Tumsas rats

44

Pendergasts uzmanīgi un saudzīgi pacēla pret gaismu drūpošo kasti. Ielicis vienā acī juveliera lupu, viņš sāka ar pinceti pār­cilāt gružus kastes dibenā, beigtus kukaiņus, sveķu daļiņas, zā­ģu skaidas, šķiedras un dažus paraugus ielika mazās mēģenēs, ko izņēma no žaketes kabatam. Beidzis darboties, viņš uzlika kas­tei vāku, rūpīgi saliekot kopā gabalus, tad ievietoja kasti atpakaļ seifā tieši tajā pašā zāģu skaidu četrstūrī, kur tā bija stāvējusi iepriekš. Viņš aizvēra seifu, ar karti aizslēdza to, tad aizvēra tīk­koka skapi un atkāpās.

Viņš ieskatījās pulkstenī. Atlikušas deviņpadsmit minūtes.

Blekberns bija paslēpis mīklaino senlietu kaut kur citur savā kajītē.

Pendergasts pārlaida skatienu salonam, nopētot pēc kartas katru priekšmetu. Daudzus, kuri bija lielāki par kasti, varēja at­mest uzreiz. Taču bija daudz citu, kuri, lai gan ne pārāk ērti, to­mēr ietilptu tajā. Pārāk daudz, lai pagūtu tos pienācīgi izpētīt ce­turtdaļstundas laikā.

Viņš uzgāja augšstāvā un parmeklēja guļamistabas, vannasistabas un vingrošanas telpu. Viņš ievēroja, ka Blekberns pārkārtojis tikai salonu. Augšstāvā istabās atstāts sākotnējais noformē­jums, ja neskaita zīda gultas pārklājus ar izšūtu lielu, uzkrītošu monogrammu "B".

Atgriezies salonā, viņš apstājās tā vidū un atkal pārlaida sud­rabaino acu skatienu visiem mākslas priekšmetiem. Pat, atmetot visus, kas nav no Indijas vai Tibetas un ir jaunāki par divpadsmi­to gadsimtu, joprojām atlika pārāk daudz. Dzelzs rituāla pīķis ar zelta un sudraba rotājumiem; masīvs zelta phur-hu duncis ar trīssturainu asmeni un rokturi mūka mutes veidā; vairākas garas lūgšanu dzirnavas ar smalkiem ziloņkaula griezumiem un sud­raba kalumiem un mantru skulptūrām; sudraba dorže rituālā pie­derums ar tirkīza un koraļļu rotājumiem; arī vairākas senas tankus un Mandalu gleznas.

Tie visi bija apbrīnojami retumi. Bet kurš ja vispār kāds bija Agozjens, briesmīgā, aizliegtā relikvija, kas attīrīs zemi no cilvēkiem kā no sārņiem?

Viņa skatiens pievērsās brīnumainajām tunkas gleznām pie sie­nam Tibetiešu dievību un dēmonu attēlojumam bagātigos zīda brokāta ietvaros, ko izmantoja meditacijai. Pirmais bija izsmalci­nāts Bodisatvas Avalokitešvaras līdzjūtības Budas atveido­jums. Tam līdzās negantais dēmons Kalaziga ar ilkņiem, trim acīm un galvas rotu no galvaskausiem griezās trakā dejā uguns liesmu vidū. Pendergasts ar lupu izpētīja visas tankus gleznas, tad katrai no malas izrāva zīda diegu un izpētīja arī to.

Pēc tam viņš piegāja pie lielākās Mandalas, kas karājās virs gāzes kamīna. Tā bija tiešam satriecoša; sarežģīts, metafizisks kosmosa attēlojums, kas vienlaikus bija arī apgaismību sasniegu­ša Budas iekšējās pasaules atveidojums, ka arī tempļa vai pils she­matisks attēls. Mandalas ir iecerētas ka meditācijās objekti apce­res rosinašanai, to proporcijas ir brīnumaini līdzsvarotas prāta attīrīšanai un nomierināšanai. Raugoties uz. Mandalu, cilvēks kaut uz īsu brīdi var izjust tukšumu, kas ir apgaismības pamata.

Šī bija tiešam apbrīnojama Mandala. Raugoties tajā, Pendergasta skatiens ka apburts pievērsās tas centram, un viņš sajuta tas izstaroto pazīstamo noskaņu mieru un brīvību no pieķerša­nās.

Vai tā bija Agozjens? Nē, tā nebija ne briesmīga, ne draudoša.

Viņš ieskatījās pulkstenī. Blekberns atgriezīsies pēc divpadsmit minūtēm. Nebija laika pētīt katru mākslas darbu atsevišķi. Tāpēc aģents atkal atgriezās istabas vidu un nostājās tur, domās iegri­mis.

Agozjens bija šajā telpā par to viņš bija pārliecināts. Taču tikpat droši viņš zinaja arī to, ka, turpinot meklēšanu, viņš tikai izšķiedis dārgo laiku. Viņš atcerejas Budistu teicienu kad pārstā­si meklēt, tad atradīsi.

Viņš apsēdas uz Blekberna mīksta dīvāna, aizvēra acis un lēni, mierīgi atbrīvoja prātu no domām. Kad prāts bija nomieri­nājies, kad viņš vairs neraizējās par Agozjena atrašanu, viņš atkal atvēra acis un aplūkoja istabu, saglabājot mieru un neko nedo­mājot.

Taja brīdi viņa skatiens pievērsās izcilai Žorža Braka gleznai, kas bija neuzkrītoši novietota stūrī. Viņš neskaidri atcerējās, ka šis franču kubista agrīnais mākslas darbs nesen tika pārdots christif izsole Londonā, kur to iegādājās kāds nezināms pircējs.

Sēdēdams uz dīvāna, viņš mierīgi un ar baudu aplūkoja gleznu.

Septiņas minūtes.