Živenšī kods

45

lai nokļūtu līdz manam dzīvoklim, bija vajadzīga pusstunda. Uzmanīgi iegājām nama, Strikers parbaudija ikvienu nostūri un kaktu pa ceļam līdz durvīm un, kad tikām dzīvokli drošība, tik­pat rūpīgi parlukoja ikvienu stūri an tur.

Pārliecinājies, ka dzīvokli esam vieni paši, Strikers aizvēra un aizslēdza durvis. -Ta. Kur ir tavas kurpes?

Biju atnesusi tas sev līdzi pec mūsu pirmā brauciena uz l'oda dzīvokli un atstajusi virtuve uz letes. Paķēru tas no turienes un at­nesu līdz divanam. Strikers ierīkojās uz divana man blakus un pa­ņēma no manis vienu daudzinato apavu. Katrs nopētījam savu kur­pi, tad samainijamies un tikpat uzmanīgi apskatījām ari otru.

- Neko neatrodu! nobedajusies atteicu. Vilšanas apņēma mani ka vilnis, tik ļoti es biju cerejusi uziet atrisinājumu.

- Un kā butu ar kurpju kasti? viņš apvaicajās.

- Ak! Laba ideja! Piecēlos un devos uz guļamistabu, kur mana un Dženas kopigaja skapi glabajas kurpju kaste. Pa ceļam atpakaļ pie Strikera atravu kasti un saku rakaties pa čaukstošo zīdpapīru.

- Kaut ko uzgāji? viņš prasīja.

- Vel ne. Sadalijam ari kurpju kaste izklāto zīdpapīru uz, pu­sēm un katrs rūpīgi izskatijam ikvienu centimetru. Ciktāl spēju noverot, tas tiešam bija tikai un vienīgi parasts papīrs. Sākšu atplest ietinamo papīru, ierosināju.

Tods bija man uzdāvinājis grezni iesietu kārbu, tomēr katrai kastes daļai bija ari atsevišķs iepakojums, tādejādi man bija aiz­taupīta davanas atplēšana to varēja ērti atveri. Tagad es saņe­mu iepakojuma papīru ai/ viena stūra un saku raut nost. Zem ta atklajas slavena ŽIVKNSI kurpju kaste ar visu dizaina emblēmu uz vaka. Otra roka man palika liels sarta ietinama papīra gabals. Un tomēr neka ie/imiga ari te nevarēja pamanīt.

-Ari šaja neka nav, sacīju, vemdama, ka Stnkers dara to pašu ar karbas apakšējo daļu. Un tev?

- Nada.

- Ja, nejēdzīgi.

- Ir vel viena iespēja, Stnkers ierosināja, raudzīdamies tieši uz kurpēm.

Pirmaja bridi neatskārtu, ko viņš ar to domājis, tomēr, kad ap­jēdzu nežēlīgo, nežēlīgo patiesību, skaļi protestēju:

- Ne, nekada gadījuma! Pat nedomā!

- Meļa, viņš maigi, bet noteikti iebilda, mums tas ir jadara.

L.ēni pamaju. Protams, viņam bija taisnība, tomēr es nespēju

pārciest šādu izrīcību. Dziļi ievilku elpu un tad saņēmusies pa­stiepu viņam pretim abas kurpes, bet pati aizgriezos pret logu.

- Nedomāju, ka spēšu taja noraudzīties.

- Nebēdā, es tikšu gala, viņš mierinaja. Tomēr turies talak no loga.

Noskurinājos, kārtējo reizi apjautusi, kada mēroga nepatikša­nas biju iekulusies. Slepkavas, kas uzglun lauka aiz loga, un tur­klāt vel manu iemīļoto kurpju iznicināšana. Nakts murga cienīgs scenārijs. Kas, es pie sevis prātoju, kas tada gadījuma vel varētu sekot?