Inženiera Garina hiperboloīds

15.

Rollings pietrūkās kājās — nāsis iepletās, starp uz­acīm pietūka dzīsla. Viņš pieskrēja pie durvīm un aiz­slēdza tās, pēc tam pienāca Semjonovam cieši klāt, sa­tvēra krēsla atzveltni un ar otru roku iekrampējās galda malā. Noliecās pie Semjonovā sejas:

— Jūs melojat!

— Kāpēc lai es melotu … Tas notika tā: Stass Tik­linskis sastapa šo dubultnieku Petrogradā, pastā, kad šis nodeva telegramu, un ievēroja adresi: Parīze, Batinjolas bulvāris … Vakar Tiklinskis atbrauca no Varšavas, un mēs tūdaļ aizsteidzāmies uz Batinjolas bulvāri un ka­fejnīcā ieskrējām tieši krūtīs Garinam vai viņa dubult­niekam, nelabais lai viņus atšķir.

Rollinga skatiens pārslīdēja pār Semjonovā vasaras raibumiem klāto sej% Tad ķīmijas karalis izslējās, no viņa plaušām izlauzās ilgi aizturēta elpa:

— Jūs lieliski saprotat, ka mēs neatrodamies Pa­domju Krievijā, bet Parīzē; ja jūs pastrādāsiet nozie­gumu, es neiešu jūs glābt no giljotīnas. Bet, ja jūs mē­ģināsiet mani piekrāpt, es jūs samīšu.

Viņš atgriezās savā vietā, ar riebumu atvēra čeku grāmatiņu: «Divdesmit tūkstošus es nedošu, jums pie­tiks ar pieciem…» Izrakstīja čeku, ar nagu pastūma to Semjonovam un pēc tam — ne ilgāk par sekundi — uz­lika elkoņus uz galda un iespieda seju delnās.