Živenšī kods

4

- Varbūt paņemam pa kokteilītim? Dena piedavaja. Mes bi­jām Blūmingdeilza, nosēdinātās uz augstajiem ķebļiem iepretim Mac StuJio piederumu letei.

Izdvesu kaut kadu skaņu, kas attali atgadinaja piekrišanu; raug, es patiesība nemaz nevarēju parunat, jo pardeveja turēja plaukstu man uz sejas un, ārkārtīgi koncentrējusies, apvilka ma­nas lupas ar MAC kolekcijas jaunāko lupu zīmuļa versiju burgundieša toni.

Šadi iepērkoties, mēs bijām pavadījušas jau četras stundas pec kartas. Sakām ar Piekto avēniju, garāmejot karu aci noskatīdamas preces Tiffany, Gucci un tiem līdzīgajos skatlogos. Tad mes iegrie­zāmies Piecdesmit septitaja un devāmies tieši uz Austrumiem, pa ceļam visos sīkumos apspriežot situāciju ar Todu. Zinu, ka tev šovakar turp jādodas, lai atgutu to sutījumu, bet vismaz ne par guli ar viņu!

Kopš man vairs nebija ne mazakas vēlēšanas pārgulēt ar savu bijušo, sarunas par šo tematu atri vien izsīka, toties pievērsās citiem nozīmīgiem tematiem: jaunais oficiants "Zvaigžņu putek­ļos", pec Dzenas teikta, bija patiešam smukiņš; mana niecīga pie­redze (vai pareizāk tas trūkums) randiņu pasaule; vai mums varē­tu, sasodīts, but kaut mazaka iespeja iegādāties pariti Maiiolo kurpju eBay izsole par mazak neka simt piecdesmit dolāriem? Mēs piedzīvojam abpusēju elpu aizraujoša klusuma bridi, kad ka sa­stingušas noraudzījāmies uz TraJa skatlogiem. Bet pec tam čalas atjaunojas ar jaunu sparu, mes turpinājām savu ceļu Piecdesmitseptītās un Parka avēnijas krustojuma, kur abas nopirkām pa lutte kafijai otra stava kafejnīca (mūsu pirmais pirkums pa visu die­nu); un tad jau bija laiks doties talak.

Ap to laiku mana VISA kredītkarte vai ieniezējās no vēlmes, lai to liktu lietā, tapec mes steidzāmies uz "Blumijiem". Grasījos traukties taisna ceļa uz otro stāvu, lai uzzinātu, kad pie viņiem bus atlaides precem no Juicy Couture stila līnijas, taču Dženai ce­ļojumam bija nepieciešams jauns vaigu sārtums, tapec mes iesais­tījāmies paraugu izmēģināšanā pirmaja stāvā. Kad MAC meitene piedavaja man atri nedaudz atsvaidzina! izskatu, izmēģinot de­koratīvās kosmētikas jaunumus, bija grūti atteikties.

- Tu taču nedari to visu Toda deļ, vai ne? Džena ar aizdo­mām apvaicājās.

Uzmanīgi pavērsos uz Dženas pusi, cik jau nu meitene, cītīgi darbojoties ap maniem vaigu kauliem, man to atļava. Vai tu tra­ka? Hs taču izšķiros no viņa, vai neatceries?

- Es apzinos, ka tu no viņa izšķīries. Ks tikai ceru, ka ari tu atminies, kāpēc jus pašķīrāties. Acīmredzami viņš vēlas tevi atgūt.

Saraucu pieri un ar to izpelnījos kosmētikas speciālistes no­sodījumu. Nupat biju izkustējusies par daudz. Ta nu man nā­cās turpmāko laiku nosēdēt ar stingu seju ka akmens, pārdo­mājot Dženas teoriju. Visticamak, ka Tods patiešam bija apņemies atgūt mani (jāatzīst, šada nostādne tīkami glaimoja manam ego). Un visu beidzot jaatzist, ka viņš ir paveicis kriet­nus priekšdarbus, gan lai atrastu un sastaptu mani, gan ari lai piedabūtu mani ierasties šovakar viņa dzīvokli. Taču ši velme nebija abpusēja. Uzskatīju, ka esmu gluži pareizi rīkojusies to­reiz, izšķirdamas no viņa, un man nebija ne mazakas vēlēša­nas vēlreiz, pie viņa atgriezties. Protams, izņemot manu sutijumu, ko ļoti gribēju atgūt.

Meitene beidza pārkrāsot manu seju, pasniedza man spoguli un, jaatzist, es izskatījos pārsteidzoši. Pati neesmu nekada nepra­ša kosmētikas uzklašana, taču mazā profesionāle bija padarījusi mani līdzīgu modelei, sejas pamattonis izskatijas samtains, acis un lupas bija klatas ideālām līnijām un toņu parejam. Manas acis, pateicoties prasmīgi uzklatai skropstu tušai, acu kontūrai un enam, izskatijas neticami lielas un vel zilākās neka ierasts. Vaigu

kauli šķita aristokrātiski augsti. Un manas lupas… ja, las izskatijas ka piebriedušas un tik skūpstāmās…

īsāk sakot, i/skatijos fantastiski. Un man nebija pilnīgi nevie­na, kam sevi tadu paradīt. Tikai Tods. Nu labi, lai butu, pie joda, vismaz, viņš.

Būdama nelabojama optimiste, nopirku visus dekoratīvās kos­mētikas produktus, ko meitene bija likusi lielā tādejādi nodarot graujošu kaitējumu savai kredītkartei. Tomēr galu gala man taču vel bus randiņi. Un patrenējoties, es varētu iemācīties uzkrāso­ties tikpat ideāli, ka to paveica konsultante. Labi, vismaz ka sa­sniegt gandrīz tikpat labu rezultātu.

Atri izskrējām cauri otrajam stavam, kura Džena meginaja at­teikties un nenopirkt koši roza l) &C, svārkus. Dzenas gribasspēks reizumis var but patiešam pārsteidzoši stingrs. Tā vieta mes aiz­steidzamies uz astoto stāvu, kur viņa iegādājās rotaļu lācīti savai drīz gaidamajai krustmeitai. To paveikušas, mes metamies atpa­kaļ uz. pirmo slavu, kur bija izvietota vīriešu preču nodaļa, un tā­lāk steidzamies uz izeju, kas veda uz Leksingtona avēnijas un Sešdesmitas krustojumu.

Vasaras svelme trapija man ka blīva siena, un es alskartu, ka "Blumiju" ledusaukstie gaisa kondicionieri laikam taču ir sasal­dējuši manas smadzenes. Vairs nekādu kokteiļu! apņēmīgi pa­ziņoju. Ideja pati par sevi nav slikta, bet neaizmirsīsim, ka es došos pie l’oda. Man ir jabut daudzmaz skaidra.

- Vari neturpināt. Dzena paraudzījās apkart, meģinadama noteikt musu atrašanas vietu, tad noradīja uz Austrumiem.

- Mums jadodas uz Sereruiipity, viņa pasludinaja. Tu grasies pavadīt vakaru ar savu bijušo; talad lev vajadzīga šokolāde.

Serendipity alradas paris kvartalus no Blumingdeilas, tumšu, senatnīgu ķieģeļu celtne. Tas bija ļoti iecienīts saldumu, desertu un saldējumu restorāns, ko pārīši parasti izvēlējas pirmajam ran­diņam. Stiliguma laiks šai vietiņai jau sen pagajis, un tagad res­torāns versies tradicionālāks, piesaistot vairak turistu. Tomēr man tur ļoti patika; es pat nelikos manam ierasto pusstundu ilgo gai­dīšanu, lai tiktu pie brīva galdiņa. Patiesībā mani neprātīgi valdzinaja karsta un saldēta šokolāde, un tiklīdz abas ar Dženu bi­jām nosēdinātās pie kada no vecmodīgajiem gāzēto dzerienu

veikala galdiņiem, mes pasutijam dubultporcijas. Zinot, ka pasutijums tiek pasniegts trauka, kas bija pietiekami ietilpīgs, lai pa­barotu nelielu nāciju, es ļāvos karumnieces instinktiem. Apzinā­jos, ka pirms suņu vešanas pastaiga biju apmeklējusi sporta zaļi, tatad mana ķermeni drīkstēja iestāties kaloriju līdzsvars. Mana svara portfolio bija kartība.

Turklāt ši bija mana vienīga maltīte diena. Gan brokastis, gan pusdienas, gan, iespejams, ari vakariņas, ja vien man nebūs tik ļoti paveicies un Toda miteklī atrastos vel ari kaut kas ēdams. Met tas bija maz ticams.

- Tatad, cik ilgu laiku tu būsi projām? pavaicaju, iegrābusi kriet­nu kumosu mana deserta-pusdienu-brokastu, vai kas nu tas bija.

- Divas nedeļas. Rīt māsai grasas stimulēt dzemdības, un tā­pēc man jabut tur. Pec tam man japalidz Lizai un mazulim, ka­mēr ielidos mana māmiņa. Dažas dienas mes pavadīsim visas ko­pa, un pec tam es palikšu pie masas visu mēnesi. Pec mammas ieradīsies Keitija, lai palīdzētu viņai vel dažas nedeļas, Džena skaidroja, pieminēdama savu otru masu. Un pec visa ta Džeiks ņems atvaļinājumu un Liza varēs doties atpakaļ uz darbu.

- Tev nu gan netrūks jautrības, piebildu, raudošs mazulis, pārgurusi ģimene, es gribēju teikt tada rakstura izpriecas.

-Zinu, Džena atteica pasmaidot. Nevaru vien sagaidīt.

Centos viņai noticēt. Kaut kur sirds dziļumos pat apskaudu viņu, neraugoties uz to, ka viņa bus iesprostota majas kopa ar iz­mocītu masu, raudošu mazuli, vecmāmiņu un tas pirmo mazbēr­nu apskaudu Dženu par visu šo ģimeniskumu. Nepietika jau ar to, ka biju vienīgais bērns ģimene, piedevām labi apzinajos, ja man pašai reiz bus bērns, mana mate aprobežotos tikai ar kadas muļķīgas pastkartes atsūtīšanu, piemeram, "Pašai labakajai auk­lētajai". Mana mate nebija mātišķais tips un viss.

Džena parakājās savas somas un tad izvilka kadu kases čeku. Uz la viņa uzskribeleja talruņa numuru un sniedza man, teikda­ma: Manas masas mājas tālrunis. Gadījuma, ja nedarbojas mo­bilie tālruņi. Piezvani, ja gribi parunaties pec tikšanas ar Todu. Vai, ja vien tev kaut kas bus steigšus vajadzīgs.

Pamaju, rūpīgi noglabadama talruņa numuru džinsu aizmu­gures kabata. Tomēr es diezgan labi apzinajos, ka nemaz netaisos zvanīt. Jau krustam šķērsam bijām izrunājušās situāciju par Todu, un, ta ka netaisījos ar puisi pārgulēt, musu attiecību fronte nav sagaidāmas nekādās radikalas parmaiņas.

Tiešām nespēju iedomāties, kam tik neatliekamam vajadzētu gadīties, lai es atjautos traucēt savu labako draudzeni, kad viņas masa laiž pasaule pirmo mazuli. Mana dzīve vienkārši nebija tik dramatisku notikumu.