Živenšī kods

49

Strikers pētīja kaklarotu un metala piekariņu. Ta ka kulons bi­ja veidots no pulēta sudraba, pietiekami skaidri varēja saredzēt attēloto figūru: eņģelis, plati atpletis spārnus, viena roka turot šķē­pu, ar otru roku it ka norada uz atgriešanos, varbūt majas.

- Mihaels, viņš teica. Erceņģelis.

- O! viņa tikai nodvesas.

- Šādus piekariņus ar svēto attēliem nesa vairums katoļu, viņš paskaidroja. Tādejādi viņi lūdz svēta palīdzību, lai tuvi­nātos Dievam.

Viņa caururbjoši nolūkojas Stnkera seja, nopētot puisi ar tik ciešu skatienu, itin ka viņš nenieka nespētu no viņas noslēpt.

- Vai tu esi katoļticīgais?

- Tīri tehniski, ja. Viņš tika uzaudzinats ka katolis, tomēr kopš matēs nāves vairs nebija meklejis jelkādu saikni ar Dievu.

- Nav nozīmes tam, kāda ir mana pagatne un pieredze. Vai tad miklu atrisinājumi vienmēr nenoved pie kadas saiknes ar medīto objektu ar slepkavas mērķi?

- Ja, tam ta vajadzētu but, bet es, savukart, neesmu katoļti­cīga. Esmu… Viņa pieklusa, piepeši apraujot teikto pusvārdā.

- Atkal jau uzpeldējuši dati no mana profila. Pirms dažiem gadiem aizpildīju aptaujas anketu, kad rakstīju pētījumu par šifriem saistība ar Vatikanu. Vatikana, agrīnajos 1800. gados, bija prasmīgi kriptoloģijas meistari; es veicu plašu pētījumu par

to. Esmu pal iepazīstinājusi ar savu pētījumu kada maznozī­mīga konference. Pat neatceros vairs, kur īsti ta notika. Vistica­māk, kaut kādus datus par to biju iekļāvusi ari sava spēlētājas profila.

- Raug, te ari bus mušu meklētā saistība. To pavēstījis, viņš apgrieza piekariņu uz otru pusi un norādīja uz iegravējumu.

- Paraugies tu, man tas neko neizsaka.

- Kas tur izlasams?

Viņš pasniedza tuvāk, ta lai es varētu salasīt:

y=a.cosh(x/a)

- Vai tev ir kada nojausma, ko tas varētu nozīmēt? viņš jau­tāja.

- Protams, viņa atteica, ne mirkli nesamulstot. Tā ir vienā­dībā parabolas līknei. Tomēr, kada šai vienadibai saistība ar mums, nespēju uzminēt.

- Aha, viņš novilka. Un kas ir parabolas līkne?

-Zini, ja es tev pateiktu, man pec tam butu tevi janovac.

Strikers ka vaicajot pacēla vienu uzaci, bet viņa par atbildi

jautri pasmaidīja. Nesatraucies, es tikai ķircinu tevi, izmanto­jot to pašu izteikumu, ar ko tu iepriekš biedēji mani. Viņa no­klepojas, gatavojoties nopietnam skaidrojumam. Paraboliskā līkne ir modelis, kas sastav no izliektiem un savstarpēji savie­notiem posmiem, tada līkne ir maksimali saspiesta galos un lēzenāka vidusdaļā, la atbalstas uz līknes galiem, piemēram, lok­veida elementos arhitektūra, tads atbalsts veidojas gravitācijas ietekmē.

- Varen lieliski. Priecājos ko tadu uzzināt. Nu, un ka tas viss saistīts ar musu Ercenģeli? Vai varbūt, pie reizes, ar tevi pašu?

- Ja, tāda neskaidrība ari mani izsit no sliedēm, viņa atzi­ņas. Tomēr mums ir jātiek skaidrībā, kas te par lietu.

Viņš piekrītoši pamaja un jau nakamaja bridi pilnība aizmir­sa sarežģītas sakarības par līknēm un svetajiem, jo nenovērsies cieši nopētīja visus, kas tuvojās garderobei. No viņu sedvietas pa­veras tīri labs skats, tomēr Strikers gribēja justies pilnīgi parlieci-

nats, ka kontrole un var parskatīt visu, kas notiek viesnīcas pirmaja stava. Tad viņš piecēlās, teikdams:

- Laiks vel vienai apgaitai.

Viņi apstaigāja vel vienu apli, un bridi, kad bija sasnieguši kā­du grandiozu izmēru ziedu kārtojumu, Stnkers piepeši izdzirda, ka Melānijā satraukuma noelšas. Stnkers cieši palūkojas uz sie­vieti, bet, kad ieraudzīja Melas šausmas pārvērsto seju, paskatijas virzienā, kurp noradīja viņas skatiens.

Lūsis. Slepkava tieši tobrīd šķērsoja garderobi un devās taisna ceļā uz liftiem.

- Viņš mus nepamanīja, Stnkers izteica pieļāvumu.

- Laikam nē, viņa atteica klusa, baiļpilna balsi un steigšus piemetinaja, tur tā sieviete. Stun pie durvju sarga letes. Tā ir ma­na mate.

Stnkers, strauji pagriezies, pamanīja labi ģērbtu blondu sievie­ti, kas pavēlnieciska toni bija pieprasījusi veltīt sev visu durvju sarga uzmanību. Lūsis ari tam nepievērsa uzmanību, no ka Stn­kers secināja, ka slepkavam pagaidam nebija īsti zināms, ka iz­skatās Preskotu paris. Tomēr viņš varētu saderēt uz lielu naudu, ka l .Usis bija papūlējies precīzi noskaidrot Melānijās vecāku ista­bas numuru.

- Sekošu Lūsim, Stnkers piepeši aši pateica un piemetinaja,

- tu dodies uz damu tualeti. Satiksies ar mati tur.

-Ko lai…?

Viņš piespieda pirkstus pie viņas lupām un tad noskūpstīja viņas pieri. Vai tu man uzticies?

- Jā. Viņa vairs nepretojas un neiebilda.

- Tad ej, pasteidzies!

Viņa pamāja, ka piekrīt, un steigšus devās damu tualetes vir­ziena.

Garderobes otra puse viegli notinkšķot atveras lifta durvis, un 1 ,usis iekapa lifta. Durvis klusu aizveras un slepkava nozuda. Jadoma, ne uz ilgu laiku. Cerams, ka Stnkeram bija padoma kads konkrēts rīcības plāns.

Viņš steigšus melas uz durvju sarga posteni un apstājas pie ta. Preskota kundze?

Viņas galva pašavas uz augšu: Ja?

- Man ir kada ziņa no jusu meitas. Viņa lūdza, lai paaicinu jus uz dāmistabu. Domāju, ka jums butu japasteidzas. 1 iekas, viņai nav labi.