Tumsas rats

56

Lesērs apsēdās pie galda apspriežu telpa līdzās rezerves ko­mandtiltiņam. Viņš joprojām bija izmircis līdz ādai, taču aukstu­ma drebuļu vietā juta smacējošu karstumu sasvīdušo augumu cie­šā ielenkumā. Pusducim cilvēku paredzēta telpa bija pārpildītā ar virsniekiem un komandieriem, un citi vēl nāca klat.

Lesērs negaidīja, kamēr visi atradis vietas, viņš piecēlās, uz­sita ar pirkstu kauliņiem pa galdu un sāka runāt.

— es tikko runāju ar Meisoni, viņš paziņoja. Viņa apstiprinajā, ka vēlas pilnā ātrumā uztriekt "Britāniju" uz Maitasputnu klintīm. Lidz šim mums nav izdevies ielauzties uz komandtiltiņa vai apturēt autopilotu. Man arī nav izdevies atrast ārstu vai psi­hiatru, kurš būtu spējīgs noteikt Meisonei diagnozi vai ieteikt kā­du pierunāšanas metodi, kas varētu uz viņu iedarboties.

Viņš paraudzijās apkārt.

— man bija vairākas sarunas ar "Grenfella" vienīga tuvumā esošā glabšanas kuģa kapteini. Citi kuģi civilie un krasta ap­sardzes mainījuši kursu. Tie nesasniegs mūs pirms aprēķinātā sadursmes brīža. Kanādas krasta apsardze nosūtījusi arī divas lidmašīnas novērošanai un saziņai. Viņiem ir gatavība arī heli­kopteru flote, bet pagaidam mēs vēl esam pārāk tālu, lai mūs va­rētu sasniegt no krasta ar helikopteriem. No turienes nekādu glā­biņu nevaram sagaidīt. Un "Grenfells" nekādi nespēj uzņemt četr­tūkstoš trīssimt evakuējamus cilvēkus.

Viņš apklusa un dziļi ievilka elpu. — Mēs atrodamies vētrā ar četrdesmit pēdas augstiem viļņiem un četrdesmit līdz sešdesmit mezglu vēju. Bet vissmagaka problēma ir kuģa ātrums attiecība pret juru divdesmit deviņi mezgli. Viņš aplaizīja lūpas. Ja kuģis nekustētos, mums būtu daudz iespeju pārvietot cilvēkus uz "Grenfellu", uzņemt uz klāja spēcvienības grupu. Bet divdes­mit deviņu mezglu ātruma nekas tads nav iespējams. Viņš paraudzijās apkārt. Tāpēc man ir vajadzīgas idejas, un tūlīt pat.

— vai nevarētu apturēt motorus? Kāds iejautājās. Sabojāt tos.

Lesērs paraudzījas uz galveno mašīnistu. — Helsija kungs?

Mašīnists dusmīgi saviebas. — Mums ir četri dīzeļa motori, ko pastiprina divas general electric im250u gāzes turbīnas. Apturiet vienu dīzeļa motoru, un nenotiks nekas. Apturiet divus un labāk apturiet arī turbīnas, lai neizraisītu saspiestas gāzes sprādzienu.

— tātad vispirms jaaptur gāzes turbīnas? Jautāja Lesērs.

— ser, tie ir augstspiediena motori ar rotācijas ātrumu trīstūk­stoš sešsimt apgriezieni minūtē. Katrs mēģinājums aiztikt šo bries­moni, kad tas darbojas ar lieliem apgriezieniem, būtu… pašnāvība. Tas varētu izraut caurumu kuģa dibena.

— varbūt pārcirst vārpstas? Ieminējās kāds virsnieks.

— vārpstu nav, atbildēja mašīnists. Katrs ārējais motors ir patstāvīga virzoša sistēma. Dīzeļmotori un turbīnas ražo elektrī­bu, kas darbina arējos motorus.

— aizsprostot zobparvadus? Minēja Lesērs.

— es jau skatījos. Kustības laika tie nav pieejami.

— varbūt vienkārši partraukt visu elektrības padevi motoriem?

Galvenais mašīnists sarauca pieri. — To nevar. Tā paša ie­mesla dēļ, kāpēc nostiprināts komandtiltiņš un autopilots, bailēs no teroristu uzbrukuma. Iekšlietu ministrijas ģēniji sadomāja izveidot tādu kuģi, kuram teroristi nespetu neko padarīt, ja vēlētos to sabojat vai pārņemt tā vattibu. Lai kas arī notiktu, viņi gribējā, lai uz komandtiltiņa ieslēgtie virsnieki varētu nogādāt kuģi osta, pat ja visas pārējās tā telpas sava varā pārņēmuši teroristi.

— runājot par komandtiltiņu, ieminējās vēl kāds virsnieks, varbūt varētu izurbt caurumu durvis un iesuknēt iekšā gāzi? Kaut ko tādu, kas piepildītu visu telpu un izspiestu gaisu? Pie velna, virtuve ir vairāki CO2 baloni. Varētu apdullināt Meisoni.

— un ko tad? Autopilots turpinātu darboties.

Īsu brīdi atkal valdīja klusums. Tad ieklepojas it nodaļas vadītājs Hufnagels, briļļains vīrs laboratorijas uzsvārci. Autopilots ir tādā pati datorprogramma ka jebkura cita, viņš klusi ierunājās. Tajā var ielauzties vismaz teoretiski. Ielauzties un pārprogram­mēt to.

Lesērs strauji pagriezās pret viņu. — Kā? Tam ir ugunsmuris.

— katram ugunsmūrim var izlauzties cauri.

— uzdodiet to savam labākajam specam šajā jomā tūlīt pat!

— tas būs Penners, ser. It šefs piecēlās.

— ziņojiet man pēc iespējas drīzāk.

— klausos, ser.

Lesērs vērojā, ka Hufnagels atstāj apspriežu telpu. — Vai ir vēl kādi ieteikumi?

— vai armija nevarētu kaut ko darīt? Jautāja trešais kapteiņa palīgs Kroulijs. Viņi varētu atlidot ar iznicinātājiem, sašaut ko­mandtiltiņu ar raķeti. Vai no zemūdenes palaist torpēdu, lai ap­turētu dzenskrūves.

— mēs apspriedam šo iespēju, atbildēja Lesērs. Raķeti nav iespējams pietiekami precīzi notēmēt. Tuvumā nav nevienas zem­ūdenes, un, ņemot vērā mūsu ātrumu, neviena nevar mūs panākt vai pārtvert.

— vai ir kāda iespēja nolaist ūdeni glābšanas laivas? Jautāja kāda balss aizmugure.

Lesērs pievērsās bocmanim Liu. Ir iespēja?

— trīsdesmit mezglu ātrumā, lielos viļņos… ak dievs, es to nespēju iedomāties.

— mani neinteresē, ko jūs varat iedomāties. Ja pastav kaut nie­cīgāka iespējā, jums tā ir jaizskata.

— jā, ser. Fs noskaidrošu, vai tas ir iespējams. Bet, lai to pa­veiktu, man būs nepieciešama visa ārkārtas palaišanas komanda bet viņi visi ir aizņemti.

Lesērs nolamājās. Viņiem tik ļoti trūka pieredzējušu matrožu. Toties uz kuģa bija visi iespējamie nejēgas no krupjē līdz masie­riem un salonu dziedātājiem. Visi ka lieks balasts. Kur ir tas vīrs, kurš bija te atnācis, ka viņu sauc? Bruss. Viņš ir bijušais kara jūr­nieks, un viņa draugi arī. Piesaistiet viņu palīga.

— bet viņš ir vecs vīrs, pāri septiņdesmit, iebilda Kempers.

— Kempera kungs, es pazīstu septiņdesmitgadigus bijušos ka­ra jurniekus, kuri spētu jūs pievārēt divos raundos. Viņš atkal pievērsās Kroulijam. Rīkojieties!

No durvju puses atskanēja kāda balss ar skotu akcentu: ma­ni nav jāmeklē, Lesēra kungs. Bruss spraucas cauri drūzmai. Gevins Bruss, jūsu rīcībā.

Lesērs pagriezās. Brusa kungs. — Vai jums ir zinama mūsu paš­reizēja situācijā?

— jā, ir.

— mums jazina, vai šādos apstākļos un šāda ātruma var no laist ūdenī glabšanas laivas. Vai jums ir pieredze šajā joma? Šīs ir jauna veida glābšanas laivas brīvā kritienā.

Bruss domīgi paberzēja zodu. Tās laivas būtu jāapskata tu­vāk. Viņš vilcinājās. Tās varētu palaist pēc sadursmes.

— mēs nevaram gaidīt līdz sadursmei. Atsitoties pret sekli ar trīsdesmit mezglu ātrumu… pusi pasažieru tāds trieciens nogali­nās vai ievainos.

To dzirdot, visi apklusa. Pēc brīža Bruss lēni pamāja ar galvu.

Brusa kungs, es pilnvaroju jūs un jūsu grupu ša jaulajuma risinašanai. Jums palīdzes bocmanis Liu kungs un irešais kap­teiņa palīgs Kroulijs. Viņi pilnība parzina kuģa atstāšanas kārtību.

— klausos, kapteini.

Lesērs pārlaida skatienu klātesošajiem. Un ir vēl kas. Mums ir vajadzīgs komodors Katers. Viņš pazīst šo kuģi labāk nekā mēs visi un… viņš vienīgais zina skaitļu kombināciju treša līmeņa trauksmes atcelšanai. Es saukšu viņu atpakaļ uz komandtiltiņu.

— kā kuģa komandieri? Jautāja Kempers.

Lesērs vilcinājās. Vispirms uzzināsim, ko viņš par to saka. Viņš ieskatījās pulkstenī.

— Astoņdesmit deviņas minūtes.