Živenšī kods

59

- Es tiešām priecājos, ka spējam atrast šo noradi, Stnkers iro­nizējot sacīja. Beidzot man viss ir skaidrs ka diena.

Cieši paraudzījos uz viņu, lai klusējot liktu uzvesties ka nakas, un noradīju ar pirkstu uz kasi. Pametam Tifanija veikalu, ne­sot līdzi savu mīklaino šifru, un devāmies taisna ceļa uz tuvāko Starbucks kafejnīcu. Iespējams, ka Stnkers cieta no parak ieilgušas neizkaušanas ligas, tomēr es biju atpakaļ sava elementā. Pirm­skaitļu kodi. Nevis tas mokošais skrejiens pa Manhetenu, meklē­jot kaut kadas ar ezoteriku saistītas miklas, labi, ka tas bija beigu­šas. Tieši šie skaitļi bija patiesais šifrētāja prieks. Tieši tāds pat ka pirmais kods rāmīšos. Ja es ta atšifrēšanas laika nebutu bijusi nā­vīgi saindēta un ja man visu laiku uz. pedam nemitu asinskarais I .usis, gandrīz vai ticis man klat un piebeidzis, tadu uzdevumu atšifrēšana man sagadatu paliesu baudījumu.

Stnkers atgriezās no letes, nesdams vienu lutte kafiju un otru tasi ar savu garlaicīgo ierasto melno kafiju.

- Tatad, kas mums ir zināms? viņš, pieliecies tuvāk, vaicaja.

- Godigi sakot, man nepavisam nav skaidrs, vai vispār jel ko vairs saprotu. Tatad neka. Patiesība vienīgais sakarīgais jautajums būtu vai tEv kaut kas ir tapis skaidraks?

-Ja, nedaudz vairak ir gan, atteicu. Un, ja, jutos tīri vai ap­mierinātā ar sevi un pat tada ka glaimota. Pagriezu savu krēslu ta, lai viņš varētu izlasīt manas piezīmes. Slepena karaļu urna gan skan kaut kā savadi…

-Ja, jupis viņu rāvis…

- Un tapec mcs noliksim šo detaļu pagaidam mala. Rau, kur ir istā atsloga visam uzdevumam: vārds "Rebekai". Domāju, ka ta ir atsauce uz kadu literāru darbu vai tēlu.

- l.abi, viņš teica, es padodos. Par ko, pie velna, tu šeit runa?

- Paklau, vai tu lasi spiegu trillerus? Kadu Kena Foleta darbu esi lasījis?

Viņš noliedzoši papurinaja galvu.

- Romāni "Adatas acs"? "Atslēga Rebekai"?

- Piedod. Pirmā dzirdēšana. Viņš noplātīja rokas, bet tad pie­peši… Paga! Tas otrais nosaukums. Vai taja nebija kada saistība ar kodiem un gramatu?

-Tieši ta. Līdzīgi ka "Fnigmas" šifrēšanas sistēma, ari ta lika izmantota kara laika. Kods tika nosūtīts ar gramatas palīdzību. Taja gadījuma tika izmantota Dafnes di Morjē "Rebeka".

- Tatad mums nepieciešama viena no šim gramatam?

- Ne, ne. Atsauce uz Rebeku tikai norada mums, ka darīšana bus ar šada tipa kodu. Šifra atslēga, visticamak, neglabāsies gramata. Ta bus ieslēpta kaut kur citur.

- Un kas ta varētu but?

Paraustīju plecus. Viņš bija gaužam trāpīgi nosaucis problē­mas butibu varda.

Stnkers sakustejas sava krēsla, iemalkoja kafiju, tad vēlreiz sakustejas. Labi, turpinām, viņš teica. Tu esi pārliecinātā, ka mums nav nepieciešama gramata "Rebeka". Ka tu vari but par to pārliecinātā?

- So ciparu deļ, norādīju uz. pirmajiem skaitļiem pierakstīta­jos skaitļu pāros. Tiem jabūt lappušu numuriem. Tomēr "Rebe­ka" nav 800 lapaspušu. Runa var but vienīgi par kadu citu gra­matu.

- Tiktai skaidrs, viņš atteica. Un par kadu tad vel?

Papurināju galvu. Man nav ne nojausmas.

Viņš turpinaja tincināt.

- Ja tos pirmos skaitļus var uzskatīt par lappušu numuriem, tad kas ir tie otrie? To sacīdams, viņš norādīja uz otro skaitļu kolonnu, kas rindojas pieaugoša secība.

-Neesmu pārliecināta, bet ies peļams, ka otrie apzīmē vārdus vai burtus pec kartas. Tomēr gala atbildi mes gūsim, kad izprāto­sim, kada grāmata īsti mums jamekle.

- Slepenā karaļu urna?

Paraudzījos uz. Strikeru, domīgi bungodama ar zīmuli sev pa virslupu, un pārliku domas, ko tas varētu nozīmēt. Nevaru ne­ko izdomāt. Cik žēl, ka šeit nav Vorena.

- Vorena? Kas tas tāds?

- Viņš ir mans studiju draugs. Fanatiķis, kas pagalam aizravies ar anagrammam. Tas anagrammas, kas izmantotas romana "Jeru klusēšana", viņam, piemeram, bija par vieglam. Viņš pat gar­laikojas, tas atminēdams. Šo anagrammu viņš atšifrētu viens un divi.

- Nekādu problēmu, Strīkers piepeši kļuva aktīvs. Fs varu to nokārtot.

- Patiešam? Paraudzījos viņa ar patiesu cieņu. Man nebija ne jausmas!

- Nūja. To noteicis, viņš atvaza klepjdatoru, un es nosēdos līdzas, juzdamas gan apjukusi, gan apburta vienlaikus. Bet viņš tiešam lieki neplātījās. Nepagaja ne divas minūtes, kad viņš bija piesledzies anagrammu ģeneratora programmai interneta un bija uzgājis papravu sarakstu ar iespejamiem skaidrojumiem, ko va­rēja iegūt no anagrammas "slepena karaļu urna".

- Tomēr nedrīkstam aizmirst ari par iespeju, ka var izrādīties ta nemaz nav anagramma, brīdināju, kamēr parskatiju iegūto sarakstu. Izrādījās, ka daži no atšifrējumiem, piemeram, "burvju vienība" un "erekcijas nodrošinātājs" likās vel mazāk noderīgi neka pats sakuma apzīmējums. Varbūt mums ir darīšana ar uz­rakstu kadas kapenes? "Koi" nozīmē karalis, pareizi? Varbūt kad.s miris valdnieks? Viņa pelni urna?

- Turpini lasīt sarakstu, Stnkers ieteica, neatraudams skatie­nu no datora ekrāna.

Es ta ari darīju.

Kraukšķīgais melnums

Pēriena izraisītājs

Ak kungs, vai tie tiešam varētu but mums noderīgi atšifrēju­mi? Nu nē. Skaļi gan neko neteicu un turpināju lasīt, kamēr Stn-

kers piedavaja arvien jaunus un jaunus vārdus un vardu savie­nojumus. Vai nav pārsteidzoši, cik daudz vardu un frāžu (ja ne­skaita pilnīgi nesakarīgus veidojumus), var atvasināt, pārveido­jot ka anagrammu "secret roi urn" jeb "slepenā karaļu urna"?

Smukākas biksītes (tas no visiem variantiem likās vissmiek­līgākais)

Augšāmcelšanās (beidzot kads normāls lietojams vārds) Pavadoņa satriecējs

Pēdējais variants man izraisīja smieklu lēkmi. Nacas pieturo­ties pie Strikera krēsla roku balsta, lai nenokristu no smiekliem. (Zinu, zinu, zinu. Nebija nemaz tik smieklīgi. Tomēr zināmos apstakļos ari jus pārņemtu viegla histērija.) Pavadoņa satriecējs. Ja, vai mums nebija pagadījusies viena satriecoša mikla? Ta vien tur­pināsim, parskatot visus variantus, kas izveidojās, piemēram, no vārda "bordelis", un tad mes tālu tiksim…

Piepeši samirkšķināju acis, momenta atskartusi, ka esmu bi­jusi pilnīga un galīga idiote.

Laikam izgrudu ari kādu skaņu, jo Stnkers nekavējoties pa­raudzījās uz mani. Ko? Kas nolicis?

- Augšāmcelšanas, es sacīju. Tai ir jābut pareizajai nozī­mei.

- Labi, viņš noteica. Hs padodos. Kapec ta?

- Nu, pirmkārt, tas ir vienīgais patiešam jegpilnais vārds visa saraksta.

Likās, viņš pamaja ar galvu, bet es nemaz negaidīju viņa pie­krišanu.

-Turklāt šis vārds saskan ar pārējo tematiku.

- Tematiku?

- Tie reliģiska satura apzīmējumi. Svetie, kaledrale un altaris…

- Labi, pagaidam skaidrs, viņš piekrita, tad piepeši jau daudz enerģiskāk iesaucas, ja, patiešam! Tas taču saskan!

- Tatad, ja runājām par augšāmcelšanos, mums vajadzīga Bī­bele. Vai Bībele ir vismaz 800 lappuses?

- Protams, viņš atteica, lād sašaubījās. Domāju, ka ja. Ka vajadzētu būt.

Man sanaca smiekli.

- Bet tu neesi pārliecināts.

Viņš saviebas, teikdams:

- Labāk nepaļaujies uz mani. Drošāk bus, ja uzmeklesim Bī­beli un paši paraudzīsimies.

- Tev taisnība, noteicu un mirkli vilcinājos. Hmm, zini, mums ir jauna problēma.

- Kas tad?

-Tulkojums. Kada valoda lasīsim Bībeli?

Tomēr šoreiz viņa lupas rotājās pārliecināts smaids.

- Domāju, ka angļu valoda derēs.

- Paldies tev, akst. Bet es gribēju teikt, ka eksistē vismaz 8 mil­joni atšķirīgas Bībeles versijas un visdažādako laiku tulkojumi, nemaz nerunājot par Bībeles skaidrojumiem. Kamēr neuzminēsim, par kada gada, izdevuma un tulkojuma Bībeles versiju ir runa, lappušu numerācija, attiecīgie vārdi un burti var nesakrist ar mušu uzdevumu.

Ta ka viņš neticīgi pašūpoja galvu, nolēmu ķerties pie skaid­rojuma vēlreiz.

- Tu skolas laika lasīji kaut ko no Marka Tvena, vai ne?

-Ja. Heku Linu.

- Redzi. Un lasīšanai tu iegādājies kadu Ietu brošētu izdevu­mu, pareizi?

- Patiesību sakot, manam tēvam bija patiešam skaists ada iesiets iesējums, kas bija nopirkts no kada kolekcionārā. Šo grez­no izdevumu es ari izlasīju. Netīšam ielocīju vienu lappusi. Dabū­ju par to sukas.

- Labi, pieņemsim, ka tu ielocīji šaja izdevuma 127. lappusi. Ja tu dotos uz gramatnicu un atšķirtu 127. lappusi kadam Ietam I laklberija l ina izdevumam plānos vākos, tu tajā neatrastu to pašu tekstu, kadu izlasīji darga izdevuma 127. lappuse.

Viņš sarauca pieri.

- Nekad neesmu par to iedomājies, bet laikam ta ari ir.

- Talab, ja ir runa par šada tipa kodu, tev noteikti jazina, kada gada, kada tulkojuma un kada izdevēja gramata tev jamekle. Ne­pieciešama visprecīzākā informācija. Satraukuma kodīju apakšlupu. Varbūt apzīmējums "slepena karaļu urna" mums saka priekša, par ko ir runāts?

- Bībeles atdzimšanas versija?

Papurināju galvu. Neizklausījās pec kaut ka pazīstama, tomēr man atkal bija apsīkušas idejas.

- Hmm, tas varētu but… Viņš pats aprava savu sakamo, uz­acis savilkas piere virs deguna burta "V" veida.

-Ko?

- Tā varētu ari nebūt Bībele. Varbūt runa ir par katehismu?

- A-a, es tikai novilku. Negribēju, lai izklausītos, ka esmu pastulba, tomēr uzdrošinājos pavaicat: Un kas tas ir?

- Ta ir ka atsauksmju un norāžu gramata katoļticīgajiem. Ļoti svarīga ticības izpratnē.

-Ak tā, leni pamaju. Ja, tad tam ir jēga. Vairaki no mušu uzdevumiem bija orienteti uz katoļticību. Vai ari katehismam ir vairaki izdevumi?

- Nav ne jausmas.

Es noputos, jau tuvu izmisumam.

- Stnker, tu neklausies. Mums janoskaidro tieši par kada gada un precīzi par kadu izdevumu ir runa, citādi mes nemeklesim pareizaja lappuse un nekad neatšifrēsim šo miklu!

- Mums nemaz nav jamekle kada noteikta lappuse, bet gan no­daļa, Strikers piepeši teica.

To pavēstījis, viņš atliecās ērti atpakaļ sava krēsla, izskatīda­mies bezgala lepns par sevi.

- Labi, es padodos. Kadas vel nodaļas?

- Katehisms ir sadalīts atsevišķas nodaļas. Vai varbūt tie ir rindkopu numuri. īsti neatceros. Vienīgais, kas mums jazina, ka tadu nodaļu pilnīgi noteikti ir vismaz 800 vai pat vel vairak. Un šī numerācija nekad nemainas. Nav nozīmes, kur un ka tas dru­kāts, la varētu pat but audioversija ieskaņota gramata, tomēr visi vardi un nodaļu numuri bus nemainīgi.

Tam bija jabul pareizajam atrisinajumam.

- Tu esi ģeniāls, apskāvu Strikeru pari galdam. Un kur mums talak doties, lai dabutu kaut vienu no tam gramatam?

- Kur gan vel? viņš parvaicaja. Atpakaļ uz Svēta Patrika katedrali.