Živenšī kods

39

Ta ka mums vairs nebija labaka plana, sekojām norādēm, kas veda uz 15. līniju. Tā bija viena no tam, kura vel kursēja velie rei­si. Vilciens jau bija pie platformas, un daži cilvēki devās turp, lai iekāptu. Platforma bija pilnīgi neizteiksmīga. l iela tukša plakne. Neka, kas varētu kaut attali atgadinat uzdotu miklu vai tas atri­sinājumu. Nebija pat iezīmīgu grafiti zīmējumu, kas butu domāti tikai manām acīm. Uz grīdas flīzēm neatradas nekādi ģeometris­ki simboli, kas noradītu, kurp virzīties. Itin neka. Ne vismazaka sīkuma, kas mums liktos noderīgs.

- Un kādi bus ierosinājumi?

Mēģināju domāt. Bija neskaitamas metro stacijas, tomēr vienī­gas, kas likās gana nozīmīgas, bija Penn un Lielā Centrālā. Lsam totāli apmuļķoti, sadruvejusies atteicu. l sam atrisinājuši ne­pareizo miklu. Visu laiku esam gājuši pa nepareizam pēdām. Un lai viss bulu pagalam muļķīgi, esam patērējuši gandrīz visu atli­kušo laiku.

- Ne, viņš piepeši pakratīja galvu. Mums ir taisnība. Ls visu laiku jutu, ka esam uz pareizajām pedam.

Apgriezos riņķi, noradīdama ar roku uz pustukšo platformu, vientulīgo staciju.

- Juti, ka mums ir taisnība? atkartoju neticības pilna. Striker, nekas, ko esam līdz šim darījuši, nav mus vedis pie pareiza atrisina juma.

Viņš sarauca pieri, izskatīdamies noraidošs, tomēr neparliecinaja mani. Viss bija tik slikti… Kaut kur dziļi iekšiene vel cereju,

ka viņam būs radusies kada sapratīga ideja, kāda līdz šim vel ne­izmantota kārts, noglabata piedurkne. Mums bija nepieciešams vismaz ducis spožu ideju. 1 )aliba MEN^A gaišo pratu kluba bija nieks salidzinajuma ar to prata potenciālu, kas nepieciešams mu­šu gadījuma un pec iespejas dnzak. Biju ka izspiests citrons.

- Negrasos padoties, viņš pasludina ja, saņemot mani zem elkoņa. Un ari tu nepadosies. Nac, ejam!

Ļāvu, lai viņš mani pie rokas aizved atpakaļ uz stacijas cen­trālo eku. Soļojām pa gaiteni garam neskaitāmiem veikaliņiem, vairums no tiem bija domāti tūristiem un steidzīgiem caurbrau­cējiem. Visi tie bija aizvērti, izmisīgi raudzījos, vai kada aptieka nebūs vaļa, ļoti gribēju palūgt glāzi ūdens.

- C.P.R.R., Stnkers atgadinaja, kad nedaudz gausinajam soli.

- Central Pacific Rail RoaJ Centralais Klusa okeāna dzelzceļš. Centralais mums ir, ari dzelzceļš ir, bet nav nekada Klusa okeā­nā. Ir kadas idejas šaja sakarība?

- Vairs nevienas, atzinos. Un ka ar iniciāļiem /WC? Vai tie tev izsaka kaut ko zīmīgu?

- Ne, neka noderīga. Atgriezīsimies pie informācijās letes. Var­būt, ja izskatīsim visas tur pieejamas informatīvas brošūras, uz­dursimies kaut kam piemerotam.

Piekrītoši pamaju, un mes steigšus devāmies taja virziena. Ga­ram pagaja vīrietis, viņa elkonī bija cieši ieķērusies damite. Izskatijas, ka viņi ir piedzērušies, par to liecināja abu nestabila gaita un skaļas, nesakarīgas balsis. Kad viņi bija pagajuši garam, kaut kas sievietes klumurojošaja gaita piepeši pieversa manu uzmanību.

- Meļa?

- Piedod, atteicu, ļaudama Stnkeram mani vadīt. Tomēr pati biju palēninājusi gailu, pulēdamas uzķert, kadas asociācijas raisas mana prata, redzot šo sievieti, laja bija kas pazīstams. Kaut kas bezgala svarīgs, ko man noteikti vajadzēja atcerēties…

Bijām jau sasnieguši informācijas leti, Strīkers paķēra pirmo pa rokai gadījušos brošuru un saka to parskatīt, meklējot derīgus faktus par staciju. Un tad piepeši man apkart viss bija pazudis, es neko vairs nemanīju. Beidzot mana prata saslēdzas asociaciju ķēde. Un, ja vien tagad nekļūdījos, musu gala mērķis nebija Cen­trālā stacija. Precīzāk sakot, ne gluži.

- Kas taja brošūra teikts par Kempbela Apartamentiem? steig­šus vaicāju, partraucot Stnkera iesākto nodarbi.

Viņš velreiz parlukoja brošuru, iekams atrada prasīto kadā no talakajam lappusēm. Luk, kur tas ir. īpaša vieta, vecās pasaules elegance, izmantota gan ka stacijas priekšnieka birojs, gan ka retro stila salons…

Piepeši viņš ka atskartis pacēla acu skatienu: Stacijas priekšnieks bija Džons V. Kempbels.10

- Lūk, vai saproti? iesaucos.

- Gribētos noticēt, ka ta. Tomēr pārliecināsimies, viņš piebil­da, ja nu mums vel rastos kadas šaubas, Kempbela Apartamen­ti atrodas Vanderbilta avēnija Nr. 15.

- Ja, aleluja, atviegloti noteicu, pasniegdama viņam savu roku. Laižam, tur var dabūt labu labo kokteili.