Živenšī kods

70

- Ak, ja, satrūkusies sacīju. Pareizi, kods.

Neapzinati pagajos uz priekšu, it ka baidītos no ta, ka sienas aiz manis aizversies, iesledzot mani uz mužu kopa ar šiem depo­zītu seifiem. Parslidinaju plaukstu par 8A seifa priekšejo daļu, ar pirkstu galiem skarot kodu sadaļu, kura patlaban viena līnija bi­ja redzamas sešpadsmit nulles. Pagaidam neievadīju nekādus ci­parus.

- Jums taču ir zināms piekļuves kods, vai ne? Rierdons man aiz muguras sasprindzis vaicaja. lespejams, ari viņš nebija gatavs šādam notikumu pavērsienam.

- Pie velna visus tos kodus! Strikers bravurīgi uzrunāja fi­nansistu. Rierdon, taisi tik vaļā!

- Es nevaru, virs tramīgi atteica. Diemžel man nav zināmi piekļuves kodi.

- Ne, ne, nē! Stnkers sparīgi iebilda. Nestāsti man tadas muļķības. Netaisos pat noticēt, ka tev nav…

- Paklau, bus jau labi, iejaucos viņa tirāde. Lai atvērtu de­pozītu, mums nav nepieciešamas Rierdona zināšanas. Vienīgais, kas mums tagad vajadzīgs, ir lavs tālrunis.

Manis teiktais viņu patiešam izbrīnīja.

- Mans tālrunis? viņš parvaicaja.

Pastiepu roku pec ta:

- l.Xxl šurp!

Stnkers iedeva savu tālruni bez tālākām iebildem, un es saku spaidīt podziņas, kamēr atradu datni, kura glabajās ar tālruni uz­ņemtas fotogrāfijās. Izvēlējos Pitera Trenta kapakmens fotoattēlu. Tas bija paraksiks. Izskatīju pārejās fotogrāfijas, tomēr, neatradu­si piemerotaku attēlu, saku kļūt nedaudz bažīga, līdz beidzot man izdevās uziet attēla palielinašanas komandrīku. Lūk, tagad es bei­dzot varēšu saskatīt to, ko meklēju.

Piegājusi depozitseifam, ievadīju sešpadsmit prasītos ciparus displeja. Durvis ar troksni atvēras un iekša vidēja vienkāršā ap­loksne.

Paņemu to rokas, juzdama, ka esam tuvu gaidītajam atrisinā­jumam.

- Ka tev tas izdevās? Stnkers pārsteigts vaicaja.

- Piters Trents, -atgadinaju. Viņš glabajot atslēgu uz visiem noslēpumiem, atminies? 081919220un980. 19. augusts 1922. gada. 11. janvaris 1980. gada. Tiešām labi, ka tev ienaca prata no­fotografēt to pieminekli.

-Ja, kas to būtu domājis… Stnkers atteica.

Atveram aploksni, un, kad Stnkers ieraudzīja, kas taja glabajas, viņš nekavējoties devas atpakaļ uz Rierdona kabinetu un iesledza datom.

Aploksne bija divas lapas: uz vienas bija lietotājā kods kadam arzonas naudas kontam un instrukcijas Speles pabeigšanai.

Vispirms mes ķeramies pie speles, atveram SIU majas lapu, uzmeklējam sadaļu "speciālās instrukcijas" un, iedrukajuši norā­dītājā aile 817PQWXT8, gaidijam, kas talak notiks. Dators ierūcas, nopīkstējās, tad sekoja mirgošana, izslēgšanās un ieslegšanas, un es nodomāju, ka līdz ar to esam ielaiduši tadu datorvirusu, kas sabojas visu sistēmu.

Tomēr, kad pirotehnikas priekšnesums ekrānā aprimas, taja varēja izlasīt jaunu ziņu:

MELĀNIJA PRESKOTA, APSVEICU!

JŪS VAIRS NEESAT MĒRĶIS NOSPIEDIET KOMANDU send, LAI INFORMĒTU PĀRĒJOS SPĒLES DALĪBNIEKUS PAR SPĒLES BEIGĀM

Šādos apstakļos varēja šķist, ka tadas nozīmes un satura pa­ziņojums ir izteikts parak sausiem un skopiem vārdiem, tomēr es

vairs ne par ko negribeju žēloties. Nospiedu $e.nd komandu, un ziņa izzuda no ekrana, tās vieta paradijas jauna:

PAZIŅOJUMS NOSŪTĪTS SPĒLE IR GALĀ LAI JUMS VEIKSMĪGA DIENA