52

Pēc slepkavības Vildaurā un Fonteneblo un tad pēc trakā brauciena ar Garinu pa mēnesgaismas apspīdē­tām, vientulīgām šosejām uz Havru Žoja un Rollings vairs nebija tikušies. Viņš šāva uz Zoju tai naktī, pūlē­jās apvainot un aprima. Liekas, viņš toreiz pat klusi raudāja, saknupis automobilī.

Havrā Zoja iekāpa Rollinga jahtā «Arizona» un, gais­mai austot, iebrauca Biskajas līci. Lisabonā viņa saņēma dokumentus ar Lamola kundzes vārdu — viņas īpašumā pārgāja viena no visgreznākajām jahtām visos Rietu­mos. No Lisabonas devās uz Vidusjūru, tur «Arizona» kreisēja gar Itālijas krastiem, turēdamās rajonā starp vienpadsmit grādiem austrumu garuma un četrdesmit grādiem ziemeļu platuma.

Nekavējoties tika nodibināti sakari starp jahtu un Rollinga privāto radiostaciju Medonā pie Parīzes. Kap­teinis Jansens ziņoja Rollingam par visiem ceļojuma sī­kumiem. Rollings katru dienu izsauca Zoju. Viņa katru vakaru ziņoja miljardierim par savu «noskaņojumu». Šai vienmuļībā pagāja kādas desmit dienas, un pēkšņi «Ari­zonas» aparāti, kas taustīja ēteru, uztvēra īsviļņus nesa­protamā valodā. Pasauca Zoju, un viņa saklausīja balsi, kas lika pamirt sirdij.

— Zoja, Zoja, Zoja, Zoja …

Gluži kā milzīga muša uz rūts austiņās džinkstēja Garina balss. Viņš atkārtoja Zojas vārdu un tad pēc no­teiktiem starpbrīžiem:

— … Atbildi naktī no vieniem līdz trim …

Un atkal:

— … Zoja, Zoja, Zoja … Esi piesardzīga, esi pie­sardzīga …

Tai pašā naktī virs tumšās jūras, virs snaudošās Eiropas, virs Mazāzijas senajām krāsmatām, virs Āfrikas līdzenumiem, pārklātiem ar nokaltušu augu adatām un putekļiem, pārskrēja sievietes balss viļņi:

— … Tam, kas lika atbildēt no vieniem līdz trim …

Šo izsaukumu Zoja atkārtoja daudzas reizes. Pēc

tam runāja:

— … Vēlos tevi redzēt. Lai arī tas nav saprātīgi. Norādi jebkuru Itālijas ostu … Vārdā mani nesauc, pa­zīstu tevi pēc balss …

Tai pašā naktī, tai pašā brīdī, kad Zoja spītīgi at­kārtoja izsaukumu, cerēdama, ka Garins kaut kur — Eiropā, Āzijā, Āfrikā uztvers «Arizonas» elektromagnētu viļņus, divtūkstoš kilometru attālajā Parīzē uz nakts­galdiņa pie gultas, kur, iebāzis degunu segā, gulēja Rol­lings, ietinkšķējās telefona zvans.

Rollings uztrukas, paķēra klausuli. Semjonovā balss steidzīgi nobēra:

— Rolling. Viņa sarunājas.

— Ar ko?

— Slikti dzirdams, vārdā nesauc.

— Labi, turpiniet klausīties. A-tskaite rit.

Rollings nolika klausuli, atkal apgulās, taču miegs

viņu jau bija atstājis.

Uzdevums nebija viegls: starp fokstrotiem, reklāmu ķērcieniem, baznīcas korāļiem, pārskatiem par starptau­tisko politiku, operām, simfonijām, biržas biļeteniem, sla­venu humoristu jociņiem, starp visu šo skaņu viesuļvētru, kas brāzās virs Eiropas, — notvert Zojas vāro balsi.

Dienu un nakti Medonā pie uztvērēja sēdēja Semjo­novs. Viņam izdevās sadzirdēt dažas frāzes, ko teica Zojas balss. Bet arī ar to pietika, lai uzkurinātu Rollinga greizsirdīgo iztēli.

Pēc nakts Fonteneblo mežā Rollings jutās riebīgi. Šeļga bija palicis dzīvs — rēgojās kā briesmīgs bieds. Ar Garinu, kuru Rollings ar baudu būtu pakāris kā nē­ģeri pie pirmā zara, bija parakstīts līgums. Varbūt Rol­lings toreiz būtu iespītējies — labāk nāve, ešafots nekā savienība, bet viņa gribu salauza Zoja. Vienojies ar Garinu, viņš ieguva laiku, neprātīgā sieviete varbūt apdo­māsies, lūgs piedošanu, atgriezīsies… Kā vienu no lī­guma noteikumiem viņš izvirzīja ilgstošu Zojas ceļojumu ar jahtu. (Tas bija vajadzīgs, lai sajauktu pēdas.) Viņš cerēja pārliecināt, nokaunināt, aizraut viņu ar regulā­rām sarunām pa radio. Sīs cerības laikam bija vislielākā aplamība Rollinga mūžā.

Pēc vienošanās ar Garinu Rollings nekavējoties sāka «vispārēju uzbrukumu ķīmijas frontē». Tai dienā, kad Zoja Havrā uzkāpa uz «Arizonas», Rollings vilcienā at­griezās uz Parīzi. Viņš paziņoja policijai, ka bijis Havrā un atpakaļceļā naktī viņam uzbrukuši bandīti (trīs ga­bali ar aizklātām sejām). Bandīti atņēmuši viņam naudu un automobili. (Garins šai laikā, kā bija norunāts, šķēr­soja Franciju no rietumiem uz austrumiem, pārbrauca Luksemburgas robežu un pirmajā kanālā noslīcināja Rollinga automobili.)

«Uzbrukums ķīmijas frontē» bija sācies. Parīzes laik­raksti sacēla grandiozu traci. «Mīklainā traģēdija Vildaurā», «Noslēpumainais uzbrukums krievam Fonteneblo parkā», «Ķīmijas karaļa nekaunīgā aplaupīšana», «Ame­rikas miljardi Eiropā», «Vācijas nacionālās industrijas bojā eja», «Rollings vai Maskava» — tas viss bija gudri un veikli sarežģīts vienā kamolā, kas, protams, iestrēga mietpilsoņu — sīko noguldītāju rīklē. Birža sadrebēja līdz pamatiem. Starp tās pelēkajām kolonām pie melnām tāfelēm, kur histēriskas rokas rakstīja, dzēsa nost un atkal rakstīja kritošo vērtspapīru baltos skaitļus, skrai­dīja, rēca līdz ārprātam satracināti cilvēki ar acīm, kas kuru katru mirkli draudēja pārsprāgt, ar lūpām brūnās putās.

Tur gāja bojā sīkās zivteles — tas viss bija niekoša­nās. Lielie rūpnieki un bankas, sakoduši zobus, turējās pie akciju žūkšņiem. Tos nevarēja tik viegli notriekt zemē pat Rollinga ragi.

Sai visnopietnākajā operācijā tika gatavots trieciens no Garina puses.

Garins «trakā steigā», kā jau Šeļga bija paredzējis, būvēja Vācijā aparātu pēc sava modeļa. Viņš braukāja no pilsētas uz pilsētu, pasūtīdams rūpnīcām dažādas da­ļas. Sakaru uzturēšanai ar Parīzi izmantoja privāto slu­dinājumu nodaļu Ķelnes laikrakstā. Rollings savukārt ievietoja vienā no Parīzes bulvāru avīzēm divas trīs rin­diņas: «Visu uzmanību pievērsiet anilīnam. . .», «Dārga katra diena, nežēlojiet naudu . . .», un tā tālāk.

Garins atbildēja: «Pabeigšu ātrāk, nekā biju domā­jis .. .», «Vietu atradu . . .», «Sāku …», «Neparedzēts šķērslis …».

Rollings: «Nervozēju, norādiet dienu .. .»

Garins atbildēja: «Noskaitiet trīsdesmit piecas no lī­guma parakstīšanas dienas…»

Aptuveni ar šo ziņojumu sakrita nakts telefonograma Rollingam no Semjonovā. Rollings iedegās dusmās — viņu vazā aiz deguna. Slepenā sazināšanās ar «Arizonu» turklāt bija bīstama. Taču Rollings ne ar vārdu sevi nenodeva, kad nākamajā dienā runāja ar Lamola kundzi.

Tagad, bezmiega stundās, Rollings sāka no jauna «pārdomāt» savu «partiju» ar nāvīgo ienaidnieku. Viņš

atrada kļūdas. Garins nebija nemaz tik labi aizsargāts. Viņš izdarīja kļūdu, piekrizdams Zojas ceļojumam: par­tijas beigas jau iepriekš bija izšķirtas viņam par sliktu Mats tika pateikts uz «Arizonas» borta.

Загрузка...