Tumsas rats

79

"Britānijas" drošības dienesta priekšnieks Patriks Kempers stāvēja uz komandtiltiņa un vēroja, ka garām slīd kebota tornis kalna virsotnē pie ieejas Sentdžonas osta. Virs galvas parkšķeja helikoptera spārni, vedot projām no kuģa smagi ievainotos pa­sažierus. helikopteri lidoja visu laiku, kopš pierima vētra un kuģis bija pienācis pietiekami tuvu krastam. Spārnu troksnis mainījās, kad lidaparats paceļas augstāk un devās projām, uz brīdi parādoties aiz komandtiltiņa loga, tad tas pagriezās un pazuda augstu debesis. Kuģis izskatījās pēc karadarbības zonas, un arī Kempers jutās ka kaujas nomocīts kareivis, kas atgriežas no frontes.

Lielais kuģis izbrauca cauri šaurumam un turpināja palēni­nāt gaitu, tā divas dzenskrūves griezās drebēdāmas. Lesērs un Sentdžonas ostas locis pūlējas kopīgiem spēkiem novaldīt neveik­lo kuģi. Zaudējusi divus rotējošos ārējos motorus, "Britānija" bija kļuvusi neveikla ka peldošs beigta vaļa ķermenis. Vienīga piestāt­ne Sentdžona, kas varēja uzņemt milzīgo kuģi, bija konteineru osta, un tagad tas ar divu velkoņu palīdzību tuvojās galamērķim. Parādijās gara, aprūsejusi platforma ar milzīgu konteineru ceļamkrānu puduri. Piestātni steidzīgi bija atbrīvojis kāds lielais kravas kuģis, kas tagad bija noenkurojies ostā.

Kamēr "Britānija" turpināja griezties uz piestātnes pusi, Kempers nodomāja, ka krastmala izskatās ka katastrofu filmas uzņem­šanas laukumā. Tur stāvēja desmitiem avarijas, ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju mašīnu, morga un policijas busiņu, kas bija ga­tavi uzņemt mirušos un ievainotos. Zvēroja starmešu un bākugu­ņu jūra, tālumā kauca sirēnas.

Kempers bija pārguris līdz nemaņai. Galva dunēja un acis miglojas no miega trūkuma un nemitīga stresa. Tagad, kad pārbaudī­jums bija gala, viņš sāka apcerēt gaidāmas sēkas izmeklēšanas komisijas sēdes, liecību sniegšanu, tiesas pravas, avīžnieku uz­mācību, kaunu un apvainojumus. Protams, vispirms būs jaatrod vainīgais. Kempers labi zināja, ka vaina tiks uzvelta tieši viņam ka drošības dienesta vadītajam un arī Lesēram, kurš bija viens no krietnākajiem cilvēkiem, ar ko viņš bija strādājis kopā. Viņiem būs paveicies, ja izdosies paglābties no kriminālām apsūdzībām, sevišķi Lesēram. Katers bija palicis dzīvs un kļuvis par nesamie­rināmu ienaidnieku.

Kempers palūkojas uz Lesēra, kurš kopā ar ostas loci bija no­liecies pie ecdis, un iedomājās, kas gan pašlaik notiek kapteiņa palīga galvā. Vai viņš apzinājās, kas viņu sagaida? Protams, apzinājas viņš taču nebija muļķis.

Tagad "Britānija" virzījās uz priekšu tikai ar velkoņu spēku, kas to pamazam ieveda piestātnē. Vīrs torņa ostas tālākaja puse gaisa lidinājās preses helikopteri, kas netika ielaisti ostas gaisa telpa, tomēr arī no turienes varēja gluži labi visu nofilmēt. Bez šaubam, smagi cietušas "Britānijas" neveiklā ienākšana ostā jau šajā paša brīdi tika parraidita tiešajā ēterā miljonos televīzijas ekrā­nu. Šī bija viena no ļaunākājām vai vismaz dīvainakājām kuģu katastrofam jaunāko laiku vēsturē.

Viņš norija siekalas jāsāk pie tā pierast. Ar šādu slavu viņam tagad būs jādzīvo visu atlikušo mūžu Patriks Kempers, drošī­bas dienesta priekšnieks "Britānijas" pirmajā braucienā. Tā viņu pavadīs līdz pat nāves stundai. Ne pārāk glaimojoša slava.

Izmetis no galvas drūmās domas, viņš pievērsa uzmanību ku­ģa novērošanas kameru videoekrāniem. Visas sistēmas vismaz ti­ka stabilizētas tiesa gan, par pašu kuģi to nevarēja teikt. Viņš varēja tikai iztēloties, ka tas izskatās no ostas puses zemāko klāju logi un balkoni bija viļņu izdauzīti, sestais klājs labā borta pusē pēc sadursmes ar "Grenfellu" atrauts vaļā ka sardīņu karba. Iekštelpas izskatījās vēl ļaunāk. Kamēr kuģis gausi tuvojās Sentdžonai, Kempers bija aplūkojis apakšējos klājus. Viļņi bija saplē­suši visus stiklus kreisā borta puse zemāk par ceturto klāju lo­gus, skatlogus, balkonus. Ūdens bija ielauzies veikalos, restorānos, kazino un gaiteņos, spēcīga straume salaužot visu, sagažot kaudzes un atstājot aiz sevis viesuļvētras cienīgu postažu. Apakšējos klājos oda pēc jūras ūdens, bojātās pārtikas un līķiem. Viņu pārņēma šausmas, ieraugot, cik daudzi cilvēki ir šajā iepludušajā ūdeni noslīkuši vai ka citādi gājuši bojā. Sakropļotie ne­dzīvie ķermeņi mētājās visapkārt, daži bija drausmīgi iespruduši lūžņu kaudzēs, citi pat karājās pie griestu konstrukcijām. Dzīvī­bu bija zaudējuši vairāk nekā divsimt piecdesmit pasažieri un ko­mandas locekļi, un gandrīz tūkstoš cilvēki bija ievainoti.

Velkoņi lēnam virzīja lielo kuģi uz piestātni. Kempers aiz ko­mandtiltiņa loga dzirdēja tālu sirēnu kaukšanu un skaļruņos iz­kliegtas komandas avarijas dienesti gatavojas saņemt simtiem ievainoto, kas vēl atradās uz kuģa klāja.

Viņš noslaucīja sviedrus no sejas un atkal pārlaida skatienu drošības sistēmu paneļiem. Nedrīkstēja aizmirst brīnumu, ka tik daudzi no viņiem vēl joprojām ir dzīvi, brīnumu, kas notika uz komandtiltiņa īsi pirms sadursmes ar Maitasputnu klintīm. Šo brī­numu viņš nespēja izskaidrot un nespēs nekad.

Kuģis sprīdi pa sprīdim tuvojās piestātnei. Krasta tika izsvies­tas lielās troses, un ostas strādnieki nostiprināja tās pie masīviem pietauvošanas pāļiem. Lesērs atrāvās no vektora radara. Kempera kungs, viņš ierunājās pārgurušā balsi. Mēs piestāsim krasta pēc desmit minūtēm. Lūdzu, parraidiet mūsu apspriesto paziņojumu par izkāpšanas kārtību.

Kempers pamāja ar galvu, ieslēdza raidīšanas sistēmu un ieru­nājās komandtiltiņa mikrofona: uzmanību visiem pasažieriem un komandas locekļiem! Pēc desmit minūtēm kuģis piestās krastā. Pirmie tiks evakueti smagi ievainotie. Atkārtoju: pirmie tiks evakuēti smagi ievainotie. Visiem pārējiem japaliek savus kajītēs vai kinoteātri "Belgravia" un jāgaidu turpmāki norādījumi. Paldies.

Kempers dzirdēja savu balsi komandtiltiņa skaļruņos, bet gan­drīz nepazina to. Tā izklausijas ka miroņa balss no viņpasaules.