Nākamās dienas rītausmā ekspedīcijas vadošie darbinieki sapulcējās "Grifa" stūres mājā. Noskaņojums bija pilnīgi citāds - cilvēki vairs nešķita tik nomākti un demoralizēti ka toreiz, pec nelaimes gadījuma ar Kenu Pildu. Šaja dienā gaiss šķita ka elektrizēts, tajā jautas gaidas. Pie viena galda Bontjēra ar Striteru runāja par arheoloģisko atradumu transportēšanu uz noliktavu. Komandas vadītājs klusēdams klausījās. Galda otra galā Vopners, briesmīgi izspūris un saņurcīts, dzīvi sačukstējās ar Sendžonu, savus vārdus pastiprinādams ar mežonīgiem žestiem. Naidelmans nebija manāms - viņš, ka parasti, uzturējās sava privataja kajītē līdz brīdim, kamēr visi nebija sanākuši. Hečs ielēja sev tasīti karstas kafijas, paņēma milzīgu taukainu virtuli un apsēdas krēsla līdzās Renkinam.
Atvērās kajītes durvis, un tajās parādījās Naidelmans. Jau pec soļiem Hečs saprata, ka ari kapteiņa garastāvoklis atbilst vispārējam noskaņojumam. Viņš pamāja Hečam, aicinādams sev klāt.
- Gribu, lai jus, Melin, paņemtu šo te, - Naidelmans klusi noteica un iespieda Hečam rokā kaut ko smagu.
Hečs pārsteigts atskārta, ka tas ir masīvais zelta dublons, ko Bonljēra bija atradusi iepriekšējā dienā. Viņš jautajoši vērās kapteinī.
- Tas nav daudz, - smaidīdams sacīja Naidelmans. - Mūsu pūliņu pirmie augļi. Gribu, lai jūs to pieņemat ka mūsu ten- cinājuma apliecinājumu. Jūs taču mūsu dēļ nonācāt tik sarežģītas i/vēles priekšā.
Hečs nomurmināja pateicības vārdus un ieslidināja monētu kabatā. Atgriezdamies savā vieta pie galda, viņš jutas bezgalīgi apmulsis. Nez kādēļ viņam nepatika saņemt dub- lonu, kas atrasts Skrandu sala; šķita, ka tā bus slikta zīme - vest to līdzi, iekams visa apslēptā manta nav atrasta. Vai ari es kļūstu māņticīgs? Hečs prātoja un nolēma ieslēgt monētu savā medpunkta.
Naidelmans nostājās galda galā un, burtiski izstarodams spēcīgu enerģiju, nopētīja savu komandu. Naidelmans izska- tījās nevainojami: nomazgājies, noskuvies, ar tīru un gludu sejas adu, ģērbies gludinātās haki krasas biksēs. Pelēkās acis stūres mājas siltajā gaisma šķita gandrīz baltas.
- Šodien acīmredzot būs daudz ko ziņot, - viņš iesāka, skatīdamies uz klātesošajiem. - Doktore Magnusena, sāksim ar jums.
- Sūkņi ir kartība un gatavi darbam, kaptein, - inženiere atbildēja. - Vairākās otršķirīgajās šahtās esam izvietojuši papildu sensorus, tāpat ari kesonā, lai varētu noverot ūdens līmeni sūknēšanas laika.
Naidelmans palocīja galvu un pievērsa savu stingro, nepacietīgo skatienu nākamajam.
- Strītera kungs?
- Kesons pabeigts. Visas stabilitātes un struktūras viengabalainības pārbaudes devušas pozitīvu rezultātu. Āķis ir vieta, un racēju komanda uz "Cerbera" gaida tālākus norādījumus.
- Lieliski. - Naidelmans paskatījās uz vēsturnieku un programmētāju. - Jums, kungi, noteikti ir informācija no mazliet citas jomas.
- Bez šaubām, - atsaucās Sendžons. - Ka…
- Ļauj labāk man, Kris, bērniņ, - iejaucās Vopners. - Mes esam uzlauzuši otrās teksta daļas kodu.
Klātesošie skaļi ievilka elpu. Hečs paliecās uz priekšu un neapzināti sažņaudza pirkstos krēsla paroceņus.
- Un kas lur rakstīts? - noprasīja Bontjēra.
Vopners pacēla rokas.
- Es teicu, ka mēs to uzlauzām. Es neteicu, ka mēs to atšifrējām. Atklājām dažas burtu kombinācijas, kas atkārtojas, sagatavojām tabulu un atšifrējām pietiekami daudz vārdu, kas sakrīt ar žurnāla pirmo daļu, lai zinātu, ka esam uz pareizā ceļa.
- Un viss? - Bontjēra atkrita krēslā.
- Ko nozīmē un īriss?! - Vopners izbrīnīts iesaucās. - Tas taču ir viss, kas vajadzīgs! Mēs zinām, kas tas par kodu: daudzalfabetu aizvietošanas kods, kura izmantoti pieci līdz piecpadsmit šifrēšanas alfabēti. Tiklīdz zināsim īsto daudzumu, atliks tikai pagaidīt, kamēr dators pabeigs savu darbiņu. Izmantojot iespējamo vārdu metodi, mēs uzzināsim jau pēc dažām stundām.
- Daudzalfabetu aizvietošanas kods, - I lečs atkārtoja.
- Kristofers jau no paša sākuma teica, ka izmantots tieši tas, vai ne?
Pec šiem vārdiem Hečs saņēma pateicības pilnu skatienu no Sendžona un niknu zibsni no Vopnera.
Naidelmans palocīja galvu.
- Un kā ar kāpņu programmām?
- Esmu pabeidzis simulāciju uz "Cerbera" datora, - Vopners paskaidroja, atmezdams atpakaļ mīkstu malu cirtu.
- Viss kā pa sviestu. - Un tad viņš zīmīgi piebilda: - Protams, Aka es to vēl neesmu pārbaudījis.
- Ļoti labi. - Naidelmans piecēlās, piegāja pie loga un pagriežas pret pārējiem. - Nedomāju, ka varu vēl kaut ko piebilst. Viss sagatavots. Desmitos nulle nulle mēs iedarbināsim sūkņus un nosusināsim Ūdens Aku. Strītera kungs, jūs turpināsiet uzmanīt kesonu. Tiklīdz rodas problēmas, ziņojiet mums! "N'ajādu" un "Delfīnu" katram gadījumam turiet tuvumā. Vopnera kungs, jūs novērosiet situāciju 110 Pirmās salas un pabeigsiet kāpņu programmas pārbaudi. Doktore Magnusena no Ortanka vadīs sūknēšanas procesu. - Viņš paspēra soli tuvāk galdam. - Ja viss noritēs saskaņa ar plānu, Aka bus sausa jau rit pēcpusdienā. Tad mūsu cilvēki izvāks no Akas pašus lielākos šķēršļus un ievietos kāpnes. Un nākamajā rītā pirmo reizi nokāpsim Akā.
Viņa balss apsīka un acis pievērsās te vienam, te otram no klātesošajiem.
- Nav vajadzības atgādināt, ka ari nosusināta Aka būs ārkārtīgi bīstama vieta. Patiesībā ūdens izsūknēšana radis vēl lielāku spiedienu uz koka konstrukcijām. Kamēr nebūsim tās nostiprinājuši ar titāna sijām, var gadīties nogruvumi vai nobrukumi. Vispirms lejā nolaidīsim nelielu izlūkošanas grupu, kas uz svarīgākajām koka sijām izvietos pjezoelek- triskos sprieguma sensorus. Tiklīdz sensori būs vietā, Kerijs no Pirmās salas ar tālvadības palīdzību tos kalibres. Ja pēkšņi kaut kur palielināsies spriegums - tas būs signāls, ka iespējams nogruvums, - sensori mūs brīdinās. Sensori būs pieslēgti tiklam, tatad signālu mēs saņemsim nekavējoties. Tiklīdz tos uzliksim, varēsim sūtīt grupas, kas sāks kartografēšanu. - Naidelmans ar rokām atspiedās pret galdu. - Es ilgi domāju, ko iekļaut pirmajā grupā, taču beigās izrādījās, ka tur vispār nav ko domāt. Tajā būs trīs cilvēki: doktore Bontjēra, doktors Hečs un es. Doktores Bontjēras pieredze arheoloģija, zināšanas par augsnes analīzi un pirātu konstrukcijām bus nenovērtējamas, uzsakot Akas izpēti. Doktors Hečs vajadzīgs, ja neparedzēti rastos vajadzība pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības. Bet par trešo grupas locekli runājot, es vienkārši izmantoju kapteiņa privilēģiju. - Šos vārdus izrunājot, viņa acis iemirdzējās. - Es zinu, ka lielāka daļa, ja ne visi jūs, gribētu redzēt to, kas gaida mūs. Es to tiešām saprotu. Ticiet man, pienāks diena, kad ikvienam no jums bus iespēja iepazīties - ļoti tuvu iepazīties - ar Makalana radīto konstrukciju. - Viņš izslējās. - Vēl kadi jauta- jumi?
Stūres mājā valdīja klusums. Kapteinis palocīja galvu.
- Tādā gadījumā, kungi, ķersimies pie darba!