Živenšī kods

24

Paceļu kompaktdisku pret gaismu, izpētot to. Tas ir parasts ierakstam paredzēts kompaktdisks, skaidroju. Un kads ir taja ierakstījis mums domātu informāciju.

-Tad musu nakamais uzdevums bus saistīts ar kaut ka ieešanu vai iedzeršanu?

- Varbūt, šaubījos. Tomēr man gluži la neliekas.

- Labi, klausos tevi uzmanīgi, viņš atteica.

- Iedomājos, ka varbūt slepkava asociē mani ar Alisi brīnum­zeme. Un balss ieraksts diska bija tieši tam ari domāts, lai pie­saistītu manu uzmanību.

- Lai tu noticētu, ka kompaktdiska ieslēpta nakama mikla, Stnkers precizeja. Skaidrs, tad mums jaizpeta, kas vel šaja dis­ka ierakstīts.

- Tieši ta.

- Nebūs piemerotaka laika par šo. To noteicis, viņš atvēra datora somu un, izvilcis klēpjdatoru, pabungoja ar pirkstu galiem pa ta apvāku, kamēr nogaidījam, datoram sakņojoties. Tikko klepjdators bija gatavs darbam, ievietojām kompaktdisku tam paredzetaja atvere un iebīdījām to datora. Vāciņš noslēdza atveri.

Pirmaja bndi nekas nenotika, bet tad ekrana paradijas līdz riebu­mam pazīstama ikona, kas radīja, ka dators patlaban ir noslogots. Kad smilšu pulkstenis pazuda, Stnkers noklikšķināja uz riku pane­ļa, izvēloties My Computer apzīmējumu, talak atvērdams D disku.

- Noka te nav, viņš vilies noteica, kad ekrana paradijas D diska saturs. Taja bija tikai divas datnes: viena bija ,waw datne,

kura visticamāk glabajas Alises audio fragments, savukart otra bija Joc datne. Pasniedzos, lai paņemtu no Strikera rokam klepjdatoru, tomēr nepaguvu. Viņš darbojās tikpat atri, ka to butu da­rījusi es pati. Kad viņš uzklikšķināja datnei, ta atveras, atklājot skatienam Word dokumentu, kura bija tikai viena interneta saik­nes adrese: http:1fivmo.playsuTvivewin-mefisage.com/, šāds teksta ga­baliņš bija attēlots ka hipersaite.

- Vai mes šeit spējam pieslēgties timeklim? viņš apvaicajas.

- Tā vajadzētu but. Dženai ir bezvadu pieslēgums, viņa mē­dza ieiet interneta vide, atrazdamas jebkura vietā. Nenoliedza­mi, Džena allaž ir daudz apdomigaka par mani. Turklāt viņas ve­cāki ir daudz dāsnāki par manējiem, jo, piemeram, pagajušos Ziemassvētkos Džena saņēma bezvadu interneta pieejas karti. Man savukart ne parak rupeja pielietot šada tipa tehnoloģijas. Lī­dzīgi ka iezvanpieeja no mobila talruņa, bezvadu interneta pie­slēgums Dženai ļava piekļūt timeklim teju no jebkuras vietas. Ap­zinājos, ka tas var izrādīties pietiekami parocīgi, tomēr bezvadu tiklkartes ir gana dārgs prieks, un man ta vajadzība nemaz nebi­ja tik liela salīdzinājuma ar kari, piemēram, pēc jaunam un atkal jaunam kurpēm.

Pietiekami pārliecināts, ko dara, Strikers uzklikšķināja uz no­radītas saites, atveras interneta pārlūkprogramma, bija nepiecie­šama tikai viena sekunde, lai atvērtu web lapu, un te nu ta bija tieši la pati, kuru gaidīju un no kuras reizē ari neprata bijos, jau­na ziņa. Domata tieši man.

Tuvu, mana dārgā, bet ne pilnīgi mērķī…

Cik sen tu saņēmi manu slepkavas skūpstu?

Tāpat kā Dorotijai, tavas smiltis iztek… x2 +y2 =r2

y=mx+b

Kā gaismas stars tumsībā, kaut kā pazīstama pieskāriens, pirms tava gaisma dzisīs Un tu būsi pagalam… viena… tumsā… tevi nekad neatradīs