Ķeceris

25

ATGRIEŽOTIES NO BROKASTĪM, FORDS jau grasījās ieiet namiņā, kad gar stūri iznāca Vordlo un aizšķērsoja viņam ceļu.

Fords bija paredzējis šādu tikšanos.

- Vai varam drusku patērzēt? - Vordlo liekuļoti draudzīgā balsi apjautājās. Viņš enerģiski mala košļājamo gumiju, muskuļi virs ausim ritmiski pietūka un izlīdzinājās.

Fords nogaidīja. Tagad nebija piemērots bridis sarīkot lielo skaidrošanos, tomēr, ja Vordlo tā iecerējis, lai viņam tiek.

- Es nezinu, Ford, kādu spēli jūs spēlējat un kas jūs patiesībā esat. Pieņemu, ka jūs šeit darbojades pusoficiāli. Es to nojautu tajā dienā, kad jūs ieradāties.

Fords klusēja.

Vordlo pienāca tik tuvu, ka varēja saost viņa pēcskūšanās los­jona smaržu.

- Mans pienākums ir sargāt "Izabellu" - pat no jums. Es sprie­žu, jūs šurp atsūtījis kāds Vašingtonas birokrāts, baidīdamies par savu pakaļu. Tas jums nekādu dižo aizsardzību vis nesniedz, vai ne?

Fords joprojām cieta klusu. Lai cilvēks atvieglo sirdi.

- Par jūsu vakarnakts skraidīšanu es nevienam nestāstīšu. Pro­tams, saviem priekšniekiem jūs to paziņosiet. Ja tas nāks atklātī­bā, jūs pats apzināties, kā es attaisnošos. Jūs ielauzāties mājā, un mans amats uzliek par pienākumu šaut tiešā tēmējumā. Ak, un ja iedomājaties, ka izsistā rūts un pārplēstais loga siedņš Griru iein­teresēs - logs ir saremontēts. Par šo starpgadījumu zinām tikai mēs abi.

Iespaidīgi, nodomāja Fords. Vordlo patiešām bija pārdomājis visu līdz galam. Labi, ka vecākais izlūkošanas virsnieks nebija nejēga. Pret gudru ienaidnieku Fordam allaž bija vieglāk cīnīdes. Muļķi rīkojās neparedzami.

- Vai esat beidzis savu nelielo uzrunu? - viņš apvaicājās.

Uz Vordlo druknā kakla pulsēja miega artērija.

- Skaties, kur liec kāju, kruķi.

Viņš pakāpās nost, atstādams dk lielu spraugu, lai Fords ar pūlēm varētu iespraukties mājā.

Fords spēra soli uz priekšu un tad apstājās. Viņš atradās Vord­lo tik tuvu, ka būtu varējis iegrūst tam celi cirkšņos. Viņš pagrie­zās pret vecāko izlūkošanas virsnieku - abu sejas atradās dažu collu attālumā - un laipni ieteicās:

- Tas ir savādi, taču man nav ne mazākās saprašanas, ko jūs man stāstāt.

Fords paspraucās garām, pamanīdams, ka Vordlo sejai pārslīd šaubu ēna.

Viņš iegāja mājā un aizcirta durvis. Tātad Vordlo nebija pilnī­gi pārliecināts, ka dzinies pakaļ tieši Fordam. Šī nedrošība viņam traucēs izmeklēšanā, darīs viņu piesardzīgu. Fords nebija atmas­kots, tomēr viņš bija izraisījis Vordlo aizdomas.

Pārliecinājies, ka Vordlo ir aizgājis, viņš pikts un sarūgtināts nokrita uz dīvāna. Nodzīvojis galdkalnā gandrīz pilnas četras dienas, Fords par projektu zināja tikai mazliet vairāk nekā todien, sēžot Lokvuda kabinetā. Diez kāpēc viņš bija ieņēmis galvā, ka šis uzdevums būs viegls?

Pienācis laiks spert nākamo soli - to, no kura viņš bija cerējis izvairīties kopš brīža, kad Lokvuds parādīja Keitas dosjē.