65

Rollings paņēma telefona klausuli:

— Jā.

— Runa Semjonovs. Nupat kā uztvēru Garina radiogramu. Vai drīkstu nolasīt? …

— Jā.

— «Viss bus tā, ka tu velies, tikai proti vēleties .. .» — sāka lasīt Semjonovs, ar grūtībām tulkodams no krievu uz franču. Rollings klausījās, nebilzdams ne vārda.

— Viss?

— Tieši ta, viss.

— Pierakstiet, — Rollings sāka diktēt. — Nekavējo­ties noregulēt raidstaciju uz viļņa garumu četri simti div­desmit viens. Rīt, desmit minūtes pirms laika, kad jūs uztvērāt šīsdienas telegramu, sāciet raidīt: «Zoja, Zoja, Zoja . .. Notikusi negaidīta nelaime. Vajag rīkoties. Ja jums dārga jūsu drauga dzīvība, piektdien izkāpiet Nea­polē, apmetieties viesnīcā «Splendid», gaidiet ziņas līdz sestdienas pusdienai.» To jūs atkārtosiet nepārtraukti, dzirdiet, nepārtraukti skaļā un pārliecinošā balsī. Viss.

Rollings piezvanīja.

— Nekavējoties uzmeklēt un atvest pie manis Tik­linski, — viņš teica kabinetā ienākušajam sekretāram. — Tūlīt dodieties uz aerodromu. Noirējiet vai nopēr­ciet — vienalga — slēgtu pasažieru aeroplānu. Atrodiet pilotu un bortmehāniķi. Līdz divdesmit astotajam saga­tavojiet visu lidojumam…

Загрузка...