Živenšī kods

73

Sekss tas ir lieliski. Tikai nepārprotiet mani, lai patiešām lie­liski svinētu dzīves baudīšanu, pilnīgi nepieciešama ir ari iepirk­šanas. Tada pamatīga iepirkšanas. Iedomājieties Džuliju Robertsu, ka viņa ieperkas filma "Jauka sieviete".

F.s nosvinēju iepirkšanos vismaz ar tadu pat vērienu.

Saku ar Živenšī, pats par sevi saprotams, beigās biju tur no­tērējusi tik daudz naudas, ka apstulbinātie pārdēvēji piedāvā­jās aiznest manus iepirkuma saiņus uz viesnīcas numuriņu. Kā­du mirkli patielejos, apgalvodama, ka nav jau nemaz pārāk nepieciešami, tomēr pardeveja prasmīgi izgaisinaja manus iebil­dumus. Nakamais, kam ķeros klāt, bija jimtny Choo veikals. Tā­lāk pametu Medisona avēniju un devos uz Piekto avēniju. Fak­tiski izpirku visu ielu. Gucci, Prada, Fendi, Bottecelli, Bruno Magli, Henri Bendei. Un, protams, Manolo. Kad tiku līdz Chanel, manas kājas saka smelgt, un es želi atskartu, ka esmu pārak apkrāvu­sies ar iepirkumu saiņiem un turzām. Manolo veikala menedže­ris piezvanīja uz Plaza viesnīcu un gādaja, lai maniem pirku­miem pakaļ ierastos viesnīcas automašīna. Šaja reize spēju novērtēt man piedāvātās ērtības un ar pateicību pieņemu pie­dāvājumu. Ja runājām par mani, tad es varonīgi paliku un tur­pināju savu uzvaras gājienu.

Kad viesnīcas limuzīns nogadaja uz Plazu jau otro pirkumu ve­dumu (šoreiz pirkumiem pievienojas saiņi no / lerme<, Dior, Pods un, visbeidzot, ari no Bergdorf’a!), es notēmēju uz Flizabetes Ardenas

firmas salonu. Visu mūžu biju sapņojusi ieiet pa slavenajam sar­kanajam durtiņām un, beidzot to izdarījusi, jutos kā piepildot kā­du patiešam saldu velmi.

Ja tava īpašuma ir tads bankas konts, iepirkšanas ture ir sajūs­minošs pasākums. Saku jau domāt, ka bija vērts izciest visus šau­šalīgos draudus dzīvībai, lai tiktu pie tadas grandiozas iespējas tereties. Ja, tas gandrīz, vai bija visu pārciesto nāves draudu vērts.

Bet tikai gandrīz.

Kad pec piecām stundām beidzot iekāpu taksometrā, biju pil­nīgi atpūtusies, mani bija masējuši, eļļojuši, manikirejuši, depilejuši, mazgajuši šampūna, pūderējuši un ieveidojuši.

Jutos neaprakstami debešķīgi. Sekss, spa un iepirkšanas. Trīs visbūtiskākās dzīves baudas.

Nevareju, protams, ta pavadīt visu atlikušo mužu (tomēr ļā­vos šim baudam un apsveru, ko vel turpināt nakamība), tomēr, atceroties iepriekšējo nedeļu, uzskatīju, ka esmu visu šo lutināša­nu papilnam nopelnījusi.

Saule pamazam saka posties uz rietu, kad mēs piebraucam un nobremzējām Pluzu priekša. Izkāpu, atstajusi šoferim pasakainu dzeramnaudu, un devos uz. savu numuriņu, paredzējusi izbaudīt ekstravagantu vakaru ar apkalpošanu numuriņa, kabeļtelevīziju, visu pirkumu izskatīšanu un izpriecāšanos par saviem ieguvu­miem.

Biju pavadījusi istaba tikai aptuveni piecas minūtes, kad pie­peši pamanīju zīmīti. Brūnais papīrs bija nolikts galda vidu, bet, kad ieraudzīju, kas tā par zīmīti, tveru pie kakla.

Ramišoa šifrētu vēstule. Tupat pat kā puti pirmā, parka.

Parbili paraudzījos apkart, tomēr šķila, ka numuriņa esmu vie­na pati. Kairam gadījumam parbaudiju vannas istabu un sienas skapi. Neviena nebija. Devos pie durvīm, aizslēdzu tas un nostip­rināju durvju priekša drošības ķēdi. Tikai tad sēdos pie galda, lai atšifrētu vēstījumu.

Vel pec piecām minūtēm turēju rokas zīmītes atšifrējumu, un manas bailes saka mazinaties. Netuisiēju. ^uzlikt me*uU*tĀ. Clmu 413.. iiiaJUņā. P'UecāioA. ficA. tcunu ieAaĀa+tai.. S

Atvieglojuma noputos. Strikeram taču bija mana numuriņa re­zerves atslēga, ta ka viņš pilnīgi mierīgi varēja iekļūt un atstat man šo vēstījumu. Mani mazliet mulsinaja, ka viņš nopūlējies, izman­todams tieši šo šifra metodi, lai atstatu man mīļu uzaicinājumu. Tomēr beigas paliku pie ta, ka nekad nespešu atminēt, ka darbo­jas vīrieša prāts…

Man bija nepieciešamas tikai četras ar pusi sekundes, lai ietērp­tos dieviga Annu Sui bezpiedurkņu topiņa un uzrautu par gur­niem Nanette It'ftore svārciņus, garuma līdz celim. Ansamblim pie­vienoju nelielu briljantu kaklarotu pilienu forma no Tiffany's, aši iemaucu kajas savas Živenši platformenēs, ko Strikers bija man nopircis. Apmierinātā ar sevi, izgriezu spoguļa priekša pirueti, tad pārliecinošākām teļam uzklāju lupām Bohhi Brown lupu spī­dumu. Kad iznācu no sava numuriņa, atklaju, ka 412. istaba ir tieši blakus manējai. Cik ērti!

Durvis bija atstatas puspievērtas, bet es tomēr pieklauveju. Tad pagrudu tas līdz galam un iegāju luksusa numura. (Istaba bija daudz greznākā neka manēja. Interesanti, kapec es pati nebiju iz­vēlējusies dzīvot luksusklases numura?)

-Sveiks, Striker. Esmu klat…

Nekādās atbildes, l'ad man ienaca prata, ka nemaz nezinu, cik ilgs laiks pagajis, kopš viņš man atstaja to zirnīti. lespejams, ka Strikers bija gaidījis mani jau stundām ilgi. Vai viņš varētu but devies uz bam? Vai varbūt uz restorānu?

Dušā šalcu ūdens.

Iesākuma nebiju to izdzirdējusi, bet tagad pievērsu uzmanību tam, ka dzirdu, ka dušas telpā gažas ūdens. Ar skubu devos uz turieni, lada līgana soli, kas atbilda manam teļam ieradusies viltīga pavedinatāja.

- Hi, lieliskais, melodiski iesaucos, nonākusi pie tvaikiem pie­plūdušas telpas. Nevēlies kompāniju?

Joprojām nekādās atbildes, un es pamazām saku aptvert, ka vannas istaba ari nav neviena. Tikai vaļa atgriezta tekoša duša, kas šļāc karsto ūdeni tukša vannā.

Negaidot no istabas puses atskanēja skaļš klikšķis. Durvis tika aizcirstas.

- Slriker? es ar bažām balsī iesaucos.

Nekādās atbildes.

Un tad es piepeši sapratu. I -tik, pie ka tas mani novedis. Mani parņema stindzinošas bailes.