Tumsas rats

34

Tuvojās dienasvidus, un Patriks Kempers gaidīja kuģa medpunktā, saņemdams spēkus gaidamājam pārbaudījumam. Viņš bi­ja domājis, ka trīsdesmit gadu laika kruizu kuģu drošības dienes­ta viņš jau redzejis visu. Arī slepkavību. Taču tas bija kas vēl ļaunāks par slepkavību. Piecsimt pasažieri bija piedzīvojuši kaut ko neizsakāmi drausmīgu. Uz kuģa bija sākusies panika, un ne tikai pasažieru, bet arī zemāko klāju apkalpojoša personālā vidu, kurus jau bija pārbiedējusi pašnāviba.

Tagad viņam bija jāpieņem atbaidošs fakts uz "Britānijas" klāja bija slepkava maniaks, bet viņam nebija pat minimālu re­sursu cīņai ar to. Kad viņš Bostonā dienēja policijā, tur bija īpa­šas grupas, kas nodarbojās ar lietisko pierādījumu vakšanu ma­lu un šķiedru speciālisti, toksikologi, pirkstu nospiedumu speciālisti un ballistikas eksperti, ka arī dns ekspertu grupas, šeit viņam nebija resursu. Nujuh . Un apsardzes vīru vidu bija tikai viens bijušais policists, kas savulaik dienējis gaisa kara bāze vā­cijā.

Pa kreisi no viņa stāvēja komandas kapteine Kerola Meisone, par laimi, apbrīnojami mierīga. Otra puse bija Lesērs, kurš izskatījās vairāk satriekts. Kuģa galvenais mediķis spējīgs, bet pavecs internists no Džona Hopkinsa slimnīcas, kuram darbs uz kuģa patika tāpēc, ka tas ir viegls un ar nelielu slodzi, izskatījās visvairāk izsists no līdzsvara.

Komodors Katers enerģiski iesoļoja medpunktā, ka vienmēr, spodrā uniformā, ar granītcietu sejas izteiksmi. Kempers slepus ieskatījās pulksteni tieši divpadsmit.

Katers lieki nekavējas. — Kempera kungs? Ziņojiet!

Kempers noklepojas. — Upuris ir Villa Berkšira no tempas Arizonas štata. Nesen kļuvusi par atraitni, ceļoja kopā ar masu Betiju Džondrovu. Izskatās, ka viņa nogalināta ar vienu mačetes cir­tienu šis ierocis ir skatuves rekvizīts, kas glabājās aizslēgtā skapīti aiz skatuves.

Katers sarauca pieri. — Skatuves rekvizīts?

— jā. Mēs vēl nezinām, vai slepkava to uzasinaja vai vienkārši atrada tādu neviens nez kāpēc neatceras, kāda bija mačete. Vi­ņu nogalināja tieši aiz skatuves tur atrasts liels daudzums asi­ņu. Nāves iestašanas varēja būt pusstundu vai divdesmit minū­tes pirms priekškara pacelšanas vismaz tad Berkširas kundze pēdējoreiz redzēta dzīva. Nogalinājis upuri, slepkava ar skatu­ves trīšiem pacēlis uz āķiem uzkārto ķermeni. Šķiet bet tas ir tikai pieņemums -, ka noziedznieks ievilinājis upuri aizkulisēs nogalinājis ar vienu cirtienu un ātri pakāris. Viss process varēja ilgt tikai dažas minūtes.

— ievilinājis aizkulises?

— tā ir slēgta teritorijā, kur nepiederošiem ieeja aizliegta. Slep­kavam bija atslēga. Un es saku "ievilinājis" tāpēc, ka grūti iedo­māties, kāpēc lai kāds pasažieris bez iemesla ietu uz turieni.

— vai ir aizdomas turāmie?

— vēl nav. Mēs iztaujajam masu, un viņa pateica tikai to, ka viņas abas bija norunājušās tikties pie kinoteatra kādu laiku pirms sākumā, cerība dabut Bredoka vailija autografu. Uz kuģa viņas nevienu citu nepazina un nebija ne ar vienu iepazinušas viņa teica, ka abu mērķis bija pavadīt laiku divata, nevis satikt vīrie­šus vai apgrozīties sabiedrība. Viņa apgalvo, ka viņam nav ienaidnieku un uz kuģa nav notikuši nekādi starpgadījumi vai konflikti. Īsi sakot šķiet, ka Berkširas kundze ir nejauši izvēlēts upuris.

— vai ir kādas izvarošanas vai seksuālās vardarbības pazīmes?

— kapteini, es neesmu ārsts.

Katers pievērsās galvenajām mediķim. - doktor Grendin?

Ārsts noklepojās. — Kapteini, tas tiešam ir briesmīgi, tads trie­ciens mums visiem…

— vai ir kādas izvarošanas vai seksuālās vardarbības pazīmes? Katers sausi atkārtoja.

— jums jasaprot, ka mums šeit uz kuģa nav vajadzīga aprīko­juma sekcijas veikšanai un man nav tādas kvalifikacijas. Mana apmācība tiesu medicīnā ir minimālā un sen novecojusi. Mēs ievietojam līķi saldētava, lai varētu veikt apskati, kad nonāksim osta. Es neesmu to detalizēti izpētījis, jo šadas manas darbības vēlāk varētu tikai sarežģīt tiesu medicīnas ekspertu darbu.

Katers raudzijās uz ārstu ar neslēptu nicīgumu. — Parādiet man līķi.

Šo prasību ārsts uzklausīja, neticīgi klusēdams.

— labi, bet es jūs brīdinu, ka izskatās nelāgi…

Doktor, paturiet pie sevis komentārus, kas neattiecās uz lietu.

— jā, protams. Ārsts ļoti negribīgi atslēdza durvis kabineta aizmugure, un visi iegāja šaura telpa, kas kalpoja par kuģa mor­gu. Telpa stipri oda pēc ķimikālijām. Pie tālākas sienas bija devi­ņas nerusoša tērauda atvilktnes līķu glabāšanai. Deviņas šķita varbūt pārāk daudz, taču Kempers labi zināja, ka cilvēki bieži mirst uz kuģiem, sevišķi, ņemot vērā kruīzu kuģu pasažieru vidējo vecumu un tieksmi ceļojuma laika nodoties pārmērībām ēšana, dzeršana un seksuālās izlaidības.

Ārsts atslēdza vienu no vidējam durtiņām un izvilka atvilktni ar puscaurspidigu līķa maisu. Kempers varēja saskatīt tajā kaut ko sārtu. Viņa kuņģis sāka sažņaugties nelabuma.

— atveriet to.

Kempers jau bija apskatījis līķi, tiesa gan, droši nezinot, ko īsti meklēt. Viņš nepavisam nevelejās redzēt to vēlreiz.

Ārsts negribīgi sāka vilkt vaļa rāvējslēdzēju. Komodors pasnie­dzas un strauji atrāva to, atsedzot kailo ķermeni. Skatieniem pavērās milzīga brūce krūšukurvi, kas sniedzas cauri sirdij. Uzplū­da stipra formalīna smaka.

Kempers norīstījās.

Viņiem aiz muguras atskanēja kāda pieklājīgā balss. Atvai­nojiet, dāmas un kungi.

Kempers pagriezās un nespēja noticēt savam acīm, ieraugot durvis Pendergastu.

— kas, elle, tas tāds? Noprasīja komodors.

Kempers piesteidzas pie ienāceja. Pendergasta kungs, šī ir ļoti slepena tikšanas, un jums nekavējoties jāiet projām!

— tiešam? Pendergasts laiski pārjautāja.

Kempera nelabumu nomainīja dusmas. Šis bija pēdējais piliens viņa pacietības kausā. Pendergast, es jūs vairs nebrīdināšu…

Viņš aprāvās pusvārdā, vaļēju muti. Pendergasts bija izņēmis maku, atvēris to un rādīja zeltītu PBL žetonu. Kempers neticīgi raudzijās uz to.

— kāpēc jūs nepavadat šo cilvēku ārā no šejienes? Jautāja ko­modors.

Kempers nezināja, ko atbildēt. Itin neko.

— es cereju, ka šajā ceļojuma izdosies palikt incognito, pa­skaidroja Pendergasts. Taču izskatās, ka pienācis laiks piedā­vāt jums palīdzību, Kempera kungs, šoreiz profesionālu palīdzī­bu. Bēdīgā patiesība ir tāda, ka šādas lietas ir mana specializācija. Paslīdējis garām Kemperam, viņš piegāja pie līķa.

— Kempera kungs, es jums teicu dzeniet šo cilvēku ārā!

— komodor, man ļoti žēl, bet viņš laikam ir federalais aģents…

Kempers atkal nespēja atrast īstos vārdus.

— viņam šeit nav jurisdikcijas, atcirta komodors. Mēs esam starptautiskajos ūdeņos uz britu kuģa, kas reģistrēts Libērijā.

Pendergasts izslējās. — Tas tiesa. Es saprotu, ka man šeit nav oficiālu pilnvaru un viss atkarīgs tikai no jūsu atļaujas. Taču es būtu ļoti pārsteigts, ja jūs atteiktos no manas palīdzības, ņemot vē­ra to, ka nevienam no jums nav ne mazākas jausmas, ko iesākt ar šo. Viņš pamāja ar galvu uz līķa pusi. Kā tas izskatīsies, ja vē­lāk naks gaisma, ka kuģa virsnieki atteicās no FIB īpaša aģenta pa­līdzības, kurš ir labi apmacīts pierādījumu vakšana un liesu eks­pertīzes darba? Viņš vēsi .pasmaidīja. Ja jūs pieņemsiet manu palīdzību, tad vismaz vēlāk būs kāds, kam uzvelt vainu, vai ne?

Viņš paraudzijās apkārt.

Visi klusēja.

Pendergasts salika rokas aiz muguras. — Doktor? Jums jāno­ņem upurim vagīnas, anālās atveres un mutes uztriepes un jāpārbauda, vai nav spermas.

— uztriepes, ārsts klusi atkārtoja.

— jums droši vien ir vates kociņi un mikroskops, vai ne? Tā jau es domāju. Un jūs noteikti zināt, ka izskatās spermas šuna? Pievienojiet vienu pilienu h'.onin y, lai tas labāk parādītos. Pēc tam vaginas un analas atveres apvidus rūpīga vizuālā apskate jāraugas pēc zīmīgiem pietūkumiem, apsarkumiem vai savainoju­miem. Ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātrāk uzzināt, vai šis ir seksuā­lā rakstura noziegums vai… kaut kas cits. Paņemiet arī asins analīzi un veiciet alkohola parbaudi asinīs.

Viņš pagriezās. — Kempera kungs? Es jums ieteiktu nekavējoties uzvilkt upurim uz plaukstām plastmasas maisiņus un cieši nosiet uz plaukstu locitavam ar gumijas saitēm, ja upuris preto­jās uzbrucējam, aiz nagiem var būt ādas vai matu paliekas.

Kempers pamāja ar galvu. — Izdarīšu.

— vai jūs saglabājāt upura apģērbu?

— jā. Aizzīmogotos plastmasas maisos.

— lieliski. Pendergasts pagriezās un uzruna ja visus klāteso­šos. Ir japasaka daži nepatīkami fakti. Ir pazuduši divi cilvēki, un tagad šī slepkavība. Es uzskatu, ka pazušana ir saistīta ar šo slepkavību. Es atrodos uz šī kuģa ar uzdevumu atrast nozagtu priekšmetu, kura zādzība arī izraisīja slepkavību. Es nepavisam nebrīnītos, ja visos četros noziegumos būtu vainojama viena un tā pati persona. Īsi sakot, visi pierādījumi norāda uz to, ka uz ku­ģa ir sērijslepkava.

— Pendergasta kungs… Kempers gribēja iebilst.

Pendergasts pacēla roku. Ļaujiet man pabeigt, lūdzu. — Uz ku­ģa ir sērijslepkava, kura nežēlība pieņēmās spēkā. Pirmos divus upurus viņš vienkārši izmeta par bortu, bet šo vairs ne. Šī rīcība jau ir daudz dramatiskaka un vairāk līdzinās iepriekšējai slep­kavībai, kuru es izmeklēju. — Kāpēc? Tas vēl janoskaidro.

Visi klusēja.

— kā jūs jau norādījāt, slepkavam bija aizkulišu durvju atslē­ga. Taču nevajag kļūdaini pieņemt, ka viņš ir komandas loceklis.

— kurš teica, ka tas ir komandas loceklis…? Iesāka Kempers.

Pendergasts atmāja viņam ar roku. Neuztraucieties, Kempera kungs. Ja es nekļūdos, tad slepkava nav komandas loceklis. Ta­ču viņš varēja izlikties par tādu un kaut ka iegūt dienesta telpu durvju atvēršanas karti. Ka darba hipotēzi es varētu ieteikt, ka Villa berkšīra tika ievilinātā aizkulises, piesolot tikšanos ar Bredoku vailiju. Tas liek pieņemt, ka slepkava bija pārģērbies par kādu augsta ranga personu.

Viņš pievērsās komodoram. — Kur mēs atrodamies, ja drīkstu uzdot šo jautājumu?

Komodors drūmi raudzījās viņa, tad pievērsās Kemperam. Vai jūs ļausiet šim… pasažierim pārņemt visu kuģa drošības die­nesta darbu? Viņa balss bija cieta ka tērauds.

— nē, ser. Bet es ar visu cieņu ieteiktu pieņemt viņa palīdzību. Viņš… jau ir mums izpalīdzējis.

— jūs pazīstat šo cilvēku un esat jau izmantojis viņa pakalpoju­mus?

— jā, ser.

— kādā jomā?

— Kazino, atbildēja Kempers. — Viņš palīdzēja mums likt ga­la ar kāršu blēžiem. Kempers nepiemineja, ka Pendergasts šajā pasākumā laimēja vairāk nekā ceeturtdaļmiljonu mārciņu, un šī nauda vēl nav atgūta.

Komodors nicīgi atmeta ar roku, it kā lai pēkšņi norobežotos no risināmās problēmas. Labi, Kempera kungs. Jūs jau zināt, ka es ka šī kuģa komandieris neiesaistos jautājumos, kas nav saistīti ar kuģošanu. Viņš aizsojoja līdz durvīm un atskatijas. Es jūs brīdinu, Kemper. Tagad tas ir uz jūsu pleciem. Tas viss. Tad viņš pagriezās un pazuda.

Pendergasts paraudzijās uz Meisoni. — Vai drīkstu jautāt, kāda ir "Britānijas" pašreizējā atrašanas vieta? Un cik tālu ir tuvā­kā cietzeme.

— mēs esam apmēram tūkstoš divsimt kilometrus uz austru­miem no flāmu raga, tūkstoš astoņsimt kilometrus uz ziemeļaus­trumiem no Sentdžonas ņufaundlenda.

— tuvākā osta ir Sentdžona?

— tagad jā, atbildēja Meisone. Vēl pirms dažam stundām tā būtu bijusi golveja īrija. Mēs esam okeāna vidu.

— Žēl gan, nomurmināja Pendergasts.

— kāpēc? Jautāja komandas kapteine.

— jo es esmu pārliecināts, ka slepkava uzbruks atkal. Drīz.