Sekretārs (ar neiedomājamu laipnību) pavaicāja, turēdams zelta zīmuli divos pirkstos:
— Piedodiet, jūsu uzvārds?
— Ģenerālis Subotins, krievs … emigrants.
Atbildētājs dusmīgi uzrāva plecus un novilka saņurcītu kabatlakatu pār pelēkām ūsām.
Sekretārs, smaidīdams tā, it kā viņi draudzīgi sarunātos par vispatīkamākajām lietām, pārlidoja ar zīmulīti pār bloknotu un ievaicājās jau pavisam piesardzīgi:
— Mesjē Subotin, kāds nolūks ir jūsu paredzamajai sarunai ar misteru Rollingu?
— Ārkārtējs, ļoti svarigs.
— Varbūt es mēģināšu to īsumā izklāstīt misteram Rollingam.
— Redzat, — mērķis, kā sacīt, skaidrs plāns … abpusēji izdevīgs …
— Plāns par ķīmisko cīņu pret boļševikiem, vai tā jūs jāsaprot? — pavaicāja sekretārs.
— Pilnīgi pareizi… Es gribu piedāvāt misteram Rollingam.
Ģenerālis Subotins, tumši piesarcis no briesmīga asins pieplūduma, pārtrauca:
— Ko tad vairs, mister, kā jūs sauca! Mans plāns nav sliktāks, bet arī šis — lielisks plāns. Jāsāk tikai rīkoties! No vārdiem pie darbiem … Kāpēc tāda vilcināšanās?
— Dārgo ģenerāl, vilcināmies vienīgi tāpēc, ka misters Rollings saviem izdevumiem pagaidām nesaskata ekvivalentu.
— Kādu ekvivalentu?
— Nomest seši tūkstoši astoņi simti piecdesmit tonnas sinepju gāzes no aeroplāniem misteram Rollingam nesagādā nekādas grūtības, bet tam vajadzīgi zināmi izdevumi. Karš prasa naudu, vai nav tiesa? Iesniegtajos plānos misters Rollings pagaidām saskata vienīgi izdevumus. Bet ekvivalents, tas ir, ienākumi no diversijām pret boļševikiem, diemžēl, netiek norādīti.
— Skaidrs kā diena!… ienākumi… milzīgi ienākumi ikvienam, kas atdos Krievijai likumīgos valdītājus, likumīgo, normālo iekārtu, — zelta kalni šādam cilvēkam! — Ģenerālis sarauktu pieri kā ērglis ieurbās ar acīm sekretārā. — Ahā! Tātad norādīt arī ekvivalentu?
— Tieši tā, apbruņoties ar skaitjiem: pa kreisi — pasīvs, pa labi — aktīvs, pēc tam — svītra un ar plus zīmi starpība, kas var ieinteresēt misteru Rollingu.
— Ahā! — ģenerālis iesēcās, uzbāza ciešāk putekļaino platmali un apņēmīgi aizsoļoja uz durvīm.