Živenšī kods

55

Leni atmodos. Kad sagrozījusies paveļos uz. otru gultas pusi, gribēdama ciešāk piekļauties Stnkeram, atklaju, ka viņa puse gul­ta ir tukša. Pārsteigtā pielecu sēdus, verdamas nu jau patumšaja istaba.

Ieraudzīju, ka viņš stāv loga priekšā, aizkari atvērti un Taimskvera laternas caur logu apspīd viņa kailo ķermeni, Pieslejos uz elkoņa un vēroju savu partneri, juzdamas sentimentālā maiguma pilna un pilnīgi apmierināta. Vismaz šobrīd Strikers viscaur bija mans, un man tas patika. Nezināju, kas sagaidams, kad spele bus gala, ja vien vispār palikšu dzīva. Bet tik talu man negribējās aizdomāties. Viss, ko es vēlējos, bija dzīvot tikai šim brīdim. Pieņemt to baudu un tīksmi, ko Stnkers spēja man dot.

Vīrietis pagriezās, muskuļi reljefaja mugura nospriegojas, un, kad viņš pavērās mani, saspringta sejas izteiksme atmaiga. Stnkers pasmaidīja, kad redzēja, ka esmu atmodusies.

- Nu tad sveicinātā! viņš uzrunaja mani. Vai labi nosnau­dies?

- Cik ilgi es nogulēju?

- Dažas stundas. Domāju, ka tev tāda atpūta bija gaužam va­jadzīga, tomēr mums laiks doties projām. Negribu parak ilgi uz­kavēties viena vieta.

Pasmaidīju ka izaicinot:

- Tad tev nevajadzeja mani ta nomocīt.

- Mana bauda to atsver, viņš tādā pat noskaņa atteica.

- Apšaubu, ķircinājos un izkāpu no gultas, lai pievienotos viņam pie loga. Esmu vairak neka pārliecinātā, ka lielāko bau­du guvu tieši es.

Apskāvis abam rokam, viņš pievilka mani sev tuvāk, un mes ta stāvējām kadu laiku, noraudzīdamies, ka leja ielas pārvietojas satiksme, ka Taimskvera gaismekļi apmirdz apkarini un ka no ne­ona reklāmās Cup O'Noodles žilbinās krasaini tvaika mutuļi. Visas šis neona reklāmās Toys'R'Us, ari spoži izgaismotais NASDAQ uzraksts izskaujas tik jauki. Nomierinoši. Par nožēlu, mes ne­drīkstējām šeit ilgāk kavēties.

- Mums jadodas projām, sacīju.

-Ja, un tieši to mes ari darīsim, viņš piekrita. Ludzu, izdari man tikai vienu pakalpojumu apģerbies. Neesmu drošs, ka spē­šu atkauties no visiem taviem apbrīnotajiem, ja tu tada iziesi ielas.

- Kas vel nebūs, nesmidini mani, atteicu, tomēr devos pie drebem, kas bija noliktas uz. krēsla, un saku ģērbties. Kad stuķeju kajas savas džinsenes, jaka nokrita zeme, un es pieliecos, lai to paceltu.

- Pagaidi, Strikers ieteicas, viņš ierunājās tik spēji, ka es sa­traukusies sastingu.

-Kas?

- lava jaka, viņš teica. Serums bija jaka.

Atliecos, turēdama jaku piespiestu sev klat. Ja…

- Kapec?

Grasījos jau atbildēt ar pretjautājumu "un kapec ne?", tomēr nolēmu turēt muti ciet, lai nepalaistu garam to svango, kas viņam bija sakams.

- Tapec, ka jakai ari jabut musu miklas sastavdaļai, sekoja atbilde.

Pēkšņi sajutos pilnīgi un galīgi stulba. Ta ka jaka jau agrak piedereja man, un kopš taja tika uziets gaužam nepieciešamais serums, kas tik nepārprotami noveda pie nakamas norādes, nez kapec biju pieņēmusi, ka jakai pašai par sevi šaja spēlē nav nekā­das nozīmes. Ta bija nopietna alošanas, kas, jaatzist, izsita mani no līdzsvara.

Patiesība man kopš kada laika vairs neko nevajadzētu pieņemt ka pašu par sevi saprotamu.

Pabeidzu ģerbties, tad izklāju jaku uz gultas un ar pirkstu galiem iztaustīju visas vīlītes. Nekā. Velreiz parskatiju to, apgrie­zusi otrādi, nolēmusi pārbaudīt ari jakas ārpusi, kad piepeši atskartu, ka to darīt nebūs nekādās vajadzības. Tepat jau ari vidēja ilgi meklētais talakas norādes fragments: jakai iekšpuse bija pie­vienots tur nekad agrak neredzēts uzraksts ar kopšanas instruk­ciju.

Uz apkakles iepriekš bija iešūta tikai firmas zīme, toties tagad varēja ieraudzīt, ka pie tas otra puse piestiprinātā birka, uz kuras uzdrukāts ENIGMA.

- Rau, kur ir, noradīju Strīkeram uz. uzrakstu. Ta ir musu mekleta norāde uzdevuma talakai atšifrēšanai.