Lamatas

13.

CITĀTI

Dokumenta numurs: T14-A-41298

Uzbūve: 14049

Loģiskā vienība: LU-48

Zinātniskais līdzstrādnieks: T. T. Ferels

Citātus pieprasījis: K. Sendžons

KOPIJA 001 NO 003 Autortiesības uz šo dokumentu, kas satur komerciālu noslēpumu, pieder korporācijai Talasa Holding. Neatjauta ta izmantošana ir likumpārkāpums un tiek sodīta atbilstoši Virdžīnijas štata Kriminālkodeksam.

AIZLIEGTS KOPĒT

ĪSA LDVARDA OKLMA BIOGRĀFIJA

T. T. Ferels, "Talasa" - Srīporla

1 Fd vārds Okems dzimis tūkstoš sešsimt sešdesmit otrajā gada Kornvolā, Anglijā, sīkmuižnieka ģimenē. Izglītību ieguvis Herovā, divus gadus pavadījis Bei-

liola koledža Oksfordā. Pēc tam koledžas vadība viņu padzinuši par mums nezināmiem pārkāpumiem.

10 Ģimene vēlējās, lai viņš kļūtu par jūrnieku, un tūkstoš sešsimt astoņdesmit otrajā gadā Okems noslēdza līgu­mu un devas jurā kā leitnants Vidusjūras flotē admi­rāļa Piontona vadībā. Strauji kāpdams pa karjeras kāp­nēm un izceldamies vairākās kaujas pret Spāniju, viņš atstaja jūras kara floti un, no Britu admiralitātes saņe­mot kaperēšanas atļauju, kļuva par kapera kapteini[1].

20 Pēc vairakām veiksmīgām operācijām Okems acīmre­dzot nolēmis, ka vairs nevēlas dalīt laupījumu ar ka­rali. Tūkstoš sešsimt astoņdesmit piektā gada sākuma viņš saka nodarboties ar vergu tirdzniecību un kuģo­ja no Gvinejas krastiem Āfrikā uz. Gvadelupu Vējpu- ses salas'3 . Pēc aptuveni diviem gadiem veiksmīgu ce­ļojumu, Okems nonāca slazdā, ko bloķētajā ostā bija izveidojuši divi karakuģi. Lai novērstu uzmanību, Okems aizdedzināja savu kuģi un aizbēga ar nelielu kuteriti. Pirms bēgšanas viņš nogalināja visus vergus, kas atradās uz klāja. Pārejie četri simti vergu, kas, iekalti važās, bija ieslodzīti kravas tilpne, gāja bojā lies­mās. Dokumenti liecina, ka tieši pēc tam Okemu sā­kuši saukt par Sarkano Nedu.

30 Pieci Okema komandas viri lika sagūstīti, aizvesti atpa­kaļ uz Londonu un pakārti pie Sodu doka Vepingā. Okemam izdevās nonākt bēdīgi slavenajā pirātu patvēruma Portrojalā44 Kārību jūra, kur viņš tūkstoš sešsimt astoņdesmit septītajā gadā pievienojās "Kras­ta brālībai"45 . (Sk. "Talasas" dokuments P6-B19-ĪĪ0292, Pirātu dārgumi Portrojalā (domājamie).) uzskatāms par autoru daudzām vispārzināmām pirā­tu metodēm - tādām kā iešana pa dēli10 , galvaskausa un sakrustotu kaulu izmantošana, lai iedvestu bailes pretinieku sirdis, un rescate (izpirkuma maksas piepra­sīšana par civilajiem gūstekņiem). Uzbrūkot pilsētām vai kuģiem, viņš nekavējās pielietot spīdzināšanu pret jebkuru, lai tikai noskaidrotu, kur apslēptas bagātības. Pārāks pār citiem gan fiziski, gan intelektuāli, Okems bija viens no nedaudzajiem pirātu kapteiņiem, kas at­ļāvās pieprasīt - un arī saņēma - krietni lielāku daļu trofeju nekā pārejie komandas locekļi.

50 Savas valdīšanas laika Okems guva uzvaras, izmanto­jot reti sastopamu psiholoģijas, taktikas un cietsirdī­bas sajaukumu. Piemēram, uzbrukdams nocietinātajai Spānijas pilsētai Portobelo47 , viņš ar varu panāca, ka aplenkuma ieročus un kāpnes izvieto netālu esošā klostera mūķenes, - pirātu kapteinis loģiski bija iz­spriedis, ka stingrā reliģiozitāte neļaus spāņiem atklāt uguni. I'ar uzbrukuma ieroci Okems izvēlējās musketi - ieroci ar īsu stobru, kas šauj nāvējošu svina skrošu šaltis. Nereti, aizbildinoties, ka uzsāks miera sarunas, viņš sapulcināja aplenktās pilsētas tēvus vai pretinie­ka kuģa virsniekus. Un pēc tam - paceldams ieročus abās rokās - ar dubullšāvienu iznīcināja visu grupu.

60 Alkatība auga augumā, un proporcionāli pieauga ari Okema pārdrošība un bezkaunība. Tūkstoš sešsimt de­viņdesmit pirmajā gadā viņš mēģināja aplekt Panamas pilsētu no sauszemes, taču beigu beigas šī operācija iz­rādījās neveiksmīga. Atkāpjoties pari Čagrisas upītei, viņš tuvēja līci ieraudzīja galjonu, kas devās atklata jū­rā uz Spāniju. Uzzinājis, ka ar kuģi tiek vesti trīs mil­joni peso, Okems, kā tiek uzskatīts, nozvērējās nekad neļaut kaut vienai galjonai izsprukt no viņa rokām.

70 Turpmākajos gados Okems vēl stiprāk pievērsās Spa- nijas zeltam - pilsētām, kas to glabāja, un kuģiem, kas to pārvadāja. Viņš tik precīzi prata paredzēt, kad spāņi vedīs zeltu, ka daži zinātnieki uzskata, - Okems bijis spējīgs lasīt spāņu kapteiņu un sūtņu kodētos ziņojumus Csk. "Talasas" konfidenciālo dokumentu Z-A4-050997).

80 Tikai vienā tūkstoš sešsimt deviņdesmit trešā gada rudens mēnesi katrs no Okema astoņsimt vīru lielās komandas, uzbrūkot spāņu kolonijām, kā savu laupī­juma daļu ieguva sešsimt peso.

90 Okems kļuva arvien ietekmīgāks un biedējošāks, un, šķiet, vienlaikus pieauga ari viņa sadistiskas tieksmes. Parādījās milzum daudz ziņojumu par viņa barbaris­ko nežēlību. Nereti pēc kuģa ieņemšanas viņš mēdza nogriezt sagūstītajiem virsniekiem ausis, apbēra tās ar sāli, aplaistīja ar etiķi un lika nelaimīgajiem upuriem est. Tā vietā, lai ierobežotu savus vīrus pilsētas postī­šanas laikā, Okems tos, nežēlīgas iekāres pārņemts, si­ta ar pātagu un tad ļāva pilnīgi brīvi izrīkoties ar bez­palīdzīgajiem iedzīvotājiem - pats gūdams baudījumu no šim zvērībām un ļaužu izmisuma. Ja upuri nespēja sagādāt pirāta pieprasīto izpirkuma maksu, viņš pavē­lēja tos leni cepināt uz koka iesmiem vai izraut tiem iekšas sakarsētiem ķekšiem.

100 Lielāko laupījumu Okems guva tūkstoš sešsimt deviņ­desmit piektaja gadā, kad viņa nelielā kuģu armada veiksmīgi sagrāba, aplaupīja un nogremdēja Spānijas flota de plata, kas bija ceļā uz Kadisu. Guvums - zelta stieņi un gabali, sudraba sloksnes un bluķi, kā arī ne­apstrādātās peries un dārgakmeņi - tika lēsts vairāk nekā miljarda dolāru nominālvērtībā.

110 Turpmākais Okema liktenis ir noslēpumā tīts. Tūkstoš sešsimt deviņdesmit septītajā gadā viņa komandkuģis tika atrasts dreifējam pie Azoru salam. Visi viri bija mi­ruši neizprotamos apstākļos. Uz klaja nekādas bagātī­bas netika atrastas, un zinātnieki ir vienisprātis, ka

pirāts tās noslēpis Jaunās Pasaules austrumu piekras­tē neilgi pirms savas nāves. Lai ari parādījušās neskai­tāmās leģendas, kuru ticamības pakāpe ir dažāda, paši pārliecinošākie pierādījumi norāda uz trim iespējama­jām vietām: Vasas sala Espanjolas piekrastē; Palmu sala Dienvidkarolīnā un Skrandu sala Menā, septiņdesmit jūdzes uz ziemeļiem no Monheganas.

IZDRUKA BEIDZAS DRUKAŠANAS LAIKS: 001:02 KOPA BAITI: 15425