Tumsas rats

18

Blāvi saules stari spraucas caur miglu pie austrumpuses ap varšņa, apspīdot kuģi ar dzeltenīgi balu rītausmas blāzmu. Kap­teiņa palīgs Gordons Lesērs iznāca no admirāļu kluba un aizsoļoja pa desmita klāja laba borta gaiteņa lepno paklāju. Pie liftiem stāvēja daži pasažieri, un viņš tiem moži novēlēja labu ritu. Pa­sažieri ar galvas mājienu atbildēja sveicienam, izskatīdamies maz­liet nomocījušies. Lesērs, kurš vairāk nekā divdesmit gadus nebi­ja pazinis jūras slimību, centās just tiem līdzi, taču īsti nespēja. Kad pasažieriem piemetas jūras slimība, tie kļūst kaprīzi. Un šo­rīt viņi bija sasodīti kaprīzi.

Īsu brīdi viņš atļavas pasapņot par karalisko kara floti. Par spī­ti viņa parasti draudzīgajam un sabiedriskājām raksturam, Lesēram sāka apnikt kruiza kuģu arišķīgais dzīvesveids sevišķi iz­lepušo pasažieru kaprīzes, kuri, nolēmuši "izbaudīt visu, par ko samaksajuši", metas nesalīgas ēšanas un dzeršanas orģijas, azart­spēlēs un izvirtības. Un amerikaņi vienmēr runa visādās stulbibas par viņa līdzību ar polu makartniju. Taujā, vai viņš neesot mūzika radinieks. Ne vairāk radniecības ka karalienei elizabetei ar viņas korgijiem. Varbūt vajadzēja sekot teva pēdas tirdzniecī­bas flotē. Tad varētu strādāt uz jauka, mierīga kravas kuģa, kur nebūtu neviena pasažiera.

Viņš skumji pasmaidīja pie sevis. Kas viņam lecies? Brauciens tikko sācies, vēl daudz par agru ļauties šadam domam.

Soļodams tālāk uz kuģa pakaļgala pusi, viņš izņēma rāciju, ieslēdza kuģa frekvenci un nospieda raidīšanas pogu. Tūkstoš četrdesmit sestā kajīte, pareizi?

— jā, ser, rācija ieskanējās Kempera Bostonas akcents. Evereda kungs. Džeralds Evereds.

— sapratu. Lesērs ielika rāciju atpakaļ kabata. Pie kajītes dur­vīm viņš apstājās, noklepojas, sakartoja uniformu, tad pacēla ro­ku un vienreiz pieklauvēja.

Durvis uzreiz atvēra vīrietis pāri četrdesmit. Lesērs aiz iera­duma uzreiz ievēroja viņa izskatu vēderiņš, paplani mati, dārgs uzvalks, kovboju zabaki. Viņš neizskatījās ne jūras slimības mo­cīts, ne kaprīzs. Viņš izskatījās nobijies.

— Evereda kungs? Viņš uzrunāja vīrieti. Es esmu kapteiņa palīgs. Ka noprotu, jūs vēlējāties runāt ar kādu no vadības?

— ienāciet, aicināja Evereds un aizvēra aiz. Viņa durvis. Lesērs pārlaida skatienu kajītei. Sienas skapis bija atvērts, tajā karājās gan uzvalki, gan kleitas. Vannasislaba uz grīdas mētājās dvieļi tas nozīmējā, ka istabene vēl nebija uzkopusi šo kajīti. Ta­ču gulta nezin kāpēc bija rūpīgi saklāta. Tas nozīmējā, ka nakti neviens nav gulējis. Uz spilvena bija kovboju cepure.

— mana sieva ir pazudusi, Evereds paziņoja ar smagnēju teksasas akcentu, kas Lesēru nemaz nepārsteidza.

— cik ilgi?

viņa vakar vakara neatgriezās kajīte. Es gribu, lai kuģis tiek pārmeklēts.

Lesērs steigšus savilka seju sirsnīgas līdzjūtības grimase. Man ļoti žēl, Evereda kungs. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spē­kos. Vai drīkstu uzdot jums dažus jautājumus?

Evereds papurinaja galvu. Jautājumiem nav laikā. Es jau tā esmu gaidījis pārāk ilgi. Jums janko meklēšana!

Evereda kungs, ja mēs uzzinātu ko vairāk, tas mums ļoti pa­līdzētu. Eudzu, apsēdieties.

Evereds brīdi vilcinājās. Tad apsēdas uz gultas malas un sāka bungot ar pirkstiem pa ceļgaliem.

Lesērs apsēdas tuvakaja atzveltnes krēsla un izņēma piezīm­ju bloknotu. Viņš bija ievērojis, ka pierakstīt dzirdēto ir noderīgi tas nomierinoši iedarbojās uz. Cilvēkiem. Jūsu sievas vārds?

— Sarlina.

— kad jūs viņu pēdējoreiz redzējāt?

— vakar vakara ap pusvienpadsmitiem. Varbūt ap vienpadsmi­tiem.

— kur?

— šeit, mūsu kajīte.

— vai viņa kaut kur izgāja?

— ja. Vīrietis nedaudz samulsa.

— uz kurieni viņa devās?

— to es īsti nevaru pateikt.

— vai viņa neteica, ka grib iet iepirkties, uz kazino vai vēl kaut kur?

Evereds vilcinājās. — Saprotiet, mums bija tads neliels strīds.

Lesērs pamāja ar galvu. Ak, tad tādā tā nelaime. Vai tā bija gadījies arī iepriekš, Evereda kungs?

— kas bija gadījies iepriekš?

— tas, ka jūsu sieva pēc strīda aiziet.

Vīrietis rūgti iesmējās. Pie velna, ja. Vai tad tā nenotiek ar visiem?

Lesēram tā nekad nebija gadījies, taču to viņš labāk noklusēja. Vai viņa arī iepriekš ir palikusi projām visu nakti?

— nē, nekad. Viņa vienmēr pārnāca mājas ar asti kājstarpā. Tā es to saucu. Viņš noslaucīja pieri ar kabatas lakatiņu. Bet tagad, manuprat, jums laiks ķerties pie meklēšanas.

Lesērs zināja, ka viņam piesardzīgi jaatruna pasažieris no meklešanas. Patiesība bija tada, ka "Britānija" bija pārāk liela, lai to pilnība pārmeklētu. Un, pat ja viņi gribētu to darīt, šim darbam pietrūka cilvēku. Pasažieri pat nespēja iedomāties, cik mazskaitliga ir šī okeāna lainera apsardze.

— atvainojiet, ka jautāju, Evereda kungs, viņš ierunājas pēc iespējas saudzīgak, bet vai jūs ar sievu… parasti satiekat labi?

— kāda, pie velna, tam saistība ar manas sievas pazušanu? Vīrietis sašutuma gandrīz pieleca no gultas.

Evereda kungs, mums jaapsver visas iespējas. Varbūt viņa kaut kur sēž atpūtas salonā, joprojām dusmodāmas.

— par to jau es runāju ejiet un atrodiet viņu!

— tā mēs arī darīsim. Paziņosim viņas vārdu skaļruņos. Lesērs jau gluži labi bija sapratis šo gadījumu. Tuvojoties pusmužam, pārim iestājusies laulības krīze. Viņi dodas ceļojuma ar ku­ģi pāri okeānam, cerība atsvaidzinat attiecības. Varbūt vīrs tika pieķerts mīlas dēka birojā, vai sieva ļavas kardinajumam paprie­cāties ar kaimiņu. Tā nu viņi devās romantiska jūras brauciena, lai salīgtu mieru, taču tā vieta atkal uzsaka kašķi okeāna vidu.

Evereds pikti sarauca pieri. Tas bija tikai strīds, nekā nopiet­na. Viņa nekad nav palikusi projām visu nakti. Sasodīts, sauciet savus ļaudis un sāciet…

Evereda kungs, Lesērs veikli viņu partrauca. Vai neņem­siet ļauna, ja teikšu kaut ko? Lai jūs nomierinātu.

— ko tad?

es jau daudzus gadus strādāju uz pasažieru kuģiem. Esmu pierēdzejis daudzus šādus gadījumus. Pāris sastrīdas, viens aiz­cērt aiz sevis durvis. Tas nav tāpat kā mājas. Si ir "Britānija", vis­lielākais pasažieru kuģis pasaulē. Te ir simtiem, tūkstošiem lietu, kas varēja piesaistīt jūsu sievas uzmanību. Varbūt viņa ir kāda kazino tie ir atvērti visu nakti. Varbūt spa centra. Vai iepērkas. Varbūt kaut kur apsēdusies atputinat kājas un aizmigusi uz kuģa ir divi duči atpūtas salonu. Vai varbūt viņa satika kādu pa­ziņu -sievieti vai…

Lesērs taktiski nepabeidza teikumu, taču zināja, ka tā nozīme ir skaidra.

vai ko? Jūs izsakat pieņēmumu, ka mana sieva satika citu vīrieti? Evereds drūma pusmuža vīra sašutuma pielēca no gul­tas.

Lesērs arī piecēlās un sirsnīgi pasmaidīja. Evereda kungs, jūs mani parpratat. Neko tamlīdzīgu es negribeju teikt. Es tikai vēlos paskaidrot, ka esmu pieredzējis simtiem šādu gadījumu un vienmēr viss beidzas labi. Vienmēr. Jūsu sieva tikai devusies iz­klaidēties. Mēs parraidisim dažus paziņojumus skaļruņos un lūg­sim viņu sazinaties ar jums. Apsolu jums, ka viņa atgriezīsies. Vai zināt ko varbūt pasūtiet brokastis kajītē divām personām? Varu saderet, uz ko vien vēlaties, ka viņa būs klat, vēl pirms tas liks pasniegtas. Es atsutišu uz firmas rēķina pudeli vmve cliciļuvt.

Evereds smagi elpojā, pulēdamies nomierināties.

bet pagaidam vai jums ir kāda sievas fotogrāfijā, ko jūs va­rētu man aizdot? Mums, protams, ir jūsu dokumentu foto no iekāpšanas kartēm, bet vienmēr ir labāk, ja ir vairāki attēli. Es tos iedošu mūsu apsardzes darbiniekiem, lai viņi zina, kam pievērst uzmanību.

Evereds pagriezās un iegāja vannasistaba. Lesērs dzirdējā, ka viņš atvelk rāvējslēdzēju, čabinas un rakņajas pa somu. Pēc brīža viņš iznāca ar fotogrāfiju roka.

— jums nav par ko raizēties, Evereda kungs, "Britānija" ir viena no drošakājām vietām pasaule.

Vīrietis nikni ieskatījās viņam acis. — Ļoti ceru, ka jums ir tais­nība.

Lesērs ar pūlēm pasmaidīja. Tagad pasūtiet brokastis diviem. Un lai jums jauka šī diena. Viņš izgāja no kajītes.

Nonācis gaiteni, viņš apstājās, lai aplukotu fotogrāfiju. Viņš pārsteigts atklājā, ka Kvereda kundze ir itin glīta. Ne nu gluži ka kinozvaigznē, tomēr gards kumosiņš vismaz gadus desmit jaunāka par viru, slaida, blonda, ar lielisku figuru, tērpusies divda­ļīga peldkostīma. Tagad viņš vairs nešaubijas, kas noticis kun­dzīte noskaitusies uz viru, satikusi kādu citu un likusies ar to gulta. Viņš pašūpoja galvu. Šie greznie okeāna laineri ir ka lieli peldoši priekanami. Tikko cilvēki tiek projām no cietzemes, ar vi­ņiem notiek kaut kas dīvains viņi sāk uzvesties ka īsti izvirtuļi. Evereda kungs varētu ilgi negudrot un rīkoties tāpat uz kuģa netrūka bagātu atraitņu…

To iedomājies, Lesērs klusi iesmējās. Tad ielika fotogrāfiju ka­bata. Viņš noteikti to aizsūtīs apsardzei Kempers un viņa puiši bija seksīgu sieviešu cienītāji un pazinēji, tāpēc noteikti ar prieku uzmetis aci Everedas kundzes apaļumiem.