Lamatas

55

- Kas notika? - jautāja Bontjēra, kuras roka bija sastingusi uz dozimetra.

Renkins pacēla roku, aicinādams viņu paklusēt.

- Pagaidi, - ģeologs teica. - Ļauj man vēlreiz pārbaudīt. - Viņa galva atradās tikai dažu collu attālumā no ekrāna, kas izstaroja dzeltenu spīdumu. - Jēziņ, - viņš klusi nočukstēja.

- Tiešām. Kļūdu nav, šoreiz nav. Abi rādījumi sakrīt.

- Rodžer…

Renkins atbīdīja krēslu no ekrāna un ar vienu roku atglauda matus.

- Skaties, - viņš teica.

Bontjēra ielūkojās ekrānā, raustījās līniju mudžeklis, kas pārklāja platu melnu svītru. Renkins pievērsās arheoloģei.

- Tas melnais ir tukšums zem Ūdens Akas.

- Tukšums?

- Milzīga ala, visticamāk, pilna ar ūdeni. Dievs vien zina, cik dziļa.

- Bet…

- Agrāk nevarēju uztvert skaidru signālu, jo Aka visu laiku bija pilna ar ūdeni. Pēc tam sensori niķojās. Līdz pat šim brīdim.

Bontjēra sarauca pieri.

- Tu nesaproti? Tā ir alai Mēs taču ne mirkli neiedomājā­mies paskatīties, kas ir zem Ūdens Akas! Gan dārgumu kam­baris, gan Aka pati - un arī mēs, velns parāvis! - viss atro-

das uz sasodīti caururbta kupola. Tas izskaidro defektus, no­virzes, visu!

- Vai tā ir vēl viena Makalana būve?

- Nē, nē, tā ir dabas veidota. Makalans vienkārši to iz­mantoja. Šis caururbtais kupols ir ģeoloģisks veidojums, kro­ka Zemes garozā. - Renkins salika rokas kā lūgšanā un tad vienu pašāva gaisā. - Tā sašķeļ klintis, rada milzīgus frak- turu tīklus un parasti vertikālu plaisu, kā cauruli, kas stiep­jas dziļi zemē, dažkārt pat vairāku tūkstošu pēdu dziļumā. Tie spiediena viļņi pirmīt, vibrācijas… acīmredzot kupolā kaut kas noticis, un tika izsaukta rezonanse. Acīmredzot tā ir daļa no apakšstruktūras, kas radīja tuneļus, ko Makalans…

Bontjēra salēcās, jo dozimetrs viņas rokās pēkšņi iečērk- stējās. Zilā krāsa ekrānā pamazām kļuva dzeltena.

- Paskatīsimies. - Renkins nospieda vairākus taustiņus. Viņa milzīgajā plaukstā tastatūra izskatījās pavisam maziņa. Augšējā ekrāna daļa attīrījās, un parādījās ziņojums. Trekni melni burti vēstīja:

Bīstams radiācijas līmenis Izvēlieties vajadzigo mērvienību (jonizācija/džouls/Rad) un laika vienību (sekundes/minūtes/stundas)

Renkins nospieda vēl dažus taustiņus.

240.8 Rad/h Fiksēta ātro neitronu plūsma Iespējams vispārējs radioaktīvs piesārņojums Rekomendācija: tūlītēja evakuācija

- Merde. Jau par vēlu.

- Kas ir par vēlu?

- Viņš jau ir atvēris šķirstu.

Nākamais uzraksts ekrānā vēstīja:

33.144 Rad/h Bīstams fona starojuma līmenis Rekomendācija: standarta aizsardzības procedūras

- Kas notika? - Renkins jautāja.

- Nezinu. Varbūt viņš atkal aizvēra šķirstu.

- Paraudzīsim, vai varam noskaidrot avota radiācijas sig- naturu. - Ģeologs atkal sāka spiest taustiņus. Tad viņš iz­slējās un vērās nelielajā ekrāniņā. - Jeziņ, - viņš nočukstēja.

- Tu neticēsi!

Viņu pārtrauca skaļš dobjš troksnis uz novērošanas plat­formas. Durvis atsprāga, un telpā ienāca Strīters.

- Sveiks, Lail! - Renkins uzsauca un tikai tad ieraudzīja pistoli.

Strīters skatījās te uz Renkinu, te uz Bontjēru.

- Ejam, - viņš noteica, ar pistoli pamādams uz durvju pusi.

- Uz kurieni? - Renkins iesāka. - Un kam tev pistole?

- Mēs mazliet pastaigāsimies, trijatā, - Strīters atbildēja. Viņš ar galvu pamāja uz stiklotās grīdas pusi.

Bontjēra neuzkrītoši pabaza dozimetru zem džempera.

- Tu gribi teikt, ka mēs kāpsim Akā? - Renkins neticīgi iesaucās. - Tur taču ir sasodīti bīstami! Viss tur turas uz…

Strīters pielika pistoli Renkina labajai rokai un izšāva.

Ortanka šaurībā šāviena troksnis šķita ārkārtīgi skaļš. Bontjēra instinktīvi novērsās. Kad viņa atkal paskatījās uz Renkinu, tas, sažņaudzis savu labo roku, jau bija noslīdzis uz ceļiem. Pa pirkstu starpām uz metāla grīdas pilēja asinis.

- Nu tu varēsi turēties tikai ar vienu roku, - Strīters tei­ca. - Ja gribi, lai tā paliek vesela, aizveries! - Un atkal viņš norādīja uz durvīm un novērošanas platformu. Sāpēs elso­dams, Renkins pietrausās kājās, paskatījās vispirms uz Strī- teru, tad uz ieroci un lēni sāka virzīties uz durvju pusi.

- Un tagad tu, - Strīters pamāja Bontjērai. Viņa lēni piecēlās un, pārliecinājusies, ka dozimetrs droši paslēpts zem džem­pera, sekoja Renkinam. - Esiet uzmanīgi, - Strīters turpinā­ja, glāstīdams pistoli, - pastaiga būs gara.