Lamatas

18

Nākamajā rītā pamodies ar mazliet aizmiglotu skatienu iepriekšējā diena izdzerta alus dēļ , 1 lečs ieslēdzās med- punktā un sāka kārtot plauktos instrumentus, vienlaikus veicot inventarizāciju. Pēdējo dienu laika nācās palīdzēt daudziem ievainotajiem, taču tās, par laimi, bija tikai sīkas skrambiņas un ielauzta riba. Kamēr viņš pārskatīja plauktus un atķeksēja aprīkojuma nosaukumus saraksta, ausīs šalca monotonā viļņu sišanās pret nelalajiem rifiem. Pa iogu me­tāliskajā rāmī laiku pa laikam iespīdēja blāva saule, kas cīk­stējās ar visuresošo miglas aizkaru.

Pabeidzis inventarizāciju, I lečs pakarināja planšeti ar sarakstu līdzas plauktiem un paskatijas āra pa logu. Bija redzams slaidais Kristofera Sendžona augums ar sagumu- šajiem pleciem - viņš uzmanīgi staigāja pa Galvenās nomet­nes nelīdzeno apkārtni. Anglis parkāpa pāri smagam kabe­lim un garai polivinilhlorida caurulei, tad nozuda Vopnera midzeni - Sendžona nepaklausīgais sirmais matu ērkulis tik tikko neskāra durvju aplodu. Hečs brīdi pastāvēja pie loga, tad paņēma divas melnas mapes, izgāja no medpunkta un devas vēsturniekam pa pēdām. Varbūt atšifrēta vēl kada daļa teksta.

Vopnera Galvenaja nometnē valdīja vel lielāka nekārtība neka viņa kajīte uz "Cerbera" klaja. Kaut vai tādēļ, ka

monitori un servokontroles iekārtas telpu padarīja vel ma­zāku. Vopners sēdēja vienīgajā krēslā, kas bija ietūcīts tālā- kajā stūri starp plauktiem ar radiotranslācijas aparatiem. Pa divām atverēm virs galvas plūda iekšā vēss gaiss, un pie dzi­ļākās sienas dūca milzīgs kondicionētājs.

Lai ari gaiss tika kondicionēts, elektronikas radītā karstu­ma dēļ tas šķita sasmacis. Kad Hečs ienāca, Sendžons raudzījās pēc vielas, kur pakarināl savu žaketi. Pēc neveiksmīgiem mek­lējumiem viņš to rūpīgi nolika uz tuvākās vadības pults.

- Jēziņ, - iesaucās Vopners, - tavs vecais pūkainais tvīds radīs īssavienojumu visur, kur vien iespējams!

Saraucis pieri, Sendžons atkal paņēma žaketi.

- Kerij, tev ir brītiņš laika? - viņš jautāja. - Mums vaja­dzētu apspriesties par to kodu.

- Vai izskatās, ka man ir brīvs brītiņš? - datorspeciālists attrauca un, atrāvies no termināļa, veltīja ienācējiem niknu skatienu. - Es tikko pabeidzu visu salas sistēmu diagnosti­ku. Pārbaudīju pilnigi visu līdz pēdējam mikrokodam. Vese­lu stundu ņemos, lai ari darbojās maksimālais frekvenču dia­pazons. Pārbaudīts viss: sūkņi, kompresori, servodzinēji un tā tālāk. Nekādu problēmu, nekādu noviržu.

- Tas jau labi! - ierunājās Hečs.

Vopners veltīja viņam neticības pilnu skatienu.

- Varbūt pieslēgsi arī smadzenes, ko? Labi? Tās ir pilnī­gas šausmas!

- Nesaprotu.

- Atceries, mēs konstatējām sistēmas avāriju, vai ne? Tie sasodītie sūkņi atteicās strādāt. Pēc tam es salīdzināju salas datorsistēmu ar "Scillu" uz "Cerbera", un - kā tu domā? La­sāmatmiņas mikroshēmas šeit, uz "Haribdas", ir mainījušās! Mainījušās! - Viņš nikni uzsita pa vienu 110 centrālajiem pro­cesoriem.

- Un?

- Un tad es atkal diagnosticēju visu sistēmu, un viss ir kārtībā. Visa tiklā nav ne vismazāko kļudu! - Vopners pa­liecās uz priekšu. - Nekādu noviržu! Vai tad nesaprotat? Ne no fizikas, ne skaitļošanas viedokļa tas nav izskaidrojams!

Salicis rokas aiz muguras, Sendžons pētīja aparatūru sev apkart.

- Datora spoks, Kerij? - viņš riskēja pajautāt.

Vopners izlikās nedzirdam šo piezīmi.

- Neko daudz par datoriem es nezinu, - Sendžons turpi­nāja, un viņa sulīga balss piepildīja visu telpu, - taču vienu terminu zinu gan: Gigo princips'*.

- Tad nu gan! Ar programmēšanu tas nav saistīts!

- Ak, jā. Varbūt vainojams cilvēciskais faktors? Ja pareizi atceros, FORT RAN valodāM pietika ar vienu nepareizu vie­nādojumu, lai Mariner I nonāktu kosmisko atkritumu izgāz­tuvē un aizmirstībā1 *.

- Bet tagad viss strādā normāli, - Hečs iebilda. - Kadēj nevar turpināt darbu?

- Nu, protams, lai tas viss atkal atkārtojas! Es gribu zināt, kādēļ ta nolādēta kaste toreiz, atteicās strādāt!

- Tagad tu neko nevari izdarīt, - teica Sendžons. - Bet mēs, starp citu, kavējam kriptoanaliz.es termiņu. Nekas ne­izdodas. Es vēl mazliet papētīju un domāju, ka mēs pārāk ātri atteicāmies no…

- Par mesliem pat nesāc! - Vopners izgrūda, ar riteņkrēs- lu pievirzījies tuvāk vēsturniekam. - Ceru, vecais, ka tu ne­gribi tagad atkal pļāpāt par to daudzalfabētisko šifru, ko? Es, zini, grasos modificēt brutālā spēka metodes algoritmu, dot piecdesmit procentu prioritāti, tātad - kārtīgi ķerties vērsim pie ragiem. Bet tev varbūt labak doties uz savu bib­liotēku? Un piekāp vakarā ar dažām noderīgām idejām.

Sendžons veltīja Vopneram īsu skatienu. Tad viņš uzvil­ka savu tvida žaketi un izgāja blāvajā rīta gaismā. Hečs ari gāja prom - uz savu medpunktu.

- Paldies, - Hečs teica, pasniegdams Sendžonam abas mapes.

- Ziniet, viņam taisnība, - vēsturnieks iesāka, apsedies pie sava kārtīgā galda un leni vilkdams sev tuvāk rakstāmma­šīnu. - Es vienkārši esmu izmēģinājis visu. Izmantojis visas šifrēšanas metodes, kadas bija zināmas Makalana laika. Es­mu centies to risināt kā aritmētisku problēmu, ka astrono­misku vai astroloģisku sistēmu un ari ka svešvalodas kodu. Nekā.

- Bet kas ir daudzalfabētiskais šifrs?

Sendžons nopūtās.

- Tas tiešām ir pavisam vienkāršs. Saprotiet, Makalana laikā lielāka daļa kodu bija vienkārši, izmantoja monofonisko aizvietošanu. Jūs ņemat normālo alfabētu, tad šifra alfabētu - viss tur ir juku jukām. Lai kaut ko šifrētu, jūs vienkārši pa­skatāties, kurš koda burts dokumentā atbilst normālā alfa­bēta burtam. Piemēram, s kods bija y, bet e kods bija z. Tātad, šifrējot vārdu see, iznāks yzz. Tāda ir kriptogrammu būtība vietējā avīzē.

- Šķiet, tas patiešam ir vienkārši.

- Ja, bet tai ne visai var uzticēties. Ja nu nākas strādāt ar vairākiem kodu alfabētiem? Teiksim, viena vietā ir desmit. Šif­rējot kādu dokumentu, tu izmanto visus desmit alfabētus un tad atkal sac ar pirmo. Tas ir daudzalfabētiskais kods. Tā­tad vārds see nebūs vienkārši yzz. Katrs burts būs aizšifrels no citas kodu tabulas.

- Izklausās, ka tādu grūti uzlauzt.

- Jā, tie ir ļoti sarežģīti. Bet Kerijs uzskata, ka Makalana laikā daudzalfabētisko kodu neizmantoja. Šo kodu jau pazi­na, taču cilvēki to uzskatīja par pārāk laikietilpīgu, turklāt bija liela iespēja kļūdīties. - Sendžons atkal nopūtās. - Taču šajā gadījumā pati lielākā problēma ir nepieciešamība sagla- bat visu slepenībā. Ja Makalans izmantoja daudzalfabētisko kodu, kur viņš glabāja visas kodu alfabētu tabulas, kas bija jāizmanto? Ja Sarkanais Neds Okems tās būtu ieraudzījis, vi­sam butu beigas. Lai cik Makalans bija izcils, prātā tās tabu­las paturēt nav iespējams.

- Ja jau domājāt, ka ticis izmantots daudzalfabētiskais kods, kādēļ nemēģināt pats to atšifrēt?

Sendžona lūpu kaktiņi savilkās grimasē, ko varētu uzska­tīt par smaidu.

- Ja man būtu vismaz divi mēneši laika, es ar lielāko prie­ku pamēģinātu. Taču laika nav. Turklāt man nav ne jausmas, cik daudz alfabētu viņš izmantojis un cik bieži licis nulles.

- Nulles?

- Nihil importantes. Burtus, kas neko nenozīmē un liek lie­toti, lai sajauktu prātu tiem, kuri vēlētos dokumentu atšifrēt.

Atskaņoja kuģa signāls - dobjš un noslēpumains. I lečs paskalijās pulksteni.

- Desmit, - viņš teica. - Es labāk iešu. Pēc dažām minū­tēm viņi sāks aizsprostot tuneļus un tukšot Ūdens Aku. Lai jums veicas darba ar Keriju!