIB direktoru Džeku Strendu.

- Stenton! - Prezidents pienāca un satvēra viņam roku. - Labi, ka varēji ierasdes tik drīz.

- Protams, prezidenta kungs.

- Apsēdies.

Lokvuds iekārtojās krēslā, lai gan prezidents palika stāvam.

- Sten, es sasaucu šo nelielo sapulci pēc tam, kad Džeks man bija darījis zināmas šādas tādas nejauclbas, kas norisinās Ari­zonā, projektā "Izabella". Ap pulksten astoņiem pēc Arizonas vietējā laika pārtraukti jebkādi sakari ar "Izabellu". Pat ar visu Sarkano galdkalnu. Enerģētikas departamenta projektu vadītājs mēģināja sazināties pa šifrētajām līnijām, pa atklātajām mobilo tālruņu līnijām, pat pa fiksētajiem tālruņu sakariem. Neveiksmī­gi. "Izabella" darbojas ar pilnu jaudu, un, pēc visa spriežot, zi­nātnieki ir pazemē, bunkurā, pilnīgi nogriezti no ārpasaules. Si­tuācijas izklāsts kāpa augšup pa hierarhijas kāpnēm, no priekšnieka līdz priekšniekam, līdz nonāca pie direktora Stren- da, kurš to nodeva man.

Lokvuds pamāja. Situācija nudien bija gaužām dīvaina. Pro­jektā bija uzstādītas neskaitāmas atbalsta un rezerves sistēmas. Tā nedrīkstēja notikt. Nevarēja notikt.

- Paklau, tā droši vien ir kāda kļūme, - turpināja prezidents.

- Varbūt elektrības padevē. Es negribu no mušas izpūst ziloni, vismazāk jau šādā judgā laikā.

- Jutīgā laikā… - Lokvuds zināja, ka šis izteiciens ir preziden­ta iemīļots eifēmisms, kas apzīmēja gaidāmās vēlēšanas.

Prezidents atsāka staigāt.

- Un tā nav vienīgā ķeza, - viņš pagriezās pret sekretāri.

- Džina, laid vaļā.

No griesdem atritinājās ekrāns. Atskanēja čērkstoņa, un ekrā­nu aizpildīja Dona Speitsa augums - mācītājs sēdēja pie ķirškoka apaļā galda un sarunājās ar savu pelēko kardinālu. Balss dārdē­ja no skaļruņiem kā pērkons. Raidījums bija saīsināts līdz asto­ņām minūtēm, atstājot tikai būtiskākos izteikumus. Kad ieraksts beidzās, prezidents mitējās staigāt un pagriezās pret Lokvudu.

- Tā, lūk, ir otra ķeza.

Lokvuds dziļi ieelpoja.

- Prezidenta kungs, diez vai ir vērts pārdzīvot. Tas ir neprāts. Kaut kam tādam nodcēs tikai prātu izkūkojoši radikāļi.

Prezidents pagriezās pret štāba priekšnieku.

- Rodžer, pastāsti.

Mortona kalsnie pirksti rāmi sakārtoja kaklasaiti, pelēko acu skatiens krita uz Lokvudu.

- "Amerikas apaļais galds" vēl nebija beidzies, kad Baltais nams jau bija saņēmis bezmaz simts tūkstošus e-pasta vēstuļu. Pirms pusstundas saņemto e-pasta vēstuļu skaits pārsniedza div- simts tūkstošus. Jaunāku datu man nav, jo uzkārās serveri.

Lokvudam pār muguru pārskrēja baiļu šermuļi.

- Visu šo politikā pavadīto gadu laikā es neesmu pieredzējis neko tamlīdzīgu, - piebalsoja prezidents. - Un padomā tik! Tais­ni šajā mirklī tas sasodītais projekts ņem un apklust!

Lokvuds pablenza uz Geldonu, bet priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs ar sērīgo seju, kā parasti, atturējās izteikt domas priekš­laikus.

- Vai jūs varētu nosūtīt kādu cilvēku, lai visu pārbaudītu? - Lokvuds ierosināja.

Atbildēja FIB direktors.

- Mēs to pašlaik apsveram. Varbūt pat nelielu vienību… gadī­jumam, ja tur… kas atgadās.

- Kas tur var atgadīdes?

- Pastāv zināma iespēja, ka tur darbojas teroristi vai projektā izcēlies dumpis. Neiespējami tas nav. Lai arī tas ir ārkārtīgi maz dcams, tomēr mēs nevaram to neapsvērt.

Lokvudu pārņēma aizvien dziļāka nerealitātes izjūta.

- Tā, Stenton, - ierunājās prezidents, salicis rokas aiz mugu­ras. - Tu esi atbildīgs par "Izabellu". Pastāsti, kas tur īsti norisi­nās, sasodīta būšana!

Lokvuds nokremšļojās.

- Es varu teikt vienīgi to, ka tas ir ārkārtīgi neparasd. Tas ir nepārprotams protokola pārkāpums, un man nav ne mazākās jausmas, kā to izskaidrot, ja nu…

- Jā? Kas? - prezidents ieprasījās.

- Zinātnieki paši atslēguši sakaru sistēmu.

- Kā mēs varam par to pārliecināties?

Lokvuds mirkli padomāja.

- Losalamosā dzīvo kāds Bernards Vulfs, viņš bija "Izabellas" izgudrotāja un projekta galvenā inženiera Kena Dolbija labā roka. Viņš pārzina plānojumu, sistēmas, datorus un visu savstarpējo shēmu. Un viņam ir visi plāni un gaismkopijas.

Prezidents pagriezās pret štāba priekšnieku.

- Raujiet viņu augšā, lai sāk darboties.

- Klausos, prezidenta kungs. - Mortons pavēlēja asistentam tikt galā ar šo uzdevumu. Pats viņš piegāja pie loga un pagrie­zās, pavērsdams pietvīkušu seju. Uz vīrieša kakla viegli pulsēja vēna. Viņš ieskatījās Lokvudam tieši acīs.

- Sten, es nedēļām ilgi vairākkārt paudu bažas par projekta "Izabella" lēno virzību. Ar ko tu, velns parāvis, nodarbojies?

Lokvudu tāda uzruna apstulbināja. Tādā tonī ar viņu neviens gadiem ilgi nebija runājis. Taču viņš savaldījās un stīvi atbildēja:

- Es strādāju pie projekta augām dienām un naktīm. Es pat tur iesūtīju savu cilvēku.

- Savu cilvēku! Jēziņ! Pat neapspriedies ar mani?

- Es to pilnvaroju, - asi iejaucās prezidents. - Runāsim par lietu un pārtrauksim šo kašķēšanos.

- Ko šis cilvēks konkrēti dara? - Mortons turpināja,

- Viņš izmeklē kavēšanos, mēģina noskaidrot, kas aiz tā slēpjas.

-Un?

- Ceru sagaidīt ziņojumu jau rīt.

- Kā jūs ar viņu uzturat sakarus?

- Ar satelīttelefonu, pa šifrētu līniju, - Lokvuds paskaidroja. - Diemžēl, ja viņš atrodas bunkurā kopā ar pārējiem, līdz paze­mei tas neaizvilks.

- Tomēr pamēģiniet sazvanīt.

Lokvuds ar trīcošu roku uzrakstīja numuru uz papīra lapiņas un pasniedza to Džīnai.

- Pieslēdz skaļruņiem, - Mortons izrīkoja.

Atskanēja pieci pīkstieni. Desmit. Piecpadsmit.

- Diezgan! - Mortons noskaldīja, stingri lūkodamies uz Lok­vudu. Tad viņš lēni pavērsās pret valsts vadītāju. - Prezidenta kungs, uzdrošinos ierosināt šo sanāksmi pārcelt Ārkārtas situā­ciju telpā. Man rodas sajūta, ka tā būs gana ilga.

Lokvuds blenza uz paklājā ieausto valsts ģerboni. Bija grūti aptvert, ka tas notiek padesībā. Vai tiešām arī Fords pārvilkts zi­nātnieku pusē?