Inženiera Garina hiperboloīds

18.

Kādā lietainā vasaras sākuma svētdienas vakarā ugunis no logiem un neskaitāmas laternu ugunis atspo­guļojās Parizes ielu asfaltā.

Šķiet, pa melniem kanāliem virs uguņu bezdibeņa traucās slapji automobiļi, skrēja, sadūrās, virpuļoja iz­mirkuši lietussargi. Lietus migla bija piesātināta ar bul­vāru trūdaino miklumu, dārzeņu pārdotavu aromātu, ben­zīna tvanu un parfīmu.

Lietus straumītes ritēja pa grafīta jumtiem, pa

balkonu režģiem, pa milzīgiem, svītrainiem audekliem, kas bija pārstiepti virs kafejnīcām. Miglā blāvi iedegās, griezās, mirguļoja dažnedažādu izpriecu ugunīgās reklāmas.

Sīkie ļautiņi — pārdevēji un pārdevējas, ierēdnīši un kalpotāji — izklaidējās šai dienā, kā nu kurš varēja. Lielie dūži, biznesmeņi, solīdie, sēdēja mājās pie kamī­niem. Svētdiena bija melnā pūļa diena, kas atdota tam saplosīšanai.

Zoja Monroza, pievilkusi kājas, tupēja uz plata dī­vāna starp daudziem spilveniem. Viņa smēķēja un vē­rās kamīna liesmās. Rollings, frakā, kājas uz ķeblīša, bija novietojies lielā zvilni un arī smēķēja un vērās oglēs.

Viņa seja kamīna gaismā šķita sarkani nokaitēta — gaļīgais deguns, ar bārdiņu apaugušie vaigi, aiz puspie­vērtiem plakstiem mazliet iekaisušās pasaules pavēlnieka acis. Viņš nodevās tīkamai dīkdienībai, kas nepieciešama vienreiz nedēļā, lai atpūtinātu smadzenes un nervus.

Zoja Monroza izstiepa skaistās, kailās rokas un teica:

— Rolling, pēc pusdienām pagājušas jau divas stundas.

— Jā, — viņš atbildēja, — es, tāpat kā jūs, domāju, ka gremošana būs beigusies.

Zojas dzidrās, gandrīz sapņainās acis pārslīdēja pār miljardiera seju. Klusi, nopietnā balsī viņa to uzrunāja vārdā. Viņš atbildēja, nepakustēdamies iesilditajā zvilnī:

— Jā, es klausos jūs, mana drostaliņ.

Atļauja runāt bija dota. Zoja Monroza pārsēdās uz dīvāna malas, apņēma rokām ceļgalus.

— Sakiet, Rolling, — vai ķīmiskajās rūpnīcās ļoti jābaidās no sprādzieniem?

— Jā gan. Akmeņogļu pārstrādes ceturtais pro­dukts — trotils ir ārkārtīgi spēcīga sprāgstviela. Asto­tais produkts ir pikrīnskābe; ar to piepilda flotes lielga­balu bruņu sitējus šāviņus. Taču eksistē vēl varenāka lietiņa — tas ir tetrils.

— Kas tas tāds, Rolling?

— Tās pašas akmeņogles. Benzols (CcHs), astoņdes­mit grādu karstumā sajaukts ar slāpekļskābi (HNO3), dod nitrobenzolu. Nitrobenzola formula — CeHsNOž. Ja mēs tajā divas daļas skābekļa O2 aizstāsim ar divām ūdeņ­raža daļām H2, tas ir, ja mēs nitrobenzolu astoņdesmit grādu karstumā sāksim lēnām sajaukt ar čuguna skaidi­ņām, ar nedaudz sālsskābes, tad mēs iegūsim anilīnu (C6H5NH2). Anilīns, sajaukts ar koka spirtu zem piec­desmit atmosfēru spiediena, dos dimetilanilīnu. Pēc tam izraksim milzīgu bedri, izveidosim tai apkārt zemes valni, iekšpusē uzbūvēsim šķūni un tur izdarīsim dimetilanilīna reakciju ar slāpekļskābi. Termometrus šai reakcijā mēs novērosim no tālienes ar tālskati. Dimetilanilīns ar slāpekļskābi mums dos tetrilu. Šis tetrils ir gatavais velns: nezināmu iemeslu dēļ tas dažkārt sprāgst reakcijas laikā un pārvērš putekļos milzīgas rūpnīcas. Diemžēl, mums ar to ir jānoņemas: apstrādāts ar fosgenu, tas dod zilu krāsu — kristalvioletu. Par šo lietiņu es nopelnīju brangu naudu. Jūs uzdevāt man dīvainu jautājumu… Hm … Es domāju, ka jūsu zināšanas ķimijā ir plašā­kas. Hm . .. Lai izgatavotu no akmeņogļu darvas, teiksim, piramidona tableti, kas, teiksim, remdinās jūsu galvas sāpes, jāiziet cauri gara procesu virkne … Ceļā no ak­meņoglēm līdz piramidonam, līdz smaržu flakonam vai līdz parastajam fotopreparātam guļ tādas velnišķīgas mantas kā trotils un pikrīnskābe, tādas lieliskas lietiņas kā brombenzilcianīds, hlorpikrīns, difenilhlorarsēns un tā tālāk, un tā tālāk, tās ir kaujas gāzes, no kurām šķauda, raud, rauj nost aizsargmaskas, slāpst, spļauj asinis, pār­klājas ar augoņiem, dzīvi pūst…

Tā kā Rollingam šai lietainajā svētdienas vakarā bija garlaicīgi, viņš labprāt nodevās pārdomām par ķīmijas lielo nākotni.

— Es domāju (viņš pavēcināja gar degunu pusizsmēķētu cigāru), es domāju, ka Cebaots radījis debesis un zemi un visu dzīvo radību no akmeņogļu darvas un vārā­mās sāls. Bībelē tieši tā tas nav teikts, bet var noskārst. Tas, kas valda pār akmeņoglēm un sāli, tas valda pār pa­sauli. Vācieši metās četrpadsmitā gada karā tikai tāpēc, ka deviņas desmitdaļas visas pasaules ķīmisko rūpnīcu piederēja Vācijai. Vācieši izprata akmeņogļu un sāls no­slēpumu: tai laikā viņi bija vienīgā kulturālā nācija. To­mēr viņi nebija paredzējuši, ka mēs, amerikāņi, deviņos

mēnešos varēsim uzcelt Edžvudas arsenāluVācieši mums atvēra acis, mēs sapratām, kur jāiegulda nauda, un tagad pasaules valdnieki būsim mēs, nevis viņi, jo nauda pēc kara atrodas pie mums un ķīmija — arī pie mums. Mēs pārvērtīsim Vāciju vispirms, bet pēc tās arī citas valstis, kas prot strādāt (neprašas izmirs dabiskā ceļā, šai ziņā mēs viņiem palīdzēsim), pārvērtīsim vienā milzīgā fabrikā … Amerikas karogs apjozīs zemeslodi kā kon­fekšu kārbu, pa ekvatoru un no pola līdz polam …

— Rolling, — Zoja pārtrauca, — jūs pats piesauksiet nelaimi… Viņi tad kļūs par komunistiem … Pienāks diena, kad viņi paziņos, ka jūs viņiem vairs neesat va­jadzīgs, ka viņi vēlās strādāt paši savā labā … Ak, es jau esmu piedzīvojusi šīs šausmas … Viņi atteiksies at­dot jums jūsu miljardus …

— Tad, manu drostaliņ, es pārplūdināšu Eiropu ar sinepju gāzi.

— Rolling, būs par vēlu! — Zoja ciešāk apņēma ro­kām ceļgalu, sasvērās uz priekšu. — Rolling, ticiet man, es nekad neesmu devusi jums sliktus padomus … Es jau­tāju jums: vai ķīmiskajās rūpnīcās jābaidās no sprādzie­niem? … Strādnieku, revolucionāru, komunistu, mūsu ienaidnieku rokās — es to zinu — nonāks briesmīgi spē­cīgs ierocis … Viņi varēs no tālienes uzspridzināt ķīmis­kās rūpnīcas, pulvera pagrabus, sadedzināt aeroplānu eskadriļas, iznīcināt gāzu krājumus — visu, kas vien sprāgst un deg.

Rollings nocēla kājas no soliņa, viņa sarkanīgie plak­stiņi noraustījās, kādu brīdi viņš vērīgi raudzījās uz jauno sievieti.

— Cik es noprotu, jūs atkal sākat runāt…

— Jā, Rolling, jā, par inženiera Garina aparātu … Viss, kas par to tika ziņots, paslīdējis garām jūsu uzma­nībai … Bet es zinu, cik tas ir nopietni … Semjonovs atnesa man dīvainu priekšmetu. Viņš saņēmis to no Krie^ vijas …

Zoja piezvanīja. Ienāca sulainis. Viņa pavēlēja, un

'Edžvudas arsenāls — Amerikā lielākais ķīmiskās kara rūpniecības centrs Edžvudas tuvumā (ASV). Amerikāņu im­periālisti to uzcēla 1917.—1918. gadā.

sulainis atnesa nelielu priedes koka kasti, tajā atradās puscollas biezs tērauda loksnes gabals. Zoja izņēma tē­rauda gabalu un pacēla to pret kamīna gaismu. Cauri bie­zajam tēraudam ar kaut kādu asu rīku bija izgrieztas svītras, vijumi, un ieslīpi, it kā ar spalvu steigā bija uz­rakstīts — «Spēka pārbaude … spēka … Garins». Me­tālā gabaliņi dažu burtu vidū bija izkrituši. Rollings ilgi pētīja loksni.

— Tas atgādina «spalvas pārbaudi», — viņš klusi ierunājās, — it kā ar naglu rakstīts mīkstā mīkiā.

— Tas izdarīts Garina aparāta modeļa pārbaudē no trīsdesmit soļu atstatuma, — Zoja paskaidroja. — Sem­jonovs apgalvo, ka Garins cerot uzbūvēt aparātu, kas kā sviestu varētu pārgriezt pušu drednautu no divdesmit kabeļtauvu atstatuma … Atvainojiet, Rolling, bet es pie­prasu — jums jāiegūst šis briesmīgais aparāts.

Ne velti Rollings bija Amerikā izgājis dzīves skolu. Līdz pēdējai cīpsliņai viņš bija uztrenējies cīņai.

Treniņš, kā zināms, precīzi sadala piepūli muskuļu starpā un panāk tajos vislielāko iespējamo sasprindzi­nājumu. Tāpēc Rollingam, kad viņš iesaistījās cīņā, vis­pirms sāka darboties fantāzija, tā metās uzņēmumu ne­skartajos džungļos un tur atklāja kaut ko uzmanības vērtu. Stāt. Fantāzija beidza darboties. Ierunājās vese­līgais saprāts — novērtēja, salīdzināja, izsvēra, ziņoja: derīgi. Stāt. Ierunājās praktiskais prāts — aprēķināja, ierēķināja, sastādīja bilanci: aktīvs. Stāt. Ierunājās griba, spēcīga kā molibdena tērauds1 , Rollinga drausmīgā griba, un viņš kā bifelis ar asiņu pieplūdušām acīm lau­zās uz mērķi un sasniedza to, lai ko tas viņam un ci­tiem maksātu.

Aptuveni tāds pats process norisa arī šodien. Rollings pārlaida skatienu neizpētītā džungļiem, veselais saprāts teica: Zojai taisnība. Praktiskais prāts sastādīja bilanci: visizdevīgāk — plānus un aparātu nolaupīt, Garinu lik­vidēt. Punkts. Garina liktenis bija izšķirts, kredīts at­vērts, darbā stājās griba.

'Molibdena tērauds — īpaši izturīgs tērauda kau­sējums.

Rollings piecēlās no krēsla, nostājās ar muguru pret kamīna uguni un teica, izspīlējis apakšžokli: — Rīt gaidu Semjonovu Malzerbas bulvārī.