Živenšī kods

71

Lūsis pieprasīja, lai taksometrs apstajas tieši pie Pītera Trenta kapa, un izkāpis aizcirta durvis. Viņš joprojām nespēja noticēt, ka tas pakaļa šoferis pieļava, ka tie no viņa aizbēga. Buick, kas nespej apdzīt nieka Foni Aspire? Kas par sudu kaudzi!

Viņš uzlika pirkstu uz ieroča gaiļa un notēmēja uz automašī­nas bagažnieku. Jā, tadas kļūdas šis šoferis vairs nekad nepie­ļaus. Viņš tikai ceroja, ka ši kļūda neizmaksās parak dārgi viņam pašam. Tas sievišķis taču gandrīz bija Lūsim nagos. Viņa bija gan­drīz turpat, tik tuvu… un ari I .uša nauda bija teju ar roku aizsnie­dzama.

Tomēr šī sieviete atkal un atkal pēdējā bridi pamanijas izslī­dot viņam caur pirkstiem, un nu viņš bija spiests sēdēt viens pats, pūloties iedarbināt klusējošo izsekošanas ierīci. I’agaidam Lūsim vismaz, bija veicies kapsētas biroja. Tur sastapta sieviete izrādījās gana izpalīdzīga, dāsni skaidrojot un radot viņam, kuru kapu meklējuši un kurp devušies Strikers ar Melu. Viņa pat iezīmēja meklejamo objektu karte. Tagad Lūsis bija nonācis taja paša vie­ta. Viņam bija poc iespējas atrak jaatšifre vel viena sasodīta mīk­laina norāde, lai apsteigtu Melāniju, kura, iespejams, jau devu­sies pec atminējuma un balvas.

Viņu parņēma viegli drebuļi, un neatkapas netīkama sajuta, ka laika ir palicis pārak maz.

Tomēr l ūsis saņēmās un apspieda šo nelāgo sajutu. Viņš ne­bija nācis te vaimanat, un, vel jo mazak, viņš nemēdza apšaubīt savas spējas. Lika pagaidīt! Viņš bus tas, kurš uzvarēs. Bet pro­

tams, ka tieši viņš! Lūsis vienmer uzvarēja. Vienmer bija uzvarē­jis, un vienmēr uzvarēs. Tas vispār nebija apspriežams. Jauta jums bija tikai ka un kad.

Tikmēr atbildot uz "kad", bija skaidrs, ka visai drīz.

Lūsis vērīgi apgāja kapam riņķi, uzmanīdamies, lai neizbradatu iepriekšējo apmeklētaju atstatos pedu nospiedumus sausaja zeme. Kapakmens bija izkustināts no vietas. Ja zem ta kaut kas atradies, tad…

Ne. Tas, ko viņš mekleja, joprojām atradas tepat. Vienkārši bija jabut. Viss cits bija pilnīgi nepieņemami.

Tomēr, kur tieši?

Sameklējis kabata šķiltavas, viņš lēnam tas atvaza un piešķila, aizdedzinot cigareti. Soli atkapies, Lūsis no attaluma velreiz nopētīja zemi ap kapa pieminekli. Viņa vectevs bija labi iemācījis ka medīt, savukart to, ko vectevs nebija velējies izpaust, I usis ap­guva pats uz savu roku. Viņš bija kļuvis lielisks izsekotājs un pēd­dzinis. Un tieši šo maku viņš šobrīd lika lieta, lai izpētītu katru Melānijās un Strikera sperto soli. Šķērsam pari apmalei, līdz ka­pam otrpus celiņam.

Tomass Rierdons.

1 ,usim šis vārds neko neizteica, tomēr viņš pec pedam nopra­ta, ka viņi pie otras kapavietas kadu laiciņu uzkavējušies. Pec tam uzreiz kāpuši automašīnā un braukuši prom.

Tomass Rierdons…

Tam vardam vajadzēja but saistītam ar kaut ko svarīgu. Vai tas bija nakamais uzdevums? Kads, kas jaapmekle? Jāsastop?

Izņēmis no somas savu klepjdatoru, viņš piesledzas internē­tam un uzsaka meklet datus par Rierdonu. Tomēr interneta pār­lūkprogramma dīvaina karta izslēdzās. Tas vietā paradijas iko­na, kas uzradīja, ka ir pienācis jauns e-pasta paziņojums.

Lūsis sarauca pieri. Viņš bija sava datora iestatījis ļoti precīzu un spēcīgu interneta pieslēguma programmu, kas atslēdza jebku­rus ienākošos e-pasta sūtījumus, ja vien tie nebija no SIU Speles vadības centra.

Un vienīga patlaban aktivēta spele bija…

Viņš pat nedomājot atvēra iesūtīto ziņojumu. Ta nebija ziņa no Melānijās Preskotas, viņa mērķa, bet gan sūtījums, ko visi

speles dalībnieki saņēma automatiski. Bet šadu /iņu viņš nekad d/ive nebija domājis saņemt:

SPĒLE GAI.A MĒRĶIS IR IZDZĪVOJIS SLEPKAVAS STATUSS: DISKVALIFICĒTS

Ne!

Ne. Viņš saķēra galvu.

Ne, tas nevareja notikt.

NĒ! Viņš sašutis pieceļas un bija gatavs sviest datoru pret ze­mi, tomēr laikus savaldijas.

Viss bija neparei/i. Nepareizi! Viņš uzvarēja vietimerl Un ta noliks ari šaja spēle.