Tumsas rats

11

Pendergasts, atlaidies uz dīvāna apartamentu salonā, šķirstī­ja "Britānijas" iespaidīgo vīnu karti. Plakana ekrāna televizoram bija ieslegts kuģa informācijas kanāls, un klusa balss slavēja ku­ģa labumus, komentējot ekrāna radītos attēlus.

"Britānija" ir izcils, vecajas tradīcijas ieturets kuģis, -stāstīja inteliģenta balss ar britu akcentu. Elegantas kāpnes, plašas publiskas telpas, divas balles zāles, astoņi restorāni, trīs kazino un pieci peldbaseini. Divtūkstoš septiņsimt pasažieri, tūkstoš seš­simt apkalpes locekļi, kopēja tonnaža simt sešdesmit pieci tūk­stoši. Kajīšu platības ziņa šis ir visērtakais kuģis okeāna, un pa­sažieru un apkalpes locekļu skaita attiecība ir labāka nekā jebkuram citam no greznajiem kuģiem. Vairāki piedāvājumi ir uni­kāli un atrodami tikai "Britānija" piemēram, astoņus stāvus augstais lielais ātrijs, sēdam sutispa, smalkas iepirkšanas galeri­jas rīdžentstntas un sv. Džeimsa arkādes, kinoteātris "Belgravia" ar tūkstoš vietām un apsildamais baseins, kas izveidots pēc pompejā ātrāktās romiešu pirts parauga. Kuģis var lepoties ar kristā­lā un zelta mirdzošo karaļa džordža balles zāli, kas ir lielākā pel­doša balles zāle. Šī kuģa garums ir lielāks par empire state building augstumu, un tā taures pūtiens ir dzirdams piecpadsmit judžu attālumā. Atbilstoši "titanika" un citu senlaiku dižo kuģu tradī­cijām "Britānija" ir bagātigi rotāta pulēta koka apšuvumiem gan iekšpusē, gan ārpusē, ko veido miljoniem tīkkoka, mahagonija, ciedra, sveķkoka, iroko un dižskabarža dēlīšu…

Kajītes otrajā stāvā atvērās durvis. Konstansa iznāca no savas istabas un nāca leja pa kāpnēm.

Pendergasts izslēdza televizoru un nolika vīnu karti. Nevarēju pat iedomāties, ka šī kuģa vīna pagrabs ir tik bagātigs, viņš ierunājās. Tur glabājās simt piecdesmit tūkstoši pudeļu. Īpaši iespaidīga ir pirms 1960. Gada ražotu pauillac izvēle.

Kad Konstansa pienāca, viņš pacēla skatienu. Viņa bija nomai­nījusi vakartērpu pret bali dzeltenu kleitu. Jaunie tērpi tev pie­stāv, viņš uzslavēja.

— tu palīdzēji tos izvēlēties, Konstansa atbildējā, apsezdāmas krēsla viņam pretī.

— tu šovakar izturējies diezgan asi, viņš ieminējās.

— tu arī.

— es cenšos atmaskot slepkavu. Bet ko darīji tu?

Konstansa nopūtās. Atvaino, ja uzvedos neciešami. Pēc klos­tera visa šī greznība mani nomāc.

— dzīvot pasaule, het nehut no tas, Pendergasts citēja senu Budistu gudrību.

— es tagad labprāt būtu mājas un pie kamīna lasītu grāmatu. Tas viss… viņa norādīja visapkārt, …ir kaut kas bezjēdzīgs.

— atceries, ka mēs esam darbā.

Konstansa nemierīgi pagrozījās krēsla un neatbildēja.

Pendergasts bija ievērojis, ka viņa aizbilstama dažu pēdējo no dēļu laikā ir pārvērtusies. Klosterī pavadītais laiks bija darījis īs­tus brīnumus. Viņš priecājās, redzot, ka Konstansa arī šeit, uz ku­ģa turpina Čungžaņ mācības. Katru ritu viņa cēlās četros un stundu meditējā, arī pēcpusdienas meditēja un ievēroja mērenību ēdienu un dzērienu izvēle. Un pats galvenais bija zudis viņas mulsums un izklaidība. Konstansa bija kļuvusi dzīvākā, rosīgā­kā un daudz vairāk pievērsa uzmanību apkārtējai pasaulei, nekā tas bija laika kopš viņa braļa nāves. Viņiem uzticētais nelielais uzdevums, risinamais noslēpums bija piešķīris viņas dzīvei jau­nu jēgu. Pendergasts no sirds cerejā, ka jauna sieviete veiksmīgi atgūstas pēc briesmīgajiem notikumiem marta un fiveršemas klī­nika pārciestās procedūras. Viņa vairs nebija jasargā no apkārtējiem cilvēkiem. Drizak jau jasak domāt, vai, ņemot verā viņas aso izturēšanos vakariņu laika, aizsardzība nav vajadzīga citiem.

— ko tu domā par mūsu vakariņu biedriem? Viņš jautāja.

— diemžel neko daudz. Ja nu vienīgi par Dalbergas kundzi viņai piemīt tads neviltots patiesums. Viņa, šķiet, ir tevi ieskatīju­sies.

Pendergasts nolieca galvu. Es neesmu vienīgais, kurš atstāja iespaidu. Viņš ar galvas mājienu norādīja uz nelielu manuskrip­tu ar nosaukumu "karavadžo gaismēnu noslēpums" uz sanu galdiņa. Redzu, ka doktors Broks nekāvejas ne mirkli, nosūtot tev savu garadarbu.

Konstansa nicīgi paraudzijās uz manuskriptu.

— tomēr, par spīti viņu trūkumiem, manuprat, daži no mūsu galda biedriem var izrādīties noderīgi, viņš turpināja. Piemēram, Meilza kungs. Viņam gan ir vērīga acs neko Nepālaiž garām.

Konstansa pamāja ar galvu, un abi brīdi klusēja.

— tātad, viņa beidzot ierunājās, mainot sarunas temu, tas zaglis un slepkava nogalināja Džordanu Ambrosu ar maza ka­libra pistoli. Pēc tam bezjedziga neželiba apstrādāja līķi ar nazi.

— jā.

— bet visa pareja rīcība, ka tu to raksturoji, rūpīga kabatu pārbaude, pirkstu nospiedumu noslaucīšana nemaz ar to nesaskan.

— tieši tā.

— neatceros nevienu šādu precedentu izlasitajas gramatas.

— es arī ne. Ja nu vienīgi kādu dīvainu lietu, kuru ne pārāk sen izmeklēju kanzasā.

Pie durvīm pieklauvējā, un Pendergasts gaja atvērt. Gaitenī stāvēja kajītes stjuarte.

— nāciet iekša, Pendergasts aicinājā, pamajot ar roku.

Stjuarte viegli pakniksēja un ienāca. Viņa bija tieva pusmūža sieviete ar melniem matiem un dziļi iegrimušam melnam acīm. Atvainojiet, viņa ierunājās ar austmmEiropas akcentu. Es gri­bēju pajautāt, vai nevaru jums kaut ka palīdzēt.

— Nē, paldies. Mums pašlaik nekā netrūkst.

Paldies, ser. Es vēlāk atnakšu sagatavot gultas. Atkal vieg­li pakniksējusi, sieviete izslīdēja no istabas.

Pendergasts aizvēra durvis un atgriežas uz dīvāna.

— ko mēs šovakar darīsim? Jautāja Konstansa.

— izklaides pasakumu piedāvājums ir bagātigs. Vai tev ir kā­dās īpašas vēlmes?

— varbūt varētu pamacīties.

cik garlaicīgi! Starp citu, pirms kaut ko uzsākt, ir japaveic kāds darbiņš. Viņš norādīja uz lielu izdruku blakus vīnu kar­tei. Uz šī kuģa ir divi tūkstoši septiņi simti pasažieru, un tikai septiņas dienas slepkavas atrašanai un Agozjena atgūšanai.

— vai tas ir pasažieru saraksts?

Pendergasts pamāja ar galvu. Tieši no kuģa datu bāzes. Norādīts arī vecums, dzimums, nodarbošanas un iēkapšanas laiks. Ka teicu iepriekš, komandas locekļus jau esmu atmetis.

— ka tu to dabūji?

— pavisam vienkārši. Uzmeklēju kādu no zemaka līmeņa datortehniķiem un uzdevos par "Polārzvaigznes" revidentu, kas vēr­tē komandas darbu. Viņš uzreiz, pakalpīgi sagadaja sarakstu. Es jau esmu paspējis tīri labi sašaurinat aizdomas turamo loku. Viņš izvilka no kabatas papīra lapu.

— Turpini.

Viņš ar garu, ballu pirkstu norādīja saraksta. Slepkavība tika pastrādāta ap desmitiem, taksometrs ieradas osta pusvienos nakti, tātad slepkava uzkāpa uz kuģa drīz pēc tam. Tas vien ļauj atmest tūkstoš četrsimt septiņdesmit sešus vārdus.

Pirksts atkal pieskārās papīram. Slepkava ir vīrietis.

— ka tu to vari zināt? Noprasīja Konstansa, it kā šāds pieņemums aizvainotu viņas sievietes lepnumu.

— viskija pudele. Tāds vīrietis ka Ambross diez vai būtu izvē­lējies šo dzērienu, ja viešņa būtu sieviete. Un arī naža dūrieni cau­ri visam ķermenim un vēl gandrīz collas dziļuma finiera grīdā. Tam bija nepieciešams liels spēks. Turklāt Ambross bija alpīnists izcila fiziskā forma, ne tik viegli pievarējams upuris. Tas liek do­māt, ka mūsu slepkava ir spēcīgs, veikls, atrs un vīrietis.

— nestrīdēšos.

Pirksts slīdēja tālāk pa sarakstu. To pašu iemeslu pēc varam noteikt vecuma robežu pāri divdesmit, zem sešdesmit pieciem gadiem. Uz šāda kuģa tam ir liela nozīme. Turklāt viņš neceļo kopā ar sievu. Asiņaina slepkavība, brauciens taksometra, maskē­šanas, kapšana uz kuģa ar Agozjenu šadas darbības raksturī­gas vīrietim, kuru neapgrūtina sieva. Arī slepkavības neprātīgā neželiba, sadistiska bauda stipri vien norāda uz vientuļu vīrieti. Tātad vientuļš vīrietis noteikta vecuma grupa atkrīt vēl tūkstoš divpadsmit vārdi. Atliek divsimt divpadsmit.

Pirksts atkal virzījās tālāk. Visi pierādījumi liecina, ka Ambross sazinājās ar pazīstamu kolekcionāru, varbūt ne gluži Āzijas senlietu speciālistu, tomēr kolekcionāru. Turklāt šī cilvēka se­ju sabiedrība varētu pazīt. Tagad mums paliek divdesmit seši.

Viņš pacēla skatienu uz Konstansu. Slepkava ir gudrs. Iedo­mājies sevi viņa vieta. Viņam jānogādā neērta kaste uz kuģa, ne­izraisot aizdomas. Viņš nevarēja tulil pat kapt uz klāja tad viņu noteikti atcerētos. Un turklāt pēc slepkavības viņš bija nošķiedies ar asinīm. Viņam vajadzēja kaut kur droša vieta parģerbties un nomazgāties. Ko viņš darīja?

Devās uz viesnīcas istabu, iesaiņoja Agozjenu liela koferi un kapa uz. Kuģa lielākās drūzmas laikā.

-tieši tā. Un tas varēja būt šorīt ap deviņiem.

Konstansa skumji pasmaidīja.

Pendergasts pacēla pirkstu no saraksta. Tad mums atliek ti­kai astoņi aizdomas turāmie šeit. Un ir kāda neparasta sagadī­šanas divi no tiem bija pie mūsu galda. Viņš pastūma papim pāri galdam. Konstansa izlasīja vārdus.

Laionels broks. Broka galerijas Ņujorka, rietumu piecdesmit septitaja iela, īpašnieks. Vecums piecdesmit divi gadi. Ievēro­jams impresionistu un postimpresionistu gleznu tirgotājs.

Skots Blekberns, gramnet, inc. Prezidents un izpilddirektors. Ve­cums četrdesmit viens gads. Silīcija ielejas miljardieris. Kolekci­onē Āzijas mākslu un divdesmita gadsimta gleznas.

Džeisons lembs. Agawemnon.com izpilddirektors. Vecums četrdesmit divi gadi. Tehnoloģiju magnats. Viens no viņa uzņē­muma galvenajiem investoriem ir Blekberns. Kolekcionē ķīnas porcelānu un japānas gravīras un gleznas.

Terenss Kalderons, telemobile x solutions izpilddirektors. Vecums trīsdesmit četri gadi. Tehnoloģiju magnats, Blekbērna draugs. Kolekcionē franču senlietas.

Hdvārds Smekers, lords Klaivbergs, slavens laupitajs. Vecums divdesmit četri gadi. Kolekcione senas rotaslietas, zelta un sud­raba traukus, relikvarijus un mākslas darbus.

Klods Dalass, kinoaktieris. Vecums trīsdesmit viens gads. Ko­lekcionē p>parta darbus.

Fēlikss Streidžs, Ņujorkas Metropolitēna muzeja grieķu un ro­miešu mākslas nodaļas vadītājs. Kolekcionē grieķu un romiešu senlietas.

Viktors delakrua, rakstnieks un dzīves baudītājs. Vecums trīs­desmit seši gadi. Kolekcionē visdažādākos mākslas darbus.

Pendergasts pasniedzas un parsvitroja pēdējo vārdu. Šo va­ram atmest uzreiz.

kāpēc?

vakariņas es pamanīju, ka viņš ir kreilis. Slepkava bija labrocis.

Konstansa paraudzijās viņa. Tu jau esi atmetis divtūkstoš sešsimt deviņdesmit trīs aizdomas turamos un vēl pat neesi licis lieta gudrību.

ar pēdējiem septiņiem būs grūtāk tikt gala. Tāpēc mums jarikojas atsevišķi, ja vēlamies uzvarēt. Viņš uzmeta skatienu Konstansai. Es veikšu izmeklēšanu augšējos klājos, pasažieru un kuģa virsnieku vidu. Tev vajadzētu papētīt apakšējos klājos.

apakšējos klājos? Ja jau slepkava nav apkalpes loceklis, kāpēc tad pulēties?

apakšējie klāji ir vislabāka vieta, kur uzzināt baumas un ten­kas par pasažieriem.

bet kāpēc es?

tev ir labākas izredzes piedabūt komandas locekļus ninat.

un kas tieši man ir jāmeklē?

viss, kas, tavuprāt, šķiet noderīgs. Un konkrēti kaste. Gare­na, neerta kaste.

Viņa brīdi klusēja. Un ka es tikšu leja?

gan jau atradīsi iespeju. Pendergasts uzlika roku uz viņas elkoņa. Taču man tevi jabrīdina, Konstansa, es šo slepkavu nesaprotu. Un tas man liek raizeties. Tāpēc esi uzmanīga.

Viņa pamāja ar galvu.

nerīkojies uz savu galvu. Novēro un pēc tam nāc pie manis. Sa runāts?

jā, Aloizij.

tādā gadījumā medības, ka medz. Teikt, ir sākušās. Vai nosvi­nēsim to ar glāzi veca, laba portvīna? Pendergasts atkal paņē­ma vīnu karti. Ka noprotu, pašlaik liela cieņa ir tūkstoš deviņ­simt piecdesmit piektā gada laizlor.

Konstansa atmeta ar roku.

paldies, man nav noskaņojuma portvīnam, bet tu gan neatsakies.