Tumsas rats

71

Lesērs raudzījās pa rezerves komandtiltiņa priekšējiem logiem. Vējš bija pieņēmies spēkā un lietus pierimis, tagad arī migla sāka izklīst, ļaujot brīžiem saskatīt priekšā trakojošos viļņus. Viņš sasprindzinaja redzi, raizēdamies, ka varbūt jau sāk rēgoties halu­cinācijas.

Bet tad pēkšņi tas parādījās "Grenfells" iznira no miglas vāla, ar apaļo priekšgalu šķeldams viļņus. Tas nāca tieši pretī "Britānijai".

Ieraugot "Grenfellu", visiem uz rezerves komandtiltiņa esoša­jiem aizrāvās elpa.

— Astoņsimt jardi.

"Grenfells" metās uzbrukumā. Pēkšņi uzmutuļojošas baltu putu šļakatas tā pakaļgala pie laba borta liecināja par dzen­skrūves pagriešanu pretēja virziena. Vienlaikus balti putaina ūdens strūkla priekšgala pie kreisa borta nozīmējā, ka iedarbi­nātās priekšgala sanskruves. "Grenfella" sarkanais priekšgals sāka griezties uz laba borta pusi, un abi kuģi tuvojās viens otram. Milzīga "Britānija" kustējās daudz ātrāk nekā kanadiešu kuģis.

— turieties! Iesaucas Lesērs, pieķerdamies pie navigācijas gal­da malas.

Uz "Grenfella" manevru "Britānija" gandrīz nekavējoties reaģeja ar dobju motora rēcienu. Meisone bija pārtraukusi autopilo­ta darbību un rīkojas biedējoši ātri. Kuģis nodrebēja ka zemestrī­cē, un klājs sāka sasvērties.

— viņa atvelk stabilizatorus! Kliedza Lesērs, neticīgi raudzī­damies vadības paneli. — Un dievs žēlīgs! Viņa griež pakaļga­la arējos motorus par deviņdesmit grādiem uz labo bortu!

— to nedrīkst darīt! Iebļāvās galvenais mašīnists. Viņa no­raus ārējos motorus no korpusa!

Lesērs ieskatījās motora rādījumos, izmisīgi pulēdamies aptvert, ko Meisone mēģina panākt. Viņa griež "Britāniju" ar bor­tu pret "Grenfellu"… tīši… lai tas mums ietriektos tieši sānos, viņš secināja. Uz mirkli viņa iztēle pazibēja šausminoša aina "Britānija" pavērš pret triecienu savu vārīgāko punktu vidus­daļu. Bet tas nebūs taisns trieciens sānos "Britānijai" nebūs lai­ka pagriezties tik tālu. Būs vēl ļaunāk. "Grenfells" ietrieksies sā­nos četrdesmit piecu grādu leņķi, pa diagonāli pāršķeļot lielāko daļu kajīšu un publisko telpu. Tā būs katastrofa, asiņains slak­tiņš.

Lesērs uzreiz saprata, ka Meisone rūpīgi apdomājusi šo atbil­des gājienu. Tas būs tikpat iedarbīgs ka kuģa ietriekšana Maitasputnu klintīs, būdama īsta oportuniste, komandas kapteine prāta izmantot izdevīgu gadījumu.

— "Grenfell"! Iekliedzas Lesērs, pārtraucot klusumu rācijā. Grieziet atpakaļ otro skrūvi! Grieziet otrādi pakaļgala sareskrūves! Viņa pavērš bortu pret jums!

— sapratu, atskanēja kapteiņa neticami mierīgā balss.

— "Grenfells" reaģēja nekavējoties, un ap tā korpusu sāka mutu­ļot ūdens. Kuģis it kā vilcinājās, priekšgala šūpošanās pierima un ātrums samazinajas.

Kuģis viņiem zem kājām sāka drebēt arvien skaļāk un draudīgāk, jo Meisone palielināja rotējošo pakaļgala skrūvju jaudu līdz maksimumam četrdesmit trim tūkstošiem kilovatu, vēršot to de­viņdesmit grādu leņķī pret kuģa kustības virzienu. Tas bija vāj­prātīgs manevrs. Bez stabilizatoriem, lielajos viļņos "Britānija" bīstami sasvērās uz sāniem par pieciem, desmit, piecpadsmit grādiem, pārspējot visus inženieru ļaunākos murgus. Navigācijas instrumenti, kafijas krūzes un citi nenostiprinātie priekšmeti noslīdēja no galdiem un nogāzās uz grīdas. Viri pieturējās, kur vien spēdami, lai nenokristu no kājām.

— Tā dullā mātīte nolaidis klāju zem ūdens! Kliedza Helsijs, zaudēdams pamatu zem kājām.

Vibrācijā pieņemas spēkā, un lainera kreisa puse grima dziļāk okeāna, apakšējais galvenais klājs pakļuva zem ūdens. Viļņi tra­koja, dauzot virsbūvi, sniedzoties līdz zemākajām kreisa borta ka­jītēm un balkoniem. Lesērs neskaidri dzirdēja plīstošu stiklu šķin­doņu, ūdens šalkoņu, ieplūstot pasažieru klājos, krītošu priekšmetu troksni. Viņš neuzdrošinājās iztēloties pasažieru šaus­mas un izmisumu, redzot, ka viss kajītēs gāžas uz kreisa borta pusi, raujot viņus pašus līdzi.

Komandtiltiņš drebēja no motoru mežonīgās dunas, logi gra­bēja, viss kuģa korpuss no pārpūles vaidēja. Aiz virsbūves priekš­gala slējās "Grenfells", kas joprojām draudīgi tuvojās. Glabšanas kuģis turpināja griezties pa kreisi, taču Lesērs redzējā, ka ir jau par vēlu. "Britānija" ar savu pārsteidzošo manevrētspeju bija pa­griezusies ar sāniem pret to, un patruļas kuģis ietrieksies tai pa­ša vidū divtūkstoš piecsimt tonnas sastapsies ar simt sešdes­mit pieciem tūkstošiem tonnu ar kopīgo ātrumu četrdesmit piecas jūdzes stundā. Tas slīpi pāršķels "Britāniju" ka mednieku har­pūna lielu zivi.

Viņš sāka lūgt Dievu.