Živenšī kods

72

Ja es pati nebutu to piedzīvojusi, noteikti atteiktos noticēt, ka ir iespējams kaut kas tads pavadīt veselas trīs dienas gulta, ne­darot neko citu ka vienīgi ēdot un milējoties.

Tomēr man godprātīgi jaatzistas, ka tieši la ari notika. Ka tas ir pat vairak neka iespējams, ka tas var sagadat nekad nebijušu un neizjustu līksmi. Un atļaujiet piebilst, ja gadījuma grasaties pa­ši pameģinat izdzīvot situācijā, kad jus vaja galīgi nojūdzies slep­kava, tad pec tam vislabak nosvinēt uzvaru un to, ka izdevies pa­likt dzīvajos (un tikai ta ari vajag darīt) svinēt to neatvairami vīrišķīga un seksuāli nepiesātināmā juras kājniekā apskavienos.

Tā ir vislabākā recepte.

Neparspejama laime diemžel ilgst tikai līdz brīdim, kad eifori­jas šampanieša burbuļi smadzenes pakapeniski noplok un mei­tenes nelabojamais prāts sāk ģenerēt savus tipiskos jautajumus: Ka gan lai nosaka, vai viņš ir patiešam aizrāvies ar mani? Vai viņu interese tikai sekss ar mani? Vai esmu viņa dzīvē pietiekami svarīga? Vai ari viss notiekošais ir tikai adrenalīna izdalīšanas blakusprodukts, un pēc kaislīgās mīlēšanas sekos satriecoša šķir­šanas? Un galu gala, vai maz bija vērts izciest līdz galam šis bais­mīgas cilvēku medības (jo to deļ mes vispār esam satikušies).

Visu šo domu virpulis pieņemas spēkā bridi, kad Stnkers bei­dzot izkapa no gultas un saka apņēmīgi stīvēt kajas džinsus, pirms tam pavilcis apakša savu jauno veļas komplektu. Iegādājā­mies seksīgu vīriešu apakšveļu neliela dāvanu veikaliņa Piuza apakšēja stava.

- Tatad, hmrn, tev jau laiks doties? Strikers bija mani brīdi­nājis, ka viņam drīz vien nāksies iegriezties savas majas; ja parbauda, kas tur notiek, un kopuma jaliek skaidrība, kas tālāk sagaidams viņa ierastaja dzīves rituma.

Musu dzīve iezogas ikdiena, es rezigneti nodomāju.

Atbildot uz manu vaicajumu, viņš atgriežas pie gultas un uz­spieda man kaislīgu skupstu, vaicājot:

- Vai tev nav iebildumu?

- Protams, nav. Varonīgi to pateikusi, ciešāk savilku ap savu kailo augumu segu un turpināju gvelzt tai pat gara: Bet pro­tams, ka ar mani viss būs kartībā. Es taču saprotu, ka tev ir sava dzīve.

Neko neatbildējis, viņš paraudzijas mani ar to iezīmīgo, tra­mīgo vīrieša skatienu, kurš it ka pauda: tu sac paliki par bries­moni, es vairs nezinu, ka lai ar tevi apejos, bet ir skaidrs, ka jabut maksimali uzmanīgam…

Pamāju. Ja, grasījos kjut par tipisku sievieškārtas briesmoni. Bi­jām tik lieliski pavadījuši kopa laiku, ka grūti noticēt, ka tam vairs nesekos nekāds turpinājums.

Labak parunai par kaut ko neitrālāku.

Strīkera acu zīlītes koncentrejoties sašaurinajas, un viņš pie­peši piedavaja:

- Vani palikt un nekur neiet. Tu vari doties man līdzi. Vam ari pa ceļam aizvest tevi uz lavam mājām. Vislicamak, ari tev iekrā­jušies nepadarīti un nepabeigti darbi un gana daudz visādu da­rīšanu.

- Nē, ne. Man neko nevajag. Ar mani viss bus kartība, patie­šam.

- Esi pārliecinātā?

- Ak, lūdzu… Ļoti saņēmos, lai manis sacītais izklausītos maigi, nepiespiesti, viegli un nevērīgi. Esmu dzīva. Seksuāli pie­sātinātā un pilnīgi atputusies. Atrodos greznā Pluza viesnīca. Grasos doties aizraujošā iepirkšanas gājienā pa apburošiem vei­kaliņiem, sen jau to gribēju.

Viņš iesmejas, to izdzirdējis.

- Man laikam jajutas glaimotam, ka tu pagaidam vel neesi aiz­mukusi sava kārotājā iepirkšanas tūrē.

Jutu, ka nosarkstu.

-Ja, bet tavs pavedinošais valdzinājums parspeja visu.

-Nezinu, vai tam noticēt, bet esmu glaimots, ko tadu dzirdēt.

Apņēmīgi pasmaidīju.

- Patiešam, Stnker. Dzīve taču ir lieliska!

- Tu ta ari nedosies mājas?

- Kāpēc lai es dotos? Neviena cita taču majas nav. Varēju piezvanīt Dženai, lai izdzirdētu viņas balsi un apvaicatos, ka vi­ņai sokas ar mazuļa auklēšanu. Kad nesen draudzenei zvanīju, viņa izklausijas tik laimīga, ka es piepeši nekādi nespēju viņai atzīties visa taja arprata, kas atgadījies mana dzīve. Vienkārši nespeju izgāzt par viņas galvu savus jaunumus. Bet kad viņa at­griezīsies majas! Tad mes attaisīsim pudeli laba vīna, un es viņai izstāstīšu visu, visu, no sakuma līdz beigām.

- Turklāt, turpināju savu parliecinašanas tirādi, nav jau ta, ka es nevarētu atļauties te palikt vel kadu nedēļu vai divas, (.adījuma, ja būsi piemirsis, esmu tagad bagata! Mana konta ir divdesmit miljoni, vienu miljonu gan es parskaitiju uz Strikera kontu. Vai spējat noticēt, viņš dabūja tikai smieklīgu simtiņu par to, ka bija sekmīgi mani nosargājis! Nožēlojamu simtiņu! Piedā­vāju godīgi sadalīt savu laimestu uz pusēm, desmit miljoni man, desmit viņam, bet viņš par to pat dzirdēt negribēja.

Toties viņš saņēma manu roku.

- Ja tu gadījuma saksi satraukties vai nervozēt…

- Tici man, viss patiešām bus kārtība. Nekas īpašs tuvakaja laika neatgadīsies. Spēle ir laimīgi garam. Lūsis visticamak ir jau sen pametis valsti. Vai ari steigšus pieversies kadam citam nabaga mērķim un to izseko. Beidzamā doma darīja mani mazliet bažīgu. Gribēju izmantot savu laimestu, ari lai atrastu citas meitenes, kuras tapat ka es ir nokļuvušas šaja nenormā­lajā loma. Tomēr pagaidam man nebija skaidrības, ka to pa­veikt. Biju gandrīz pārliecinātā, ka ir citas meitenes, varbūt pat puiši, kas spiesti piedalīties šaja drausmīgaja spelc. Man tikai bija jaizdoma pienācīgs veids, ka ar viņiem sazinaties un ka tiem palīdzēt.

- Viņiem palīdzēs policija, Strikers apgalvoja. Un viņi ari izpurinās no Rierdona visu patiesību.

Pec manas sejas izteiksmes varēja nospriest, ka es gluži ta vis nedomāju, vismaz nepiekritu viņam pilnība. Neviens no mums abiem nebija noticējis, ka Rierdons ir galīgi nezinoša aitiņa; to­mēr Stnkers pagaidam bija nolēmis viņam nezvanīt uz biroju, jo nevelējās izpaust musu atrašanās vietu. Mes bijām pārrunājuši šo gājienu kopa ar Stnkera draugu, jo pa ceļam uz Pluza piestā­jam vietējā FIB nodaļā. Stnkeram bija teorija, ka Arčibalds ( '.rimal­di ir kaut kada veida izplānojis visu šo spēli kopīgi ar Rierdonu. Neviens nebija gatavs tam, ka Crimaldi tik piepeši aizies boja, un tagad Rierdons uz savu roku turpina abu iecerēto S1U speles ver­siju realajā pasaulē, realizējot to kopīgi ar, ej nu sazini, cik palī­giem. Šai teorijai bija tīri labs segums, jo Džeimijas Teitas piespie­du dalība spele un nonavēšana saskanēja ar laikposmu neilgi vēl pirms paša Cirimaldi nāves.

FIB īpašais aģents Devlins Breidijs apsolīja veikt izmeklēšanu šaja slepkavība bez lieka trokšņa. Viņi ar Stnkeru norunaja ievie­tot novērošanas sistēmas datorā, lai kontrolētu Rierdonu. Fai cik dīvaini arī nešķistu, FIB negrasijas atņemt manu iegūto naudas summu. Ka paskaidroja Devlins, nebija pietiekami daudz liecinie­ku, lai ar naudas plūsmas palīdzību spētu izsekot slepena fonda turētājam. Pagaidam Rierdons netika arestēts, Cirimaldi bija mi­ris, un mana konta ieskaitīta nauda nenāca no I .uša. Piedevām, pavēstot man ka lielu noslēpumu, ka mana nauda naca no kadas arzonas firmas, un valstij bija gandrīz neiespejami tai izsekot un arestēt arzonas kontu, lai atņemtu man naudu.

Ļoti jauki. Nolēmu, ka esmu to godam nopelnījusi.

Stnkers sirsnīgi mani noskūpstīja un piebilda:

- Ja vien tev ko vajag, tev ir zināms mans mobila tālruņa nu­murs. Vēlāk piezvanīšu un pārliecināšos, ka tev klajas.

- Tev nav tas obligāti jadara, pasteidzos apgalvot. Pilnīgi noteikti! Labāk lai neizklausās, ka mes viens otram kaut ko apsolam, un jaatzist pavisam godīgi, mums abiem biju pienācis laiks atgriezties katram savā dzīvē. Tomēr kaut ka man noteikti pie­trūks… Mums kopa bija tik brīnišķīgi. Biju patiešam iekarojusi Stn­keru. Ari viņš nebija pret mani vienaldzīgs, un kopa mēs guvām tadu piepildījumu. Un ja, es joprojām viņu alku. Bet tikai tadā ga­dījuma, ja būšu pārliecinātā, ka musu sakars nav vienīgi pectraumatiska šoka sekas. Negribēju, lai ar mums notiek ka ar Sandru Bulloku un Kianu Kivzu filma "Ātrums", l.ikas, ka viņiem ir tik labi kopa, bet galu galā iZradijas, ka tas bija tikai labs sekss un nekas vairak. Ar to gribēju teikt, paraugieties tikai, ar ko Bulloka ir kopa nakamaja filma ' Atrums-2"…

Strikers domīgi pašūpoja galvu un vēlreiz mani noskūpstīja.

- Es tev noteikti piezvanīšu, viņš apsolīja.

Kad aiz Stnkera bija aizvērušas durvis, atskartu, ka man smeldz vaigi no centīgas piespiedu smaidīšanas.