Ķeceris

53

SĒDĒDAMS SAVĀ OAKWOOD treilera guļamistabā, sludinā­tājs Rasels Edijs aizvēra Bībeli un novietoja to uz grīļīgās grāma­tu kaudzes, kas atradās uz rakstāmgalda. Tad viņš pastūma grāmatu kaudzītes sāņus no Macintosh datora, atbrīvodams vietu darbam, un ieslēdza klēpjdatoru. Monitors pielēja telpu ar vēsi zilu gaismu. Bija deviņi vakarā.

Prāts bija skaidrāks nekā jebkad agrāk. Dievs bija atsaucies viņa lūgšanām. Dievs bija darījis viņam zināmu, kas jādara.

Mācītājs labu bridi sēdēja un raudzījās tukšajā ekrānā, sako­podams domas. Ķermenis bija nekustīgs, todes tā iekšienē, Svētā Gara iedvesmota, dedzīgi sitās sirds. Ne jau bez iemesla viņš bija nosūtīts vadīt noplukušu misiju un draudzi pašā pasaules malā. Ne jau bez iemesla Lorenco bija gājis bojā. Rasels Edijs bija nozī­mēts šeit par Dieva sargkareivi. Dievs bija viņu izvēlējis izšķirī­gai lomai gaidāmajā pastardienā.

Viņš pusstundu sēdēja gluži nekustīgi un spraigi sacerēja vēstuli, kuru gatavojās uzrakstīt. Prāts joprojām darbojās pār­dabiski skaidri un asi, un vīrietis vārdu pa vārdam sacerēja tekstu.

Viņš bija gatavs. Viņš pielieca galvu, noskaitīja īsu lūgšanu un novietoja pirkstus uz klēpjdatora klaviatūras.

Mani draugi iekš Kristus.

Daudzi no Jums noteikti šovakar skatījās sarunu šovu "Amerikas apaļais galds", kuru vadīja mācītājs Dons Speitss. Jūs dzirdējāt viņu stāstām par projektu "Iz­abella", jūs dzirdējāt mācītāju Speitsu pieminam slepe­no avotu, "pārliecinātu kristieti, kas uzturas netālu no notikuma vietas", no kura viņš ieguvis šīs ziņas.

šis slepenais avots esmu es. Dievs man ir lūdzis at­klāt to, ko zinu. Lai Jūsu un Dieva starpā paliek tas, ko Jūs ar šīm ziņām iesākat.

Mani sauc Rasels Edijs, es esmu sludinātājs Tavā Vārdā pulcētajā misijā navahu indiāņu rezervātā. Mūsu nomaļā, vienkāršā kristiešu misija atrodas Arizonas tuk­snesī, Sarkanā galdkalna pakājē, labi ja desmit jūdžu at­tālumā no projekta "Izabella".

Mani draugi, es nesu jums vēstis - neparastas, šaus­minošas, tomēr priekpilnas. Notikums, kuru kristieši gai­dījuši divus tūkstošus gadu, ir sācies un noris šajā pašā mir­klī, kad rakstu šo e-pasta vēstuli.

Ir sākusies pastardiena. Apokalipse un Kristus sa­gaidīšanas eksaltācija ir gaidāma šajā pašā naktī. Jūs

esat par to lasījuši romānu sērijā "Atstāti uz Zemes"*. Tā vairs nav daiļliteratūra. Tas norisinās jau tagad.

Es zinu, ka daudzi ari agrāk ir dzirdējuši tamlīdzī­gus paziņojumus. Lērums viltus praviešu agrākos laikos izsludinājuši šādu vēsti. Jūs pārņem neticība, un tas ir saprotams. Es tikai lūdzu, lai uzklausāt mani. Kam ausis ir, tas lai dzird.

* Tima Laheja un Džerija Dženkinsa romānu sērija par pēdējām dienām uz Zemes, par iedvesmas avotu izmantojot Jāņa Atklāsmes grāmatu.

Neizdariet kļūdu, izdzēšot šo e-pasta vēstuli. Tā da­rot, jūs varat zaudēt vietu pie Jēzus Kristus labās rokas

Izlasiet to, kas man sakāms. Noskaitiet lūgsnu. Un tad izlemiet.

Es sāku ar diviem paziņojumiem. Pirmais. Antikrists ir šeit, mūsu vidū. Es esmu viņu sastapis. Es esmu ar viņu runājis. Viņš ir īsts. Viņa sen izstrādātie plāni un ieceres ir nobriedušas. Dievs ir mans liecinieks, viņš no­rāva sev masku manu acu priekšā, un es redzēju, kas viņš ir.

Otrs paziņojums ir vēl svarīgāks. Apokalipse ir klāt. Tā sāksies šajā pašā naktī.

Jūsu neticība ir pilnīgi dabiska. Tūdaļ pat, jūs jautā­jat? Apokalipse? Kad mani bērni aizmiguši augšstāvā? Kad mana sieva jau guļ gultā? Nevar būt! Bet pieminiet apustuļa Mateja teikto - Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat. Šī ir tā stunda. Tā ir klāt. Tagad.

Un tagad es pierādīšu savu apgalvojumu. Tā atslēga ir Jāņa Atklāsmes grāmatas trīspadsmitās nodaļas pirmais pants un dažas turpmākās un iepriekšējās rind­kopas.

Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru, kam bija septiņas gal­vas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi.

Šī smilšu jūra ir Arizonas tuksnesis. "Izabellas" dia­metrs ir deši septiņas līgas, tajā ir desmit dažādi detek­tori, un katrs reģistrē desmit dažādas daļiņas. Daži de­tektori pat ieguvuši palamu - ragi. Ja domājat, ka esmu to pats sagudrojis, ieskatieties "Izabellas" interneta viet- nē wurw.theisabellaproject.org. Tur tas ir raksdts.

Pūķis deva tam savu speķu, savu troni un lielu varu.

Kas ir Antikrists, šīs izrādes vadītājs? Tas ir cilvēks, vārdā Gregorijs Norts Hazēliuss. Tieši viņš ierosināja izveidot projektu "Izabella", sagādāja tam finansējumu un kļuva par projekta direktoru. The New York Times dēvē Hazēliusu par gudrāko cilvēku pasaulē. Hazēliuss pats ir vairākkārt publiski plātījies - reiz apgalvoja, ka intelektuālajā ziņā viņam nav līdzinieku, un nosauca cil­vēkus par debiliķu rasi. Tieši tā, mani draugi. Bet tagad nākusi gaismā viņa padesā daba. Gregorijs Norts Hazē­liuss ir Antikrists. Vai apšaubāt manus vārdus? Es dkos ar viņu. Es ar viņu sarunājos, stāvēdams aci pret aci. Es klausījos viņa zaimos, dzirdēju, kā viņš vemj žulti par mūsu Pestītāju. Es dzirdēju viņu nolādam kristiešus par insektiem un baktērijām. Bet neticiet man, ticiet Bībelei. Vēl dažas rindiņas no ļāņa Atklāsmes grāmatas trīspa­dsmitās nodaļas.

Zvēru tie pielūdza, sacīdami: "Kas līdzinās zvēram, un kas var ar to karot?" Tam tika dota mute runāt lielas lietas un zaimus …Tad tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai, lai zai­motu Viņa Vārdu un Viņa mājokli, tos, kas mājo debesīs.

Kā dzirdējāt raidījumā "Amerikas apaļais galds", šī iekārta "Izabella" sevi pasludina par Dievu. Taču viņi nerunā ar Dievu, mani draugi. Viņi runā ar Sātanu.

Vai zemei un jūrai! Jo velns nonācis pie jums lielās dus­mās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.

Sātans ir iedzīts stūrī. Viņš gatavojas pēdējai cīņai, un viņš nekad nav bijis bīstamāks.

Jūs varat taujāt pēc pierādījumiem. Uzklausiet, un jūs dzirdēsiet.

Apdomājiet šo paziņojumu, kuru esmu nokopējis no "Izabellas" interneta vietnes. "Darbojoties ar pilnu jau­du, "Izabella" nulles koordinātā rekonstruēs Visuma temperatūru tādu, kāda tā bija pirmajā sekundes miljo- najā daļā pēc Lielā sprādziena. Šī temperatūra ir aug­stāka par triljonu grādu pēc Fārenheita". Tagad apsve­riet Jāņa Atklāsmes grāmatas trīspadsmitajā nodaļā teikto.

Tas dara lielas brīnuma zīmes, uz viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā.

Arī šeit apustuļa Jāņa pareģojums ir piepildījies.

Lasiet vēl vienu paziņojumu no "Izabellas" interne­ta vietnes. "Superdators, kas vada "Izabellu", ir visjau­dīgākā skaitļošanas mašīna pasaulē. Tās datu apstrādes maksimālais ātrums ir piecpadsmit petaflopu (piecpa­dsmit kvadriljonu operāciju sekundē). Beidzot esam pie­tuvojušies aptuvenajam cilvēka smadzeņu darbības āt­rumam." Tagad salīdziniet to ar Jāņa Atklāsmes grāmatā raksdto.

Tam [Antikristam] bija dotas spējas iedot dzīvības garu zvēra tēlam, lai zvēra tēls varētu runāt un panāktu to, ka visi, kas nepielūgtu zvēra tēlu, tiktu nokauti.

Vai gribat šovakar likties gultā, zinot, ka Antikrists jūs nokaus?

Vispēdīgi, mani draugi, izlasiet visnozīmīgāko Jāņa Atklāsmes grāmatas rindkopu, pašu apustuļa Jāņa vīzi­jas sirdi.

Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvē­ka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.

Šādi Bībele mums vēsta, kā pazīt Antikristu - caur skaitli 666. Apustuļa Jāņa dzimtā valoda bija senebreju. Viņš zināja, ka katram senebreju burtam ir atbilstošs skaitlis. Gematrija ir paņēmiens slēptu skaitļu meklēša­nai senebreju vārdā vai tekstā. Ar tās palīdzību izpētī­sim vārdus ISABELLA un ARIZONA un paraudzīsim, kas mums sanāk. Pārvēršot romiešu burtus atbilstīgajos senebreju burtos un piešķirot katram burtam tā pienācī-

go skaitli, mes iegūstam:

A Aleph

1

R Resh

200

I Yodh

14

Z Shin

300

O Ayin

100

N Nun

50

A Aleph

1

Kopā:

666

Joprojām neticat?

Padomājiet vēl.

I Yodh

14

S Shin

300

A Aleph

1

B Bet

2

E He

88

L Latned

130

L Lamed

130

A Aleph

1

Kopā:

666

Mani draugi - vai šie nav musu ilgi gaidītie pierādī­jumi?

Vēl apceriet šo teikumu no Jāņa Atklāsmes grāmatas.

Un viņš tos sapulcinaja kāda vieta, ko ebreju valodā sauc par Harmagedonu.

Tā ir vieta, kur Sātans dodas beidzamajā cīņā pret Dieva nozīmēto ķēniņu Jēzu. Vārds "Armagedons" ir at­vasināts senebreju vārdiem Har Megido, tas nozīmē - Me- gido kalns. Taču Svētajā zemē šāds kalns nekad nav bi­jis, un vārds "Megido" patiesībā ir senebreju vārds, kas apzīmē iesarkanu zemi. Tā nu jūs saprotat, ka Armagedons Jāņa Atklāsmes grāmatā īstenībā ir kāds Sarkanais kalns. Mani draugi, projekts "Izabella" atro­das Arizonas tuksnesī, Sarkanajā galdkalnā. Navahu in­diāņi to sauc par Dzilth Chčč, un tas navahu valodā bur­tiski nozīmē - Sarkanais kalns. Armagedons.

Tādi ir pierādījumi, mani draugi. Tagad viss ir Jūsu rokās. Ko Jūs iesāksiet ar šīm ziņām? Vissvarīgākais brī­dis kristiešu dzīvē ir pienācis TIEŠI TAGAD, šaja mirklī, kad jūs lasāt šo e-pasta vēstuli.

KO JŪS IESĀKSIET?

Vai jūs paliksiet mājās? Vai vilcināsieties, baidīda­mies, ka esmu kārtējais prātā jukušais? Vai paliksiet sē­žam pie datora, jo nezināt, kur atrodas Sarkanais gald­kalns un kā tur nakts vidū nokļūt? Vai nospriedīsiet atlikt līdz rītam? Vai gaidīsiet pierādījumu, kādu zīmi?

Vai arī tomēr atsauksieties aicinājumam jau tagad un stāsieties Dieva armijas rindās? Vai metīsiet visu pie ma­las jau tagad, vai piecelsieties no datora krēsla jau ta­gad, iziesiet no mājas, ieradīsieties Sarkanajā galdkalnā un pievienosieties man cīņā Dieva, Visuvaldītāja lielajā dienā? Vai kausieties plecu pie pleca jau tagad, brāļi iekš Kristus, beidzamajā cīņā pret Sātanu un viņa Antikristu?

IZVĒLE IR JŪSU ROKĀS.

Kristus vārdā, Sludinātājs Rass Edijs Tavā Vārdā pulcētā misija Blūgepa, Arizona

e-pasta vēstule izsūtīta 14. septembri, 21.37 vakarā pēc vietējā laika

PĀRSŪTIET ŠO E-PASTA VĒSTULI VISIEM SAVIEM DRAUGIEM KRISTIEŠIEM. PĒC TAM STEIDZIETIES ŠURP UZ SARKANO GALDKALNU UN PIEBIEDROJIETIES MAN!

Pabeidzis drukāt, Edijs atlaidās pret atzveltni. Sviedri lija au­maļām, rokas drebēja. Viņš pat nepārlaslja uzrakstīto. Dievs bija vadījis viņa roku, un tas nozīmēja, ka tekstā nav ne mazāko ne­pilnību.

Viņš ierakstīja tematā:

Sarkanais galdkalns = Armagedons

Edijs izskatīja e-pasta adrešu sarakstu, kuru bija izveidojis ce­rībā gūt ziedojumus misijai. Dažas adrese viņš bija ievācis no baz­nīcām un kristīgajām interneta vēstkopām, citi bija viņa paziņas no kristīgajiem interneta forumiem, virtuālajiem ziņojumu dēļiem, intereškopām, tērzētavām un Usenet diskusiju vietnēm.

Divi tūkstoši simt sešpadsmit vārdu. Protams, lielākā daļa ne­atbildēs. Tas minēts arī Bībelē. Daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu. Taču divi tūkstoši bija labs sākums. No tiem vairāki desmiti pār­sūtīs vēstuli un ieradīsies Sarkanajā galdkalnā. No nākamā apļa varētu atsaukties vairāki simti, no trešā - vairāki tūkstoši. Vēstuli publicēs kristīgajās interneta vietnēs, pēc tam kristiešu blogos, un tā viņa vēstījums izplatīsies tālāk. Edijs bija pavadījis internetā piedekami daudz laika, lai zinātu, ka matemātika strādā viņa labā.

Viņš iekopēja visu adrešu sarakstu sūtījuma saņēmēju rindi­ņā un pavirzīja kursoru iepretim podziņai ar papīra lidmašīnu. Mācītājs dziļi ievilka elpu un nospieda peles podziņu. Izdvesusi švīkstu, e-pasta vēstule ar gaismas ātrumu aizšāvās elektronis­kajā ēterā.

Tas nu ir paveikts.

Edijs trīsēdams atspiedās pret atzveltni. Valdīja pilnīgs klu­sums. Tomēr pasaule vairs nebija tāda kā pirmīt.

Viņš palika sēžam vēl piecas minūtes. Elpai atgūstot rāmo plū­dumu, vīrietis pieslējās kājās un palika atbalstījies pret galdu. Labu brīdi vilcinājies, viņš izmakšķerēja no kabatas atslēgas, at­slēdza dokumentu skapi blakus rakstāmgaldam un izņēma Ruger. 44 Magnum Blackhaivk revolveri, kuru tēvs bija viņam uzdāvinājis astoņpadsmitajā dzimšanas dienā. Tā bija vesternu laika ieroču kopija, izlaista nelielā partijā, taču revolveris bija pielāgots mūs­dienu prasībām un uzticams. Pirms daudziem gadiem viņš bija pavadījis vairākas dienas šautuvē, vēlāk uzturēja ieroci labā kār- dbā un laiku pa laikam to ieeļļoja.

Edijam nebija ilūziju. Būs karš, īsts karš.

Viņš ielādēja revolverī Remington 240 grānu patronas ar mīk­stu uzgali, ielika ieroci un divas kasfites ar rezerves patronām mu­gursomā, turpat iemeta ari ūdens pudeli, kabatas lukturīti ar re­zerves baterijām, binokli, Bībeli, piezīmju grāmatiņu un zīmuli. Pēc tam sadzina pēdas rezerves degvielas pudelei, kurā glabāja petroleju gadījumam, ja atslēdz elektrību. Arī tā nonāca mugur­somā.

Edijs uzmeta mugursomu plecā, izgāja svaigajā gaisā un pa­cēla acis pret Sarkano galdkalnu, kura tumšie apveidi iezīmējās nakts debesīs. Uz "Izabellas" atrašanās vietu norādīja tikko sa­skatāma gaismiņa, kas blāvoja netālu no tumšās akmens salas dzegas.

Viņš ielidināja mugursomu pikapa kabīnē un pats nosēdās pie stūres. Degvielas dk tikko pietiks braucienam līdz galdkalna vir­sotnei. Bet vai tam ir nozīme? Dievs, kurš atvedis Ediju tik tālu, aizgādās viņu mājās un ļaus atkalredzēties ar bērniem - ja ne šajā - zemes - dzīvē, tad nākamajā.