Tumsas rats

26

Piecpadsmit minūtes pāri vienpadsmitiem Kempers iegāja ku­ģa galvenajā apsardzes centrālē. Pa pusvirus atstatajam durvīm viņš dzirdēja novērošanas telpā dzīvas sarunas un tādus ka uzmundrinošus uzsaucienus. Satvēris rokturi, viņš atvēra durvis.

Apaļas telpas sienas klāja simtiem videoekrānu, un katrs no tiem radīja kādas novērošanas kameras uzņemto attēlu. Visi dežurejošie apsargi bija sadrūzmejušies ap vienu ekrānu un, smiedamies un uzjautrinadamies, pat nepamanīja priekšnieka ienākšanu. Viņu sejas apspīdēja zilgana gaisma no daudzajiem mirgo­jošajiem monitoriem. Telpa oda pēc sasmakušas picas, un stūrī mētājās kaudze taukainu kastu.

— jā, večiņ, ņem dziļāk!

— līdz pat saknēm.

— maza večiņa no Pasadenas!

Apsargi vienā balsī noelsas, daži iesvilpās un iesmējās. Viens nekaunīgi sašūpoja gurnus. Aiziet! Jāj nu, kovboj!

Kempers piesoļoja pie viņiem. — Kas, ellē, te notiek?

Apsardzes vīri atrāvas no ekrāna, kurā bija redzams, ka miesas kuplu pasažieru pāris pustumša, nomaļa gaiteni nododas vetrainiem mīlas priekiem.

— ak dievs! Kempers pagriezās. Veidla kungs, vai jūs gadī­juma nebūtu šis maiņas vecākais? Viņš pārlaida skatienu vi­siem apsargiem, kas bija sastinguši komiska miera stājā.

— jā, ser.

mums ir pazudusi pasažiere, pašnāvība apkalpē, kazino cieš milzu zaudējumus, bet jūs te vērojat viagras šovu? Jums tas šķiet smieklīgi?

— nē, ser.

Kempers pašūpoja galvu.

— vai man to…? Veidls radīja uz monitora izslēgšanas slēdzi.

— nē. Katra kameras parraides izslēgšana tiek reģistrēta, un tas izraisīs liekus jautājumus. Jūs tikai… novērsiet skatienus.

To dzirdot, kāds nespēja novaldīt smieklus, un arī Kempers ne­gribot pievienojas. Labi, pietiek. Papriecājāties, un viss. Tagad atgriezieties savos posteņos.

Viņš aizsoļoja cauri monitoru telpai uz savu mazo kabinetu. Pēc brīža iezvanījās vietējais tālrunis.

— pie jums ieradies Pendergasta kungs.

Kempers uzreiz saīga. Pēc mirkļa privātdetektīvs ienāca pa durvīm.

— jūs arī atnācāt paskatīties šovu?

— šis kungs ir studējis "kamasutru". Ja nemaldos, šo pozu sauc par "krējuma kulšanu".

— mums nav tik daudz laika, atbildēja Kempers. Šovakar "Koventgārdena" atkal jau zaudējusi divsimt tukstošus. Es cerēju, ka jūs mums palīdzēsiet.

Pendergasts apsēdās un sakrustoja kājas. Tāpēc arī esmu ieradies. Vai varu aplūkot šīvakara laimētāju fotogrāfijas?

Kempers pasniedza viņam neskaidru uzņēmumu kaudzīti. Pendergasts tos ātri paršķirstija. Interesanti. Cita grupa, nevis tā pati, kas vakar vakara. Tā jau es domāju.

— un ko tas nozīmē?

— tas ir liels un labi sagatavots noziedzīgs grupējums. Spēlētāji mainās katru vakaru. Svarīgākie ir vērotāji.

— vērotāji?

Kempera kungs, jūsu naivums mani pārsteidz. Lai gan sis­tēma ir sarežģīta, tās principi ir vienkārši. Vērotāji slēpjas pūlī, modri uzrauga spēli pie augsto likmju kāršu galdiem.

— un kas, ellē, ir šie vērotāji?

— Tie var būt visdažādakie cilvēki vecā dāma pie izdevīgā vietā novietota spēļu automāta, iereibis biznesmenis, kas skaļi ru­nā pa mobilo telefonu, pat pumpains pusaudzis, kas kāri seko spēlei. Vērotāji ir ļoti labi apmācīti un bieži prot tēlot dažādas lo­mas, lai noslēptu savas darbības. Viņi skaita kārtis, bet paši nespēle.

— un spēlētāji?

vienam vērotājam var būt piesaistīti divi līdz četri spēlētāji. Vērotāji seko visam pie galda izspēlētajām kārtīm un "skaita" tas. Parasti tas nozīme negatīvu skaitļu piešķiršanu zemakājām kār­tīm un pozitīvu desmitniekiem un dūžiem. Viņiem jaatceras tikai viens skaitlis pašreizējais skaitīšanas rezultāts. Kad atlikušo vērtīgāko kāršu attiecība pret zemākajām pārsniedz noteiktu pun­ktu, veiksme uz brīdi nosveras par labu spēletajiem. Bluckjack spēlē augstas vērtības kārtis nav izdevīgas dīlerim. Vērotājs, pamanot šādu situāciju, dod norunātu signālu kādam no saviem spēlēta­jiem, un tas piesēžas pie šī galda un sāk spēlēt uz lielam likmēm. Ja viņš jau ir pie šī galda, tad uzreiz paaugstina savas likmes. Kad attiecība atkal nonāk līdz normālām līmenim vai zem ta, vēro­tājs dod signālu spēlētajam atstāt šo galdu vai pazeminat likmes.

Kempers nemierīgi sagrozijas. — Un ka to var apturēt?

— vienīgais drošais pretpasakums ir atklāt vērotājus un patriekt viņus.

— to mēs nedrīkstam.

— protams, tāpēc viņi ir šeit, nevis Lasvegasa.

— ka vel?

— apvienot kārtis astoņu komplektu "kurpes" un pirms atkārtotas sajaukšanas dalīt tikai trešdaļu no "kurpes".

— mēs dalam kārtis no četru komplektu "kurpes".

— tas ir vēl viens iemesls, kāpēc jūs piesaistat blēžus. Jūs varē­tu tos uzreiz apturēt, ja pavēlētu kāršu dīleriem sajaukt kārtis kat­ru reizi, kad pienāk jauns spēlētājs vai kāds no esošajiem spēl­maņiem pēkšņi paaugstina likmes.

— izslēgts. Tas palēninātu spēli un samazinatu peļņu. Turklāt iebilstu pieredzejušakie spēlētāji.

— bez šaubam. Pendergasts paraustīja plecus. Protams, ne­viens no šiem pretpasakumiem neļaus jums atgūt zaudēto nau­du.

Kempers paraudzijās viņa ar apsarkušam acīm. Vai ir iespē­jams to atgūt?

- varbūt.

- mēs nedrīkstam darīt neko tadu, kas būtu saistīts ar blēdī­bām.

- jus nedrīkstat.

- mēs nedrīkstam arī ļaut jums to darīt, Pendergasta kungs.

- Kempera kungs, Pendergasts aizvainotā balsi atjautāja. Vai es teicu, ka gatavojos blēdīties?

Kempers neatbildēja.

— kāršu skaititaji mēdz izmantot noteiktu sistēmu. Parasts spēl­manis metīs mieru spēlei, ja sāks ciest lielus zaudējumus, bet pro­fesionāls blēdis gan ne. Viņš zina, ka agri vai vēlu kāršu attiecība atkal mainīsies. Tas ir izdevīgi mums. Pendergasts ieskatījās pulkstenī. Pusdivpadsmit. Tātad vēl trīs stundas labāka spēles laika. Kempera kungs, esiet tik laipns un piešķiriet man pusmil­jons dolāru kredītu.

— jūs teicāt pusmiljonu?

— es ļoti negribētu, lai pietrūkst naudas brīdī, kad sāk veikties.

Kempers saspringti aizdomājās. — Vai jūs atgūsiet mūsu naudu?

Pendergasts pasmaidīja. — Pacentīšos.

Kempers norija siekalas. — Labi.

— lieciet Hentofa kungam brīdināt savus darbiniekus, ka ma­na spēle varbūt būs dīvaina vai pat aizdomīga, taču vienmēr pa­liekot likuma robežās. Es apsēdīšos uzreiz pa kreisi no dīlera un apmēram pusi visu partiju izlaidīšu, tāpēc, lūdzu, neļaujiet sa­viem ļaudīm likt man pārsēsties, pat ja es nespēlešu. Hentofam jāliek dīleriem piedāvāt man pārcelt kārtis katrā izdevīgā brīdī, sevišķi tad, kad es tikko būšu apsēdies. Es izlikšos, ka daudz dze­ru, tāpēc gādājiet, lai ikreiz, kad pasūtīšu džinu ar toniku, man atnes tikai toniku.

- labi.

vai būtu iespējams pie kāda no augsto likmju galdiem no­ņemt maksimalo likmju robežu?

- jūs domājāt vispār neierobežot likmju summu?

- jā. Tā varētu nodrošināt, lai bieži pieveršas tieši šim galdam, un naudu atgūt izdotos daudz ātrāk.

Kempers juta, ka pār pieri rit sviedru lāsīte. Jā, to var izdarīt.

— un, visbeidzot lieciet Hentofa kungam norīkot pie tā galda kāršu dīleri ar mazām rokām un tieviem pirkstiem. Jo mazāk pieredzējušu, jo labāk. Lieciet novietot spēles beigu kārti augstu "kurpe".

— vai drīkstu jautāt, kāpēc?

— nedrīkstat.

Pendergasta kungs, ja mēs jūs pieķersim blēdoties, situācija būs ārkārtīgi nepatīkama abam pusēm.

— es neblēdīšos dodu jums savu vārdu.

— kā iespējams ietekmēt spēles gaitu, ja neviens no spēlētājiem pat nepieskaras kārtīm?

Pendergasts noslēpumaini pasmaidīja. Ir tādas iespējas, Kempera kungs. Un vēl kas. Man būs vajadzīga asistente viena no jūsu kokteiļu viesmīlēm, neuzkrītoša, piesardzīga un gudra, kas nesīs man dzērienus un būs gatava izpildīt dažus, kā lai pasaka? Neparastus uzdevumus, ko es viņai varētu dot. Tie jā­veic, neuzdodot jautājumus un nevilcinoties.

— kaut nu tas izdotos!

Pendergasts brīdi klusēja. Protams, ja viss izdosies veiksmī­gi, es vēlēšos vēl kādu palīdzību no jūsu puses.

— protams, atbildēja Kempers.

Pendergasts piecēlās, pagriezās un izslīdēja no kabineta mo­nitoru telpā. Pirms durvju aizvēršanas Kempers dzirdēja viņa lais­ko dienvidnieka balsi: ko neteiksi šī jau ir apadravjas poza. Un viņu vecuma!