Tumsas rats

13

Rodžers Meilzs soļoja pa "meifeiras kazino" lepno paklāju, smaidīdams un madams sveicienus. "Britānija" tikai nepilnas pie­cas stundas bija starptautiskajos ūdeņos, bet kazino jau valdīja dzīva rosība spēļu automatu šķindoņa, bluckjack un ruletes dī­leru un kauliņu spolētāju balsis apslāpēja mūziku, kas skaņoja "karaļa kroni" ceturta klāja priekšgala. Gandrīz visi apmeklētāji bija ģērbušies smokingos un melnas vakarkleitas vairākums bi­ja atsteigušios šurp tūlīt pēc svinīgajam pirmajām vakariņam, ne­maz nepūloties pārģērbties.

Viņu uzrunāja kokteiļu viesmīle, nesdama ar šampanieša glā­zēm nokrautu paplati. Labvakar, Meilza kungs! Vai velaties kādu glāzi?

Nē, paldies, darga.

Turpat līdzās spēlēja diksilenda orķestris, vēl vairāk pastipri­not drudžainās jautrības noskaņu. "meifeira" bija skaļākais no "Britānijas" trim kazino, un Meilzam tas šķita sātriecošs piemērs alkatībai un naudas varai par cilvēkiem. Jūras brauciena pirmajā vakara vienmēr valdīja lielakais neprāts neviens vēl nebija sa­jutis liela zaudējuma auksto dušu. Piemiedzis ar aci viesmīlei,

Meilzs devās tālāk, uzmetot skatienu galdiem. Vīrs katra galda griestos bija neuzkrītoši ierīkots neliels dūmakaina stikla kupols, gandrīz paslēpts aiz mirdzošajam kristālā lustrām. Telpas nofor­mējums bija deviņpadsmitā gadsimta beigu Londonas stila ar samtu, celkoksni un seniem misiņa kalumiem. Telpas vidu slējās dīvaina bali rožaina ledus skulptūra lords nelsons, visai ne­piedienīgi terpies toga.

Nonācis līdz kazino baram, Meilzs pagriezās pa labi un apstājās pie durvīm bez uzraksta. Izņēmis no kabatas caurlaides kar­ti, viņš parvilka to par nolasīšanas ierīci, un durvju slēdzene atvērās. Aši paraudzījies pa labi un pa kreisi, viņš veikli ieslīdeja iekša, atstājot ārpuse troksni un kņadu.

Telpa aiz durvīm nebija griestu lampu. To apgaismoja simtiem mazu videoekrānu, kas bija ierīkoti visas četras sienās. Katrs no tiem radīja no griestiem filmētu kazino skatu galdus, spēju automātus, kasierus. Šis bija "meifeiras kazino" novērošanas centrs, kur darbinieki modri novēroja spēlmaņus, krupjē, kāršu dīlerus un naudas izmaksatajus.

Divi tehniķi, sēdēdami krēslos uz ritenišiem, lūkojas ekrānos, kas meta rēgaini zilganu atblazmu viņu sejas. Viņiem aiz mugu­ras stāvēja kazino menedžeris viktors Hentofs, arī pievērsis ska­tienu monitoriem. Turpmākās sešas dienas viņš lielāko daļu lai­ka pavadīs, skraidīdams no viena kazino uz citu, un ilgajos gados, raugoties ekrānos, viņa acis šķita uz visiem laikiem piemiegušas un krunciņām rotātās. Dzirdot ienakam Meilzu, viņš pagriezās.

Rodžer, viņš to uzrunāja piesmakuša balsi, pastiepdams roku.

Meilzs izņēma no kabatas aizzīmogotu aploksni.

laidies, pateicās Hentofs. Ar resnu pirkstu atplēsis aplok­sni, viņš izvilka vairākas papīra lapas. Ak dievs, viņš brīnī­jās, pāršķirstīdams tas.

daudz augļu zemos zaros, ieminējās Meilzs. Gatavi no­vākšanai.

vai pastastisi īsuma?

protams. Līdztekus pārejiem pienākumiem Meilzam bija .1 ri slepeni jāsniedz kazino darbiniekiem ziņas par potenciāliem liela mēroga spēlmaņiem vai viegliem mērķiem, lai tos varētu īpaši uzraudzīt un aprūpēt. Vestlejas grāfiene ir atgriezusies ka aita uz cirpšanu. Vai atceries, kas notika "okeānijas" pirmajā brau­cienā?

Hentofs izbolīja acis pret griestiem. Nespēju noticēt, ka viņa atgriezīsies pēc kaut ka tada.

viņai ir vajība uz pirmajiem braucieniem. Un uz bakara kāršu dīleriem. Un vēl te ir…

Pēkšņi Hentofs vairs neskatījās uz Meilzu. Viņš raudzijās par kmiza direktora plecu. Tajā paša mirkli Meilzs sajuta, ka troksnis telpa ievērojami pieņēmies spēkā. Pagriezies, lai sekotu Hentofa skatienam, viņš ar patiesam šausmam pamanījā, ka viņa vakari­ņu viesis Pendergasts kaut ka iekļuvis novērošanas centra un ta­gad aizver aiz sevis durvis.

Meilza kungs, ierunājās Pendergasts. Šeit jūs esat.

Nelaga nojautā pieņēmās spēkā. Kruiza direktors reti kļūdījās

Vakariņu viesu izvēlē, bet Pendergasta un viņa "aizbilstamas" uzaicināšana bija kļūme, ko viņš nekad vairs neatkārtos.

Pendergasts pārlaida skatienu monitoru rindām. Jums te ir tiešam jauki skati.

ka jūs te iekļuvat? Noprasīja Hentofs.

pikai ar nelielu viltību. Pendergasts pieticīgi atmeta ar roku.

-ser, jūs nedrīkstat te palikt. Pasažieriem šeit ieeja aizliegta.

man ir tikai pāris lūgumu Meilza kungam, pēc tam tūlīt iešu projām.

Kazino menedžeris paraudzijās uz Meilzu. Rodžer, tu pazīsti šo pasažieri?

mēs kopā vakariņojam. Ka varu jums palīdzēt, Pendergasta kungs? Meilzs ar laipnu smaidu apjautājās.

-tas, ko es jums teikšu, ir konfidenciāls, paziņoja Pendergasts.

Ak, nē, nodomāja Meilzs, nemaldīgi nojaušot, ka sekos kaut kas nelāgs. Viņš cerējā, ka Pendergasts neturpinās vakariņu laika uz­sāktās drūmas runas.

es neesmu ieradies uz "Britānijas" tikai atpūsties un elpot svaigu gaisu.

vai tiešam?

es izpildu kāda drauga lūgumu. Saprotiet, kungi, manam draugam ir kaut kas nozagts kāds ļoti vērtīgs priekšmets. Un tas pašlaik ir pie kāda no šī kuģa pasažieriem. Mans nodoms ir atgūt šo priekšmetu un atdot to likumīgajam īpašniēkām.

vai jūs esat privātdetektīvs? Jautāja Hentofs.

Pendergasts brīdi padomājā, un viņa bālajas acis atspīdēja miv

Nitoru gaisma. Jā, varētu teikt, ka mana izmeklēšana ir privātā.

tātad jūs darbojaties pats uz savu roku, secinaja Hentofs. Kazino menedžeris nespēja noslēpt nicīguma pieskaņu šajos vār­dos. Ser, man vēlreiz jalūdz jūs aiziet.

Pendergasts pārlaida skatienu ekrāniem, tad atkal pievērsās Meilzam. Jūsu pienākums, Meilza kungs, ir zināt kaut ko par katru pasažieri.

jā, un tas man sagada prieku, atbildēja Meilzs.

lieliski. Tad jūs esat īstais cilvēks, kurš varēs man sniegt zi­ņas, kas palīdzes uzmeklēt zagli.

diemžel mēs nedrīkstam izpaust ziņas par pasažieriem, Meilzs atbildēja daudz vesaka toni.

bet šis cilvēks var būt bīstams. Lai iegūtu šo priekšmetu, viņš izdarīja slepkavību.

-tad šo jautājumu risinās mūsu drošības dienests, paziņo­ja Hentofs. Es ar prieku ieteikšu jums vērsties pie apsardzes vadītājā, kurš uzklausīs jus, pierakstīs un saglabas jūsu sniegto informāciju.

Pendergasts papurinaja galvu. Diemžēl.es nevaru iesaistīt šajā izmeklešana zemaka līmeņa personālu. Diskretums ir arkarligi svarīgs.

kas ir šis priekšmets? Noprasīja Hentofs.

diemžēl neko konkrētu nevaru pateikt. Tā ir ļoti vērtīga Āzijas senlieta.

un ka jūs zināt, ka tā atrodas uz. Šī kuģa?

Atbildes vieta Pendergasta lūpas savilkās tikko manama smai­da.

Pendergasta kungs, Meilzs ierunājās tādā balsi, kāda mē­dza apvārdot īpaši agresīvus pasažierus. Jūs nevēlaties teikt, ko īsti meklējat. Nevēlaties teikt, kāpēc domājat, ka tas atrodas uz. Šī kuģa. Jūs neesat ieradies oficiālā uzdevuma un turklāt tagad mēs esam starptautiskajos ūdeņos. Tagad likuma pārstāvji ir mūsu pašu drošības dienests asv un britu likumi vairs nav spēka. Man ļoti žēl, bet mēs nevaram atļaut jums veikt izmeklēšanu vai kaut ka jums palīdzēt. Gluži pretēji mēs nopietni ņemsim ļau­na, ja jūsu izmeklēšana traucēs mūsu viesiem. Lai atteikums nebūtu tik sāpīgs, viņš veltīja Pendergastam sirsnīgu smaidu. Ne­šaubos, ka jūs saprotat.

Pendergasts lēni pamāja ar galvu. Es saprotu. Viegli pa­klanījies, viņš pagriezās, lai aizietu. Uzlicis roku uz durvju rok­tura, viņš apstājās.

— ceru, ka jūs zināt, viņš bezrūpīgi ieminējās, ka jūsu kazi­no aktīvi darbojas kāršu skaititaju grupa. Viņš piešķieba galvu uz ekrānu rindu pusi.

Meilzs pārlaida tiem skatienu, taču bez īpašas apmācības no­vērošana viņš ekrānos redzēja tikai vīriešu un sieviešu burzmu pie kāršu galdiem.

par ko jūs runājāt? Asi noprasīja 1 fentofs.

par kāršu skaitītajiem. Turklāt tie ir augsti profesionāli un labi organizēti, ja jau tik veiksmīgi izvairas no pieķeršanas.

kādas muļķības! Atteica Hentofs. Mēs neko tādu neesam pamanījuši. Vai tā ir kāda spēle?

viņiem tā nav spēle, atbildēja Pendergasts. Vismaz ne tādā nozīmē, kāda jūs to vēlētos.

Kādu brīdi Pendergasts un kazino menedžeris raudzījās viens otram acis. Tad Hentofs, pikti nošņacies, pievērsās vienam no teh­niķiem. Kāds ir pašreizējais rezultāts?

Tehniķis pacēla klausuli un ātri piezvanīja. Tad pievērsās Hentofam. "meifeira" zaudē divsimt tūkstošus mārciņu, ser.

kur pie ruletes galda?

pie huckjuck galdiem, ser.

Hentofs steigšus pievērsa skatienu ekrāniem un brīdi lūkojas tajos. Tad atkal uzrunāja Pendergastu. Kuri tie ir?

Pendergasts pasmaidīja. Ak! Diemž.el viņi tikko aizgāja.

cik izdevīga brīdi! Un kādu kāršu skaitīšanas metodi viņi lieto?

izskatījās, ka viņi izmanto kādu "sarkana-7" vai "k-o" va­riantu. Grūti pateikt droši, jo es taču īpaši nepētīju ekrānus. Tur­klāt viņiem laikam ir labs piesegs, ja jau viņi iepriekš nav noķerti. Citādi jums datu bāzē būtu policijas fotogrāfijās un sejas atpazī­šanas skeneri būtu viņus pamanījuši.

Klausoties Hentofa seja arvien tumšāk piesarka. Ka jūs va­rat to visu zināt?

ka jau jūs teicāt… Hentofa kungs, vai ne? Es esmu detektīvs, kas darbojas uz savu roku.

Krietnu brīdi visi klusēja. Abi tehniķi sēdēja ka sastinguši, ne­uzdrošinoties atraut skatienu no ekrāniem.

nav šaubu, ka jums, Hentofa kungs, šajā lieta noderētu palī­dzība. Un es ar prieku to sniegtu.

apmaiņa pret palidzibu jūsu nelielās problēmas risināšana, Hentofs ironiski secinaja.

tieši tā.

Atkal iestājas saspringts klusums, beidzot Hentofs nopūtas. Ak dievs! Un ko īsti jums vajag?

man ir liela ticība Meilza kunga spējam. Viņš var piekļūt vi­su pasažieru datiem. Viņa pienākums ir draudzīgi tērzēt ar vie­siem, uzdot jautājumus, vākt ziņas. Viņš lieliski varēs man palī­dzēt. Lūdzu, neraizējieties, Meilza kungs, par pasažieru traucēšanu. Mani interesē tikai daži no tiem. Piemēram, es velē­tos zināt, vai kāds no šiem dažiem ir nodevis kaut ko glabāšana centrālajā seifa, vai viņu kajītēs ir liegta ieeja apkalpojošajam per­sonālām… tamlīdzīgi jautājumi. Tad viņš atkal pievērsās i lentofam. Un varbūt man būs vajadzīga arī jūsu palīdzība.

-kāda?

ka lai to pasaka… ieeļļot riteņus.

Hentofs paraudzījās uz Pendergastu un Meilzu.

es padomašu par to, nomurmināja Meilzs.

jūsu pašu laba ceru, atbildēja Pendergasts, ka nedomā­siet pārāk ilgi. Pirmajās piecas stundas zaudēt divsimt tūkstošus mārciņu tā ir bīstama zīme. Viņš smaidīdams pagriezās un, neteikdams vairs ne vārda, izslīdēja no novērošanas centra.