Lamatas

10.

Grupiņa, kas nākamajā rītā bija sapulcējusies ap senlaicīgo kļavaskoka galdu "Grifa" stūres mājā, nebūt nelīdzinājās tam trokšņainajam, nepacietīgajam pūlim, kas satraukts auroja ap šo pašu kuģi pirms trim dienam. Kad Hečs ieradās uz noru­nāto tikšanos, lielākā daļa klātesošo tā nelaimes gadījuma dēļ izskatījās nospiesti, pat sagrauti.

Hečs nopētīja Naidelmana kuģa vadības centru. Vairaki apaļie logi ļāva netraucēti novērot salu, okeānu un cietze­mi. Stūres mājas iekārtošanai bija izmantots Brazīlijas rož- koks un misiņš, viss prasmīgi restaurēts - ari sarežģītais griestu rotājums. Līdzās kompasmājiņai stikla kastē atradās kaut kas līdzīgs astoņpadsmitā gadsimta holandiešu sekstan­tam, un stūres rats bija izgriezts no eksotiska melnkoka. Rož- koka skapjos katrā pusē stūrei bija paslēpti moderni instru­menti, radiosignālu uztvērēju un sonāru ekrānus, ka ari globālās pozicionēšanas sistēmu ieskaitot. Pie tālākas stūres mājas sienas atradās neskaitāmas nepazīstamas elektroiekār­tās. Pats kapteinis vel nebija atstājis savus privātos aparta­mentus - zemās koka durvis starp elektroiekārtām dziļāka­jā sienā bija ciet. Virs durvīm uz nagliņas otrādi apgriezts karājās pakavs, bet misiņa plāksnītē uz durvīm ar nelieliem, bet skaidri salasāmiem burtiem bija iegravēts PRIVĀTS. Vienīgo troksni telpā radīja trošu skrapstēšana un klusā ūdens šļakstēšana pret kuģa korpusu.

Apsedies pie galda, Hečs apskatīja apkārtējos cilvēkus. Dažus viņš bija saticis jau pirmajā vakarā, bet citi vēl nebija pazīstami. Grupas vadītājs Lails Strīters apzināti novērsās, kad Hečs sasveicinoties draudzīgi uzsmaidīja. Acīmredzot viņš nebija no tiem, kam patīk, ja uz viņu kliedz. Hečs do­mas sev atgādināja - lai ari katrs medicīnas students zina, ka kliegšana, bļaušana un lamāšanās neatliekamās palīdzī­bas sniegšanas laikā nav nekas īpašs, citiem cilvēkiem par to nav ne jausmas.

No apakšas atskanēja troksnis, un stūres mājas durvis pa­rādījās kapteinis. Pārējie ar acīm sekoja Naidelmanam, kurš nostājās galda galā un, atspiedies pret to ar abām rokām, pec kārtas nopētīja katru klātesošo. Spriedze telpā bija jūta­mi mazinājusies - it ka NO kapteiņa katrs būtu saņēmis savu devu spēka un paškontroles. Pievērsies l lečam, Naidelmans jautāja:

- Kā klājas Kenam?

- Stāvoklis ir nopietns, taču stabils. Iespējama embolija, taču viņu nepārtraukti novēro. Domāju, jūs zināt, ka kājas piešūt nevarēja.

- Tā es sapratu. Paldies, doktor Heč, ka izglābāt viņam dzīvību.

- Bez Strītera kunga un viņa komandas palīdzības es to nevarētu izdarīt, - Hečs atbildēja.

Naidelmans palocīja galvu. Uz bridi iestājās klusums, bet pēc tam viņš turpināja - ne skaļi, taču pārliecinoši:

- Novērošanas grupa izpildīja manus norādījumus un ievēroja visus drošības noteikumus, kurus es uzskatīju par nepieciešamiem, ja kāds ari ir vainojams šajā nelaimes gadī­jumā, tas esmu es. Mēs esam pamatīgi pārskatījuši drošības tehnikas noteikumus. Protams, ir ļoti nepatīkami, ka tā no­ticis. Protams, jājūt līdzi Kenam un viņa ģimenei. Bet sav­starpējiem apvainojumiem te nav vietas.

Naidelmans izslējās un salika rokas aiz muguras.

- Mēs katru dienu būsim pakļauti riskam, - viņš turpi­nāja jau skaļāka balsi. - Visi. Rit kājas varu zaudēt es vai jūs.

Var gadīties vel kas ļaunāks. Risks ir pilnīgi reāls, tā ir daļa mūsu darba. Ja izcelt divus miljardus dolāru no ši applūdi­nātā kapa būtu vienkārši, tas būtu izdarīts jau pirms dau­dziem gadiem. Pirms vairākiem gadsimtiem. Mēs šeit esam briesmu dēļ. Un pirmo likteņa triecienu jau esam saņēmuši. Taču mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas mazina musu apņēmī­bu. Pasaulē nav bagātību, kas būtu apslēptas tik prasmīgi un tik viltīgi. Mums jābūt vel prasmīgākiem un viltīgākiem, lai tās atrastu.

Naidelmans piegāja pie tuvāka loga un bridi raudzījās āra. Tad viņš atkal pagriezās.

- Esmu pārliecināts, ka tagad jau gandrīz visi zina šī ne­laimes gadījuma detaļas. Kad grupa virzījās salas iekšienē, Kens Fīlds iekrita ar dēļiem pārklātā šahtā, kas izrakta, iespējams, deviņpadsmitā gadsimta vidu. Drošības trose no­turēja viņu un neļāva nokrist līdz galam. Taču, velkot viņu ārā, trose aizķērās aiz sapuvušas, izgāzušās stiprinājuma si­jas. Tā tika izrauta no vielas, izraisīja iegruvumu un izrāva robu nākamajā šahtā, kas bija pārplūdusi.

Viņš uz mirkli apklusa.

- Mes zinām, kadu mācību esam guvuši. Un, domāju, mēs visi zinām, kādam jābūt mūsu nākamajam solim. Rīt sāksim gatavošanos Ūdens Akas pārbaudēm ar krāsu, lai noteiktu, kur atrodas slepenais tunelis, kas savieno Aku ar jūru. Līdz tam laikam jābūt uzstādītām pirmajām datorsistēmām. Iekams sakam strādāt, jāsamontē sonāru sistēma, seismo- metri, tomogrāfi un protonu magnetometri. Ūdenslīdēju aprīkojumam līdz pulksten trijiem jābūt pārbaudītam un gatavam lietošanai. Un, pats svarīgākais, līdz dienas beigām jabut uzstādītiem sūkņiem, lai tos var pārbaudīt.

Naidelmans pēc kārtas nopētīja katru viru.

- Katrs no jums kā neaizvietojams šīs komandas loceklis algas vieta saņems daļu apslēptās mantas. Jūs zināt, ka veik­smes gadījuma kļūsiet ārkārtīgi bagāti. Var likties, ka četras nedēļās tikt pie tādas bagātības nemaz nav tik slikti… Ja vien nedomā par to, kas notika ar Kenu Rīdu. Ja kads no jums apsver iespēju doties prom, šis ir īstais laiks. Saņemsiet stan­darta kompensāciju no "Talasas", taču pie apslēptās mantas netiksiet. Nebūs nekādu pārmetumu, nekādu lieku jautāju­mu. Tikai vēlāk nenāciet pie manis un nesakiet, ka esat pār­domājuši. Mes iesim Iidz galam, lai tur vai kas. Tātad - vārds jums!

Kapteinis piegāja pie skapja un izņēma senlaicīgu rožko- ka saknes pīpi. Tad viņš paņēma kārbu ar Dunhill tabaku, iebēra to pīpē, rūpīgi noblietēja un aizdedzināja ar koka sēr­kociņu. Tas viss notika apzināti nesteidzīgi, bet klusums, kas valdīja ap galdu, kļuva arvien nomācošāks. Aiz loga mūžīgā Skrandu salas migla bija kļuvusi vēl biezāka un ieskava "Gri­fu" ar gandrīz juteklisku maigumu.

Beidzot kapteinis atkal pievērsās vīriem un, izputis zilu dumu grīsti, sāka runāt.

- Ļoti labi. Iekams izklistam, gribētu jūs iepazīstināt ar jaunāko ekspedīcijas locekli. - Naidelmans paskatījās uz 1 le­cu. - Doktor, cerēju jūs ar galvenajiem speciālistiem iepazīs­tināt daudz patīkamākos apstākļos. - Viņš ar plašu žestu no­rādīja uz pārējiem. - Kā jau gandrīz visi zina, tas ir Melins 1 lečs, Skrandu salas īpašnieks un šīs operācijas partneris. Viņš bus mūsu ekspedīcijas mediķis.

Tad Naidelmans pagriezās.

- Doktor Heč, šis ir Kristofers Sendžons, ekspedīcijas vēs­turnieks.

Tas bija apaļsejigais vīrs no barkas, ar kuru ITečam gadī- jas saskatīties pirms divām dienām. Viņa galvu ieskāva ne­paklausīgu sirmu malu cekuls, savukārt uz saņurcītā tvīda uzvalka bija redzamas vairāku brokastošanu nodevīgās pē­das.

- Kristofers ir ļoti zinošs Elizabetes un Stjuartu laikmeta eksperts, pārzina arī pirātu būšanas un kodu izmantošanu. Bet šis… - Naidelmans norādīja uz nevīžīgu puisi Bermudu šortos, kurš, pārmetis kāju par krēsla paroceni, garlaikoti pē­tīja savu roku nagus, - …ir Kerijs Vopners, mūsu datorspe- cialists. Kerijs ir lietpratējs datortīklu ierīkošanā un kripto- analīzē. - Naidelmans cieši paskatījās uz. abiem. - Nav vajadzības skaidrot, cik ārkārtīgi svarīgi ir atšifrēt otro žur­nālā daļu, īpaši jau tikko notikušās traģēdijas deļ. Makalans vairs neko nedrīkst no mums slēpt.

Naidelmans turpināja iepazīstināšanu.

- Ar mūsu grupas vadītāju Lailu Strīteru tikāties jau va­kar. Viņš ir kopā ar mani kopš tiem laikiem, kad kuģojām pa Mekongu. Un, lūk… - viņš norādīja uz neliela auguma skarba un barga izskata sievieti košā apģērbā, - …Sandra Magnusena, "Talasas" galvenā inženiere un tālvadības zon- dēšanas speciāliste. Un galda galā ir Rodžers Renkins, mū­su ģeologs. - Naidelmans norādīja uz plecīgu, parupju, ma­tiem noaugušu vīru, kas sēdēja krēslā, kurš izskatījās pārāk mazs tādam augumam. Vīrietis saskatījās ar liecu, un pa­smaidot viņa gaišā bārda sadalījās divās daļas. Rodžers pie­dūra divus pirkstus pierei.

- Doktore Bontjēra, - Naidelmans turpināja, - mūsu ar- heoloģe un ūdenslīdēju komandas vadītāja, kavējas un iera­dīsies tikai vēlu vakara. - Viņš uz mirkli apklusa. - Ja vairs nav jautājumu, tad man viss. Paldies, tiksimies rit no rīta.

Klātesošie jau cēlas kājās, bet Naidelmans apkārt galdam piegāja klāt liecam.

- Sala palika īpašā grupa, kas sagatavos komunikācijas un ierīkos Galveno nometni, - viņš teica. - Medpunkts būs jūsu rīcībā vēl pirms saullēkta.

- Tas ir lieliski, - atbildēja Hečs.

- Jūs, iespējams, vēlaties vairāk uzzināt par šo projektu. Sopēcpusdien varētu tam atvēlēt laiku. Vai varēsiet divos ierasties uz "Cerbera" klaja? - Naidelmana lupas savilkās tik­ko jaušamā smaidā. - Sakot no rītrīta, izskatās, mēs visi bū­sim mazliet aizņemti.