Živenšī kods

75

Kads pagrozīja durvju rokturi. To redzot, šausmas iekodu apakšlūpa; un labi, ka ta, jo citādi mute butu papletusies skaļam bļāvienam.

Stāvēju, piespiedusies pie vienas no tuvakajam sienam, netā­lu no durvīm. Droši vien viņš sagaida, ka bušu noslēpusies paša attalakaja vannas istabas kakla. Pieņemu ari, ka viņš bus neprā­tīgi nikns un vēlesies pēc iespejas atrak piebeigt mani. Tāpēc man likās, ka pirmais, ko Lūsis darīs gāzīsies iekša vannas istaba ar notēmētu ieroci un nošaus mani uz vietas.

Toties pagaidam likās, ka, noslēdzot durvis no iekšpuses, es­mu ieguvusi sev vel paris mirkļu, ko nodzīvot.

Drīz vien es varēšu pārliecināties, vai man bija taisnība.

Durvju rokturis sagrozijas vēlreiz, šoreiz tas notika ar lielāku spēku un nepacietīgāk.

Mana sirds saka nepacietība sisties, likās, ta sitas tik skaļi, ka apkārtējo istabu iemītnieki sadzirdēs un vismaz kads attapsies uzgriezt 911 un sazvanīt arkartas palīdzību.

Klusums.

Neviens vairs neraustīja durvju rokturi. Neatskaneja ari sma­ga elpa. Nebija ari klikšķa, ar kadu uzvelk šautenes gaili.

Gaidīju, viss mans ķermenis šausmās bija sasprindzis, elpa plūda nevienmērīgi.

Neka.

Ciešāk satveru rokas norauto dvieļu statīvu.

Joprojām neka.

Nostājos stingrāk uz abam pēdām, lai gutu ciešāku atbalsta punktu.

Neka… krukS!

Durvis atsprāga vaļa, uz sliekšņa staveja Lūsis, vispirms paradijas rokas izstiepts ierocis, talak sekoja viņš pats. Pagriezies viņš pamanīja mani, un es pieliecos. Taja paša bridi viņš izšāva un paklupa šķidro ziepju peļķē, ko biju izlējusi uz vannas ista­bas grīdas. Viņa kajas krītot pašavās augšup, un šāviens trapija griestos, ta vieta lai izšķaidītu man galvu.

Man pat nebija brītiņa, lai apsveiktu sevi par pirmo sekmīgo mēģinājumu izdzīvot. Nekavējoties biju atvēzējusies ar dvieļu pa­karamo, un mans pirmais sitiens trapija viņam kaut kur pa ple­cu. Lūsis iekaucas sāpes, un no rokas viņam izkrita ierocis. Tas trieciena aizslīdēja pari vannas istabas grīdai un atsitas preteja siena zem izlietnes. Turpat blakus stāvēju es, piespiedusi mugu­ru pie sienas.

Pat nemēģināju paķert šaujamo. Es uzreiz, metos begt.

Cītīgi skrēju pa šauro taciņu, kuru biju atstajusi sausu bez ziepem, skrēju cik jaudas ara no vannas istabas, pari istabai uz dur­vīm. Gandrīz jau ara, gandrīz brīvība.

Gandrīz…

Lūsis saķēra mani aiz potītēm, un es nogāzos uz grīdas. Me­žonīgi grozījos un spārdījos, lai viņam butu grutak noturēt mani ar savam slapjajam ziepjainajam rokam.

- Kuce! Ak tu, sasodīta kuce!

Iebrucejs mežonīgi uz mani kliedza, ar vienu roku meģinadams satvert mani ciešāk, ar otru sagrabis atvaztu medību nazi.

No visa speķa spēru viņam un trāpīju tieši pa seju. Kad viņš iekliedzas sāpes, es paguvu pielekt kajas, saķeru kafijas galdiņu, nogāzu to kā vairogu un pie reizes apgazu uz viņa pusi sienas lampu.

Skrēju uz durvīm atrak neka jebkad iepriekš sava dzīve.

Diemžēl viņš bija rūpīgi aizslēdzis visas slēdzenes, un mani pirksti steiga slīdēja, kad mēģināju atdabūt tas vaļa. Viņš tikmēr bija piecelies un naca uz manu pusi.

Man izdevās atvērt pirmo sledzeni.

Ja viņš man iedurs ar nazi…

Mani pirksti šausmas pamira, tomēr es spēju atraut durvju priekškaramo ķēdi. Ar acs kaktiņu pamanīju, ka viņš ticis man pavisam klat un sagatavojis triecienam nazi.

Ar pedejiem spēkiem atgrūdu durvis un tajas staveja Stnkers.

-Gulies! viņš momenta nokomandēja.

Nokritu pie zemes, bet viņš izšava. I ūsis sašauts krita.

Strikers parkapa man pari un piegaja pie I tīša sašauta ķerme­ņa. Viņš notēmēja pēdējo reizi un iešava tam izdzimtenim tieši galvā.

Tagad medības patiešam bija galā.

Pec tam Strikers pastiepa roku, lai palīdzētu man piecelties. Es ar pateicību to izmantoju, bet tad nekavējoties kritu viņa ap­kampienos.

- Tu ieradies tieši laika, es čukstēju, kad bija pagajusi vai mūžība viņa siltajas skavas. Ka tu zināji, ka janak palīga?

- Es nezināju. Atgriezos tapec, ka nodomāju, tev vajadzētu vel izbaudīt vizinašanos pa parku saulrieta viena no tiem zirgu vilk­tajiem pajūgiem. Es ienācu, bet tur… Viņš pavecinaja papīra ga­balu ar šifrēto ziņu. Tas atradas uz tava galdiņa.

Atgāzu galvu un apveltīju viņu ar neticīgu, bet sirsnīgu smaidu:

- Un tev izdevās to pagūt atšifrēt?

Viņš tikai iesmejas un noskūpstīja mani uz pieres. Kodi ir tava stiprā puse, atminies? Es tikai nodomāju, ka varen savadi izskatas. Un kad izdzirdēju kaimiņos nobrakšķam durvis ka ielaužoties…

Apķeros viņam ap kaklu un noskupstiju savu varoni. Kad viss šis neprāts vel tikai sakas, atminos, ka sērīgi domāju, cik ļoti man nepieciešams kads bruņinieks zaigojošas bruņas. Un tagad man tads tiešam bija.

Epilogs

Toda beru diena pamatīgi lija. Tas pilnība sasaucas ar manu nospiesto garastavokli. Kad zārku ielaida kapa, saņēmu Strikera roku un mes kopa devāmies atpakaļ uz automašīnu, kuru Strikers bija noīrējis, lai aizvestu mani uz berem un pec tam talak uz lidostu.

- Ka tu juties?

Skumji paraustīju plecus. Priecājos vismaz, ka tagad droši zinu Tods visa taja nebija iesaistīts. Es tikai vēlētos, kaut viņš joprojām butu dzīvs.

- Zinu. Man tik ļoti žēl.

Toda ķermeni atrada pirms nedeļas Istriveras ūdeņos. Acīm­redzot kads Tomass vai Grimaldi, vai vel kads sasodīts draņķa gabals bija nolēmis, ka mans puisis ir tikai speles elements, ko var viegli izmantot un pecak izsvītrot. Kartēja patmīlīga iegriba, kas kalpotu to izdzimteņu interesēm.

- Vai tu droši zini, ka gribi turp doties? Strikers parvaicaja.

Zināju, kalab viņš ta vaicā. Ja, esmu pārliecinātā. Turklāt, pa­vadot nedeļu kopa ar savu mammu, es aizmirsīšu visas savas ne­dienas. Man bus gūzma jaunu problēmu, kuram pievērsties, un pirmaja vieta izvirzīsies vienīgi manas matēs izjūtas. Tici man, tas nebūs domas par Melāniju. Man izdevās nedaudz pasmaidīt, to sakot. Un nenoliedzami esmu viņiem parada paskaidrojumu.

Ta ka tagad es par visu notikušo zināju krietni vien vairak, man sanaca tīri labs stāsts. Es jau zināju, ka policija Lūša datora neko nebija atradusi. Nevienas norādes, kur meklet pārejās noti­

kuma iesaistītas personas. Neko nedeva ari rūpīgi i/skatitais Strikera majas dators un Dzenas klepjdators. Tie visi joprojām bija konfiscēti ka lietiskie pierādījumi un glabajas kaut kur FIB nolik­tavas.

Vispirms pienācām pie automašīnas pasažieru puses durvīm, Strikers turēja man virs galvas atvāztu lietussargu, kamēr es at­veru auto durtiņas.

-Tev nemaz, nevajag mani vest, piedāvāju. Labi zināju, kā­dās klapatas bija ar tadu braucienu uz lidostu. Un tads pakalpo­jums tomēr bija raksturīgs tikai labu draugu starpa. Visnotaļ iespejams, ka Strikers nemaz, nenojauta par tādiem pieklājībās noteikumiem. Kopš Lūša nāves bijām satikušies gandrīz, katru dienu, bet vai varētu teikt, ka mums ir pastavigas attiecības? Ne­pavisam nebiju pārliecināta par to. Un ta ka nevēlējos uzdot šo jautajumu, pagaidam iztiku, ari nesaņemusi skaidru atbildi sa­vam bažam. Jaatz,īstas ari, ka nevēlējos tikt sarugtinata. Varu taču apturēt kadu taksometru, piedāvāju.

- Es varu tevi aizvest, viņš apgalvoja, nomierinādams mani.

- Esmu tev kaut ko sarūpējis, to teikdams, viņš pieliecas un, pa­cēlis kaut ko no automašīnas grīdas, pasniedza to man.

Saņēmusi no viņa rokam paku ar papīriem un veidlapam, vaicajoši palūkojos viņam seja.

- Tie ir darba pieteikumi, viņš paskaidroja. I’ašā virspuse uzliku NASA pieteikuma veidlapas.

-Ja, es redzu.

- Meļa, tev tiešam ir talants. Stājies darba par skolotāju, ja vien tu ta velies, tomēr neaprobežojies ar to. Pagaidam vel ne.

- Paldies, es pateicos. Viņa gadiba man lika gandrīz vai ap­raudaties, un es sakautrējos atzīties, ka ari pati biju no interneta lejupladejusi tonnām visādu pieteikumu formulāru. Tie visi bija izdrukāti, iepakoti un paņemti līdzi mana ceļojumu koferi. Grasī­jos tos izskatīt un aizpildīt, kamēr vaļošos bez darba ciemos pie saviem vecākiem Hjustona.

- Mums labāk vajadzētu pasteigties, viņš ierosināja. Tomēr pirms durtiņu aizvēršanas viņš izlēma piebilst vel kaut ko:

- Zini, ja starp mums nekas nav mainījies, es varētu tevi sagai­dīt lidosta, kad tu parradisies, un aizvest tevi majas. Mes varētu

pavakariņot kopa, sarūpot kadu lidzņemamu maltīti. Pavadīt to vakaru kopa. Un nakamo ritu ari…

- Protams, es piekritu. Centos, lai manis teiktais izklausītos gana saprotoši un nevengi, tomēr, kamēr Strikers apgaja automa­šīnai no otras puses, lai iekāptu, man bija piecpadsmit sekundes laika izbaudīt šo neprātīgi lielisko domu, un viņa teiktais liecinaja, ka musu starpa viss virzas uz labu.

Un kamēr mes cauri lietum devāmies lidostas virzienā prom no kapsētas, man nenācās grūti pievērsties domai, ka pagatne jaatstaj pagatne, jo man blakus ir lielisks vīrietis un mani gaida brī­nišķīga nākotne.

Ardievu Gap! Hsi sveicināts, Živenši!

Tulkotājas piezīmes

1 Freshman pirmo kursu students ASV augstskolas.

2 Sydney Bristow Dženiferas Garneres tēlots persona/s TV se­riālā Alian. Spiedze, poliglote un augsta ranga slepena aģente.

3 NaJa nekas, neka. (Tulk. no spāņu vai.)

4 1.ynx lūsis. (Tulk. no angļu vai.) Šaja gadījuma spolētajā pa­ša izvēlēta iesauka.

!l Ricins sintezēts augu izcelsmes bioloģiskais toksins. Ļoti iedarbīgs, tam nav pretindes. Cilvēkam nāvējošā deva ir vel mazaks ricina daudzums neka kniepadatas galviņa. Militaraja rūp­niecība ricins var tikt izmantots bioloģiskajos ieročos.

6 Circle aplis, riņķa līnija; line līnija. (Tulk. no angļu vai.) Circle Tine populārs Ņujorkas apskates ceļojums, kura kuģo ap Manhetenas salu.

7 A -augstakais pozitīvais vērtējums ASV izglītības sistēma.

8 GPS Globālā pozicionēšanas sistēma.

9 Persona non grata neveļama persona. (Tulk. no lat. vai.)

10 Iniciāļi /.W.C. atbilst angļu personvārdam John VV. Campbel.

11 NSA National Security Agency jeb NDA Nacionalas drošī­bas aģentūra.

12 Hlmers Vuds un Blīkšķu Banijs mednieks un trusis popu­lāra animacijas seriālā ar pakaļdzišanas elementiem.

Džulija Kenere

ŽIVENŠĪ KODS

Redaktore Inguna Jundze Korektore Edīte I .oze Maketetajs Igors Iļjenkovs Atbildīga sekretāre Ilze Kalēja

"Apgāds "Kontinents"",

LV-1050, Kiga, Elijas iela 17, talr. 7204130. Apgr. formāts 130x200. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta SIA "Jelgavas Tipogrāfijā", LV-3002, Jelgava, langervaldes iela 1A.

Dž. Kenere

Ke 465 Živenšī kods/ No angļu vai. tulk. Solvita Zemīte. R., "Apgāds "Kontinents"", 2008. 352 Ipp.

ISBN 978-9984-35-384-5

"Apgada "KONTINENTS"" interneta gramatnica

Pirmais interneta grāmatveikals Latvijā aicina Jus savās lappuses!

Musu adrese interneta:

www.kontinents.lv

Informāciju par šo gramatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 7204130.