Ķeceris

PIELIKUMS

DIEVA VĀRDI

PIRMĀ SESIJA

Sveicināti.

Arī jūs esat sveicināts.

Priecājos ar jums aprunāties.

Arī es priecājos ar jums aprunāties. Kas jūs esat?

Dievs -ja vien mani var tā saukt.

Ja jūs nudien esat Dievs, pierādiet to.

Mums nav laika, lai nodarbotos ar pierādījumiem.

Es iedomājos skaitli starp viens un desmit. Kurš tas ir?

jūs iedomājāties transcendentu skaitli e.

Tagad es iedomājos skaitli no nulles līdz viens.

Čeitina konstante - omega.

Ja jūs esat Dievs, tad kāda ir eksistences jēga?

Tās galējais mērķis man nav zināms.

Tad nu gan skaisti. Dievs, kurš nezina eksistences mērķi.

Ja es to zinātu, eksistence būtu bezjēdzīga.

Kātā?

Ja Visuma beigas būtu zināmas jau tā rašanās brīdī -ja mēs patla­ban atrastos sākotnēji noteiktu apstākļu fatālistiskas attīstības vidū - tad Visums būtu bezjēdzīgs pasākums. Paskaidrojiet!

Ja jūs esat pie galamērķa, kāda jēga no ceļojuma? Ja zināt atbildi, kāpēc uzdot jautājumu? Tam domāta nākotne, un tādai tai jābūt - pil­nīgi paslēptai pat Dievam. Pretējā gadījumā eksistencei nav jēgas. Tas ir metafizisks, nevis fizisks arguments.

Fiziskais arguments ir tāds, ka neviena Visuma daļa nevar rēķināt straujāk kā pati pasaule. Visums "pareģo nākotni", cik vien ātri iespē­jams.

Kas ir Visums? Kas mēs esam? Ko mēs te darām?

Visums ir viens plašs, nesamazināms, nepārtraukts rēķinājums, kas tiecas uz man nezināmu stāvokli. Eksistences mērķis ir sasniegt šo bei­dzamo stāvokli. Taču šis beidzamais stāvoklis man ir noslēpums, un tā tam arī jābūt - jo, ja es zinātu atbildi, kāda būtu jēga?

Ko jūs domājat ar vārdu "rēķinājums"? Vai mēs visi esam da­torā?

Ar vārdu " rēķinājums" jāsaprot domāšana. Visa eksistence, viss no­tiekošais - krītoša lapa, vilnis krastmalā, zvaigznes sabrukšana. To radu es domādams.

OTRĀ SESIJA

Atkal sarunājamies.

Pastāstiet par sevi.

Tikpat labi es varētu izskaidrot vabolei, kas esat jūs.

Tik un tā pamēģiniet.

Drīzāk paskaidrošu, kāpēc jūs mani nesaprotat.

Dariet tā.

Jūs apdzīvojat pasauli, kas atrodas vidū starp Planka garumu un Visuma diametru. Jūsu smadzenes ir ārkārtīgi labi piemērotas dzīvei jūsu pasaulē, taču nav domātas tās pamata realitātes izpratnei. Jūsu evolūci­ja Jauj svaidīt akmeņus, nevis kvarkus. Jūsu evolūcijas iznākums ir tāds, ka jūs redzat pasauli fundamentāli kļūdaini. Piemēram, jūs uzskatāt, ka apdzīvojat trīsdimensiju telpu, kurā atsevišķi objekti virzās pa vienmē­rīgiem, viegli paredzamiem lokiem, ko jūs dēvējat par laiku. To jūs sau­cat par realitāti.

Vai gribat teikt, ka mūsu realitāte ir māns?

Jā. Dabiskā atlase jums iedvesusi mānu, ka izprotat realitātes pama­tus. Nekā tamlīdzīga. Kā gan jūs varētu to aptvert? Vai vaboles apjēdz realitātes pamatus? Un šimpanzes? Jūs esat tādi paši dzīvnieki kā viņi. Jūs evolucionējāt tāpat kā viņi, jūs vairojaties tāpat kā viņi, jums visu­mā ir tāda pati nervu sistēma. No šimpanzēm jūs atšķir vien divsimts gēnu. Kā šāda niecīga atšķirība ļautu jums aptvert Visumu, ja šimpan­ze nespēj aptvert smilšu graudiņu? Ja gribam, lai mūsu saruna ir aug­līga, jums jāatmet visas cerības saprast mani.

Kādas ir mūsu ilūzijas?

Evolūcijas rezultātā jūs redzat pasauli, kas veidota no sīksīkiem priekšmetiem. No pirmā radīšanas brīža viss ir sajaucies. Tas, ko jūs dēvējat par telpu un laiku, ir vienīgi dziļākas realitātes redzamākās da­ļas. Tajā realitātē nav atdalāmības. Tur nav laika. Tur nav telpas. Viss ir viens.

Pastāstiet sīkāk.

Jūsu kvantu mehānikas teorija, lai cik apšaubāma, tomēr skar dziļo patiesību - Visums ir vienots.

Labi, lai nu tā būtu, taču kāda tam nozīme mūsu ikdienas dzīvē?

Liela nozīme. Jūs uzskatāt sevi par "atsevišķu indivīdu" ar unikālu un atšķirīgu prātu. Jūs uzskatāt, ka esat dzimuši, uzskatāt, ka mirsiet. Visu dzīvi jūs jūtaties atdalīti un vientuļi. Brīžam pat līdz izmisumam. Jūs bīstaties nāves, jo baidāties zaudēt individualitāti. Tas viss ir māņi. Jūs, viņš, viņa, viss, kas jums apkārt, gan dzīvs, gan nedzīvs, gan zvaig­znes, gan galaktikas un tukšā telpa pa vidu - tie nav atsevišķi, atšķirīgi objekti. Viss pamatos ir sajaucies kopā. Dzimšana un nāve, sāpes un cie­šanas, mīlestība un naids, labais un ļaunais - viss ir māņi un maldi. Tie ir evolūcijas procesa atavismi. Tie realitātē nepastāv.

Tātad viss ir ilūzija - tā, kā uzskata budisti?

Nebūt ne. Pastāv absolūtā patiesība, realitāte. Taču cilvēka prāts, kaut pa spraudziņu ielūkojies tajā, izputēs.

Ja jūs esat Dievs, metīsim pie malas rakstīšanu. Jums vajadzē­tu mani dzirdēt.

Dzirdu skaļi un skaidri.

Jūs apgalvojat, ka viss ir vienots. Mums te ir skaitīšanas sistē­ma. Viens, divi, trīs… šādi es apgāzīšu jūsu apgalvojumu.

Viens, divi, trīs… Arī tas ir māņi. Skaitīšanas nav.

Tā ir matemātiska gudrība. Nav skaitīšanas? Es nupat atspē­koju jūsu apgalvoto skaitīdams. [Viņš paceļ plaukstu.] Vēl viens atspēkojums - tas ir veselais skaitlis pieci.

Tā ir plauksta ar pieciem pirkstiem, nevis veselais skaitlis. Jūsu skai­tīšanas sistēma reālajā pasaulē nepastāv atsevišķi no visa pārējā. Tā nav nekas cits kā izsmalcināta metafora.

Es gribētu dzirdēt šāda absurda apgalvojuma pierādījumus.

Izvēlieties jebkuru skaitli no reālo skaitļu kopas. Iespēja ir tikai vie­na - jūs esat izvēlējies skaitli, kam nav nosaukuma, kam nav definīci­jas, ar to nevar veikt aprēķinus un to nevar pierakstīt, pat ja darbā iesais­tītu visu Visumu. Tas attiecas arī uz it kā definējamiem skaitļiem, tādiem kā 7i vai kvadrātsakne no skaitļa divi. Jūs nevarat aprēķināt skaitli pat tad, ja jūsu rīcībā būtu dators, tik liels kā Visums, kas darbotos bezgalī­gi ilgu laiku. Sakiet, Edelštein - kā var apgalvot, ka šāds skaitlis pa­stāv? Kā var pastāvēt aplis vai kvadrāts, no kuriem šie divi skaitļi ir radušies? Kā var pastāvēt telpa no dimensijām, ja to nevar izmērīt? Jūs, Edelštein, esat kā pērtiķis, kas ar pārcilvēcisku garīgo piepūli iemācījies skaitīt līdz trīs. Atradis dažus oļus, jūs esat ieņēmis galvā, ka atklāta bezgalība.

Ak tā gan? Jūs vērpjat skaistu valodu, dižojades, ka pat vārds "Dievs" nepilnīgi apraksta jūsu varenību. Labs ir, pierādiet. Pie­rādiet, ka esat Dievs!

Vai dzirdējāt? Pierādiet, ka esat Dievs.

Jūs paši radāt pierādījumus, Hazēlius. Es jūs brīdinu, tas ir pēdējais pārbaudījums, kurā esmu ar mieru piedalīties. Mums ir svarīgas darī­šanas un pavisam maz laika.

Pats uzprasījāties. Mana sieva Astrīda nāves bridi bija stāvoklī. Mēs par to tikai nupat bijām uzzinājuši. Par grūtniecību nezināja neviens. Neviens. Pārbaudījums ir šāds. Kādu vārdu mēs izvēlējā­mies savam bērnam?

Alberts Leibnics Gunds Hazēliuss, ja tas būtu zēns.

Un ja tā būtu meitene? Ja nu tā būtu meitene? Kā tad viņu sauktu?

Rozalinda Karija Gunda Hazēliusa.

Labs ir, sāksim no sākuma. Kas tu, velns parāvis, esi? Nē, pa­tiešām?

Es jau jums pirmīt izskaidroju - jūs nevarat uzzināt, kas es esmu. Vārds "Dievs" ir daudzmaz precīzs, tomēr ir un paliek ārkārtīgi nepil­nīgs apraksts.

Jūs esat daļa Visuma? Vai arī esat atsevišķi?

Atdalāmības nav. Mēs visi esam viens.

Kāpēc pastāv Visums?

Visums pastāv tāpēc, ka tas ir vienkāršāks nekā nekas. Tāpēc pastā­vu arī es. Visums nevar būt vienkāršāks, nekā tas ir. No šā fizikas liku­ma izriet visi pārējie.

Kas var būt vienkāršāks par neko?

"Nekas" nevar pastāvēt. Tas ir tūlītējais paradokss. Visums ir stā­voklis, kas visvairāk līdzinās "nekam".

Ja viss ir tik vienkāršs, kālab Visums ir tik komplicēts?

Sarežģītais Visums, kuru jūs redzat, ir tā vienkāršības jaunradītā īpa­šība.

Tātad kas ir šī dziļā vienkāršība, kas ir visa centrā?

Šāda realitāte izpostītu jūsu prātus.

Man sāk apnikt! Ja reiz esat tik gudrs, jums jāprot izskaidrot to mums, nabaga tumšajiem ļautiņiem! Vai gribat apgalvot, ka mēs par realitāti nezinām neko un mūsu fizikas likumi ir pilnīgas ap­lamības?

Jūs balstījāt fizikas likumus uz pieņēmumu, ka pastāv laiks un tel­pa. Visi jūsu likumi ir nepilnīgi, jo balstās uz šāda ierobežojuma. Tie nav spēkā. Drīz jūsu lolotie pieņēmumi par īsto pasauli sabruks dru­pās, un no pelniem pacelsies jauna tipa zinātne.

Ja mūsu fizikas likumi nav spēkā, kāpēc mūsu zinātne ir tik iespaidīgi veiksmīga?

Ar Ņūtona mehānikas likumiem - kuri, starp citu, IR nepareizi - pietika, lai aizsūtītu cilvēku uz Mēnesi. Tāpat ir ar jūsu likumietn - tie savā ziņā ir darboties spējīgi, lai arī pašos pamatos ir aplami.

Kā var veidot fizikas likumus, ja nav ne laika, ne telpas?

Mēs šķiežam laiku, bārstoties ar metafiziskām koncepcijām.

Kas tad mums būtu jāapspriež?

Iemesls, kāpēc jūs uzrunāju.

Kāds tas ir?

Man jums ir kāds uzdevums.

Tad nu tā. Tagad pastāstiet, kāds ir šis uzdevums?

Izplatītās monoteiskās reliģijas bija nepieciešama stadija cilvēku kul­tūras attīstībā. Jūsu uzdevums ir aizvadīt cilvēku rasi uz nākamo ticī­bas sistēmu.

Un kas tā būtu?

Zinātne.

Absurds! Zinātne nevar būt reliģija!

Jūs jau esat aizsākuši jaunu reliģiju, tikai paši to negribat redzēt. Savulaik reliģija ļāva labāk izprast pasauli. Šo lomu tagad pārņēmusi zinātne.

Zinātne un reliģija ir pilnīgi atšķirīgas jomas! Tās uzdod at­šķirīgus jautājumus un pieprasa atšķirīgus pierādījumus.

Gan zinātne, gan reliģija tiecas noskaidrot vienu un to pašu - patie­sību. Starp šīm abām jomām nevar būt samierināšanās. Abu pasaules uzskatu sadursme jau ir notikusi, un ar katru brīdi situācija pasliktinās. Zinātne jau ir atspēkojusi vairākumu pasaules vēsturisko reliģiju ticības postulātu, saceļot reliģijās visaptverošu jezgu. Jūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem izcirst ceļu cauri šai krīzei.

JUs iedomājaties, ka fanātiķi Vidējos Austrumos vai mūsu pašu dienvidu pavalstu baptisti pacels rociņas un būs ar mieru pieņemt zinātni par jauno reliģiju? Neprāts!

Jūs darīsiet zināmus pasaulei manus vārdus un visu, kas šeit noti­cis. Nenovērtējiet par zemu manu varu - patiesības varu.

Ko mēs ar šo jauno reliģiju iesāksim? Kāda ir tās jēga? Kam tā ir vajadzīga?

Sākotnējais cilvēces mērķis ir atraisīties no bioķīmijas ierobežoju­miem. Jums jāatsvabina prāti no jūsu miesas.

- Miesas? Neko nesaprotu

Miesa. Nervi. Šūnas. Bioķīmija. Vide, ar ko jūs domājat. Jums jāat­brīvo prāts no gaļas.

Kā?

Jūs jau esat sākuši apstrādāt informāciju ārpus savas miesas - ar datoriem. Drīz jūs atklāsiet, kā var apstrādāt to ar kvantu skaitļojamām mašīnām, kas s7iiegs jums zināšanas, kā pakļaut visapkārt esošos dabis­kos kvantu procesus un iztnantot tos skaitļošanas vajadzībām. Jums vairs nevajadzēs būvēt iekārtas informācijas apstrādei. Jūs izpletīsieties Visu­mā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - gluži tāpat kā citas saprātīgas vie­nības pirms jums. Jūs izbēgsiet no bioloģiskā saprāta cietuma.

Un tālāk?

Laika gaitā jūs nodibināsiet kontaktus ar citiem paplašinātiem inte­lektiem. Visi šie savā starpā saistītie intelekti atradīs iespēju saplūst un pāriet trešajā prāta stadijā, kas spēs aptvert vienkāršo realitāti, eksis­tences būtību.

Un tas ir viss? Tad, lūk, tas sāls?

Nē. Tas ir tikai ievads dižākam uzdevumam.

Un kāds tas būtu?

Apstādināt Visuma bojāeju no karstuma. Kad Visums sasniegs aug­stāko entropijas pakāpi - Visuma karstuma nāvi tad vispārējais rēķi­nājums apstāsies. Es iešu bojā.

Tas ir neizbēgami? Vai to nevar novērst?

Tieši tas jums ir jāizdibina.

Bet kāds ir eksistences augstākais mērķis? Sakaut šo noslēpu­maino karstuma nāvi? Tas izklausās pēc zinātniskas fantastikas.

Izvairīšanās no karstuma nāves ir tikai viens solis šajā cefā.

Kas tas ir par ceļu?

Tas sniegs Visumam nepieciešamo laika pilnbriedu, lai ar domu pa­līdzību nonāktu beidzamajā stāvoklī.

Kas ir šis beidzamais stāvoklis?

Es nezinu. Tas nelīdzināsies nekam, ko jūs vai pat es spēju iztēlo­ties.

Jūs pieminējāt kaut kādu laika pilnbriedu. Cik ilgi tas ir?

Tas skaitlis ir vienāds ar desmit faktoriālu, kas kāpināts desmit fak­toriāla pakāpē. Šis skaitlis arī tiek kāpināts desmit faktoriāla pakāpē, bet rezultāts kāpināts desmit faktoriāla pakāpē, šo kāpināšanu atkārto­jot 1083 reizes, un tad šis rezultāts tiek kāpināts viņa paša faktoriāla pakāpē 1047 reizes. Izmantojot jūsu matemātiskos jēdzienus, šis skait­lis, pirmais Dieva skaitlis, izskatās šādi:

(10!ttl083 )[10!Ml °83)!tl104 ''

jāpaiet tik daudz gadiem, lai Visums ar domu palīdzību nonāktu šajā beidzamajā stāvoklī, nonāktu pie augstākās atbildes.

Tas ir nenormāli liels skaitlis!

Tas ir labi ja piliens bezgalības okeānā.

Kur jūsu jaunajā, drošajā Visumā ir vieta morālei un ētikai? Pestīšanai un grēku piedošanai?

Es atkārtoju - atdalāmība ir tikai māņi. Cilvēciskas būtnes ir kā šū­nas ķermenī. Šūnas mirst, bet ķermenis turpina dzīvot. Naids, cietsirdī­ba, karš un genocīds ir drīzāk autoimūnas slimības, nevis jūsu tā sauktā ļaunuma radītas. Manis piedāvātā savstarpējās saistības vīzija sniedz bagātīgu morāles darbības lauku, kurā svarīgāko vietu ieņemt altruisms, līdzcietība un atbildība citam par citu. jūsu liktenis ir viens liktenis. Cil­vēciskās būtnes vai nu visas kopā gūs virsroku, vai visas kopā ies bojā. Neviens netiek pestīts, jo neviens nav zudis. Nevienam netiek piedoti grēki, jo neviens nav apsūdzēts.

Kā tad paliek ar Dieva solījumu par labāku pasauli?

Jūsu dažādās paradīzes koncepcijas ir krietni vien aprobežotas.

Atvainojiet, bet pesdšana ne mazākajā mērā nav aprobežots jēdziens!

Garīgās pilnības vīzija, kuru jums piedāvāju, ir neizmērojami dižā­ka par jebkādām debesīm, par ko sapņo uz Zemes.

Un dvēsele? Vai jūs noliedzat nemirstīgas dvēseles pastāvē­šanu?

Informācija nekad nezūd. Līdz ar ķermeņa bojāeju šīs dzīvības radī­tā informācija maina apveidus un sastāvu, taču tā nepazūd. Nāve ir in­formācijas pārvērtības. Nebīstieties tās.

Vai mēs līdz ar nāvi zaudējam savu individualitāti?

Neapraudiet zaudēto. No šīs spēcīgās individualitātes sajūtas, kas ir tik nepieciešama evolūcijai, izriet daudzas īpašības - gan labas, gan slik­tas -, kas vajā cilvēces eksistenci. Bailes, sāpes, ciešanas un vientulība, kā arī mīlestība, laime un līdzcietība. Taisni tāpēc jums jāatsvabinās no savas bioķīmiskās eksistences. Kad atbrīvosieties no miesas tirānijas, jūs paņemsiet līdzi visu labo - mīlestību, laimi, līdzcietību un altruismu -, bet sliktais paliks aiz muguras.

Neredzu ipašu prieku domā, ka manas eksistences izraisītās nelielās kvantu svārstības mums dāvās nemirstību.

Meklējiet lielu mierinājumu šādā dzīves uztverē. Informācija Visu­mā nemirst. Neviens solis, neviena atmiņa, neviena bēda no jūsu dzīves netiek aizmirsta. Jūs kā personības izgaisīsiet laika vētrā, jūsu moleku­las izķaisīsies, taču jūsu esība, jūsu darbi, jūsu dzīves allaž paliks vis­pārējā rēķinājumā.

Piedodiet, bet šīs runas par eksistenci, ko dēvē par "rēķināju- mu", izklausās dk mehāniski, dk bezdvēseliski.

Sauciet to par sapni, ja jums tā tīk, sauciet par vēlmi, alkām, do­mām. Viss, ko jūs redzat, ir daļa neiedomājami plaša un skaista rēķinā­jumā, - sākot ar mazuli, kas izrunā savus pirmos vārdus, un beidzot ar zvaigzni, kas iegrūst melnajā caurumā. Mūsu Visums, kura sākotne ir viena vienīga pavisam vienkārša aksioma, ir satriecošs rēķinājums, kas darbojas jau trīspadsmit miljardus gadu. Piedzīvojumi tik tikko sāku­šies! Kad atklāsiet, kā novirzīt miesā iesprostoto domāšanas procesu uz citām dabiskām kvantu sistēmām, jūs varēsiet šo rēķinājumu kontrolēt. Jūs sāksiet saprast tā skaistumu un pilnību.

Ja viss ir rēķinājums, kāda ir saprāta jēga?

Saprāts pastāv jums visapkārt, arī nedzīvajos procesos. Pērkona ne­gaiss arī ir rēķinājums, daudz sarežģītāks nekā cilvēka prāts. Tas arī savā ziņā ir saprātīgs.

Pērkona negaisam nav apziņas. Cilvēka prāts apzinās sevi. Tā ir manāma un nebūt ne triviāla atšķirība.

Vai tad es nestāstīju, ka sevis apzināšanās jau pati par sevi ir ilūzi­ja, evolūcijas paliekas? Šī atšķirība nav pat triviāla.

Laika apstākļu sistēma nav radoša, tā neizdara izvēli. Tā ne­spēj domāt. Tā ir tikai mehāniska spēku darbība.

Kā jūs zināt, ka paši neesat mehāniska spēku darbība? Laika apstāk­ļu sistēmai tāpat kā prātam ir sarežģīta ķīmiskas, elektriskas un mehā­niskas īpašības. Tā domā. Tā ir radoša. Tās domas atšķiras no jūsu do­mām. Cilvēks rada sarežģītību, uzrakstot romānu uz papīra virsmas; laika apstākļu sistēma rada sarežģītību, uzrakstot viļņus uz okeāna vir­smas. Kāda ir atšķirība starp informāciju, kādu sevī ietver romānā rak­stītie vārdi, un informāciju, kuru slēpj jūras viļņi? Ieklausieties, un jūs dzirdēsiet viļņu runas. Kādudien, es jums saku, jūs rakstīsiet savas do­mas uz jūras virsmas.

Ko īsti Visums rēķina? Kādu milzu uzdevumu tas pūlas atri­sināt?

Tas ir visdziļākais, visbrīnišķīgākais noslēpums.

Mums ir ļoti maz laika. Tas, ko grasos jums pavēstīt, ir neizmēroja­mi svarīgs.

Lūdzu, turpiniet. Mēs esam pati uzmanība.

Reliģija radās kā centieni izskaidrot neizskaidrojamo, kontrolēt ne­kontrolējamo un izturēt neizturamo. Ticība augstākai varai kļuva par visvarenāko jaunievedumu cilvēces evolūcijas beidzamajā posmā. Cil­tis, kurās tika piekopta reliģija, bija pārākas par bezdievju ciltīm. Tām bija virzība un mērķis, motivācija un misija dzīvē. Reliģijas loma iz­dzīvošanā bija tik iespaidīga, ka alkas pēc ticības atspoguļojās pat cil­vēka genomā. Zinātne visbeidzot ir panākusi to, kas reliģijai gadsimtu gaitā nav izdevies. Jūs tagad zināt, kā izskaidrot neizskaidrojamo un kontrolēt nekontrolējamo. "Apgaismojoša" reliģija jums vairs nav va­jadzīga. Cilvēce beidzot ir pieaugusi. Reliģija cilvēka izdzīvošanai ir tikpat nozīmīga kā ēdiens un ūdens. Ja mēģināsiet aizvietot reliģiju ar zinātni, cietīsiet neveiksmi. Tā vietā jūs pasniegsiet zinātni kā reliģiju. Jo es jums saku - zinātne ir reliģija. Vienīgā patiesā reliģija. Zinātne piedāvā nevis patiesības grāmatu, bet metodi tās noskaidrošanai. Zināt­ne ir nevis patiesības atklāsme, bet tās meklējumi. Tas ir līdzeklis, nevis dogma. Tas ir ceļojums, nevis tā galamērķis.

Jā, bet cilvēku ciešanas? Vai zinātne spēs "izturēt neizturamo", kā jūs izteicāties?

Pēdējā gadsimtā medicīna un tehnoloģijas novērsušas cilvēkiem tik daudz ciešanu, kas nav izdevies visiem mācītājiem pēdējās tūkstošga­des laikā.

Jūs runājat par fiziskajām ciešanām. Bet cieš arī dvēsele. Kā tad garīgās mokas?

Vai tad es neesmu sacījis, ka viss ir viens? Vai tas mv mierinājums - apzināties, ka jūsu ciešanas satricina visu kosmosu? Neviens necieš vienatnē, un mokām ir savs mērķis - pat bezdelīgas kritiens ir būtisks visā. Visums nekad neaizmirst. Nenolaid iet ies līdz kautrībai! Jūs esat mani mācekļi, jums ir vara apgriezt otrādi pasauli. Kādā dienā zinātne būs savākusi vairāk pierādījumu par patiesību nekā reliģija visā tās pa­stāvēšanas laikā. Ļaudis tā turas pie ticības tamdēļ, ka tiem tā vajadzī­ga. Viņi ir izslāpuši pēc tās. ļūs neliegsiet cilvēkiem ticību, taču piedā­vāsiet tās vietā citu. Es neesmu nācis aizvietot jūdu un kristiešu Dievu, bet gan to papildināt.

Runājot par šo jauno reliģiju, kas mums esot jāsludina… Kas ļaudim ir jāpielūdz? Kur te slēpjas skaistums un bijība?

Es lūdzu jūs apcerēt Visumu, kāds tas, jūsuprāt, patlaban pastāv. Vai tas jau pats par sevi neiedveš lielāku bijību kā jebkuru vēsturiski radu­šos reliģiju radītās Dieva koncepcijas? Simts miljardi galaktiku, vien­tuļas uguns saliņas, kas kā spožas monētas izmētātas tik milzīgā plašu­mā, kāds cilvēka prātam nav bioloģiski saprotams un aptverams. Un es jums saku, jūsu atklātais Visums ir tikai sīciņa daļiņa no radītā kolosā­lā grandiozuma. ļūs apdzīvojat tikai visniecīgāko zilo punktiņu bezga­līgajās debesu velvēs, tomēr šis punktiņš man ir dārgs, jo tas ir nozīmī­ga veseluma sastāvdaļa. Tāpēc esmu ieradies pie jums. Pielūdziet mani un manus dižos darbus, nevis kādu cilšu dievu, ko pirms tūkstošiem gadu iztēlojās karojoši pastorālu autori.

Vēl. Stāstiet vēl!

Ar saviem zinātnes instrumentiem izzīmējiet manus sejas vaibstus. Meklējiet mani kosmosā un elektronā, ļo es esmu dziļā laika un telpas Dievs, galaktiku superkopu un melno caurumu Dievs, Lielā sprādziena un Visuma izplešanās Dievs, tumšās matērijas un tumšās enerģijas Dievs. Zinātne un ticība nevar pastāvēt viena otrai līdzās. Viena iznīci­nās otru. ļums jāpierauga, lai izdzīvo zinātne, citādi jūsu zilais pun­ktiņš aizies zudībā…

Ko lai mēs darām?

Ar maniem vārdiem jūs uzvarēsiet. Pavēstiet pasaulei šeit notikušo. Pavēstiet pasaulei, ka Dievs ir uzrunājis cilvēku rasi - pirmo reizi. Jā, pirmo reizi!

Bet kā lai mēs izskaidrojam jūs, ja nevarat pastāstīt, kas jūs esat?

Neatkārtojiet vēsturiski radušos reliģiju kļūdu, iesaistoties strīdos par to, kas es esmu un ko domāju. Es esmu augstāks par saprašanu. Es esmu Dievs tik apjomīgā Visumā, ka to var aprakstīt vienīgi Dieva skaitļiem - un vienu šādu skaitli es jums jau nosaucu… jūs esat pravieši, kas ved pasauli uz nākotni. Kādu nākotni jūs izvēlēsieties? Jūsu rokās ir at­slēga…

Es jums saku - jūsu liktenis ir uzmeklēt patiesību. Tāda ir jūsu pa­stāvēšanas jēga. Tāds ir jūsu mērķis. Zinātne ir tikai līdzeklis. Un tieši tas jums jāpielūdz - patiesības meklējumi. Ja jūs ieliksiet meklējumos visus sirdi, tad kādā dižā dienā tālā nākotnē jūs nostāsieties manā priek­šā. Tāda ir mana derība ar cilvēku rasi.

Jūs noskaidrosiet patiesību. Un patiesība darīs jūs brīvus.