Vieda vīra bailes

SIMT ČETRDESMIT PIRMĀ NODAĻA . mājupceļš

ATCEĻĀ UZ Universitāti liktenis man bija labvēlīgs. Pūta labs ceļavējš, un laiks ritēja ar iepriecinošu vienmuļību. Jūrnieki bija dzirdējuši par manu tikšanos ar Felurianu, tāpēc ceļā es baudīju zināmu popularitāti. Nospēlēju viņiem dziesmu, kuru biju sacerējis par toreizējo piedzīvo­jumu, un izklaidēju viņus ar stāstiem par Fae valstību; tiesa, ne tik bieži, kā viņi to vēlējās.

Stāstīju viņiem arī par savu ceļojumu uz ademu zemi. Sākumā viņi neticēja ne vārdam, bet tad es parādīju viņiem zobenu un trīs reizes noliku uz lāpstiņām viņu labāko cīkstoni. Pēc tam viņi uzlūkoja mani ar citādu cieņu un izturējās ar primitīvāku, bet tiešāku draudzību.

Mājupceļā es no viņiem uzzināju daudz jauna. Viņi iepazīstināja mani ar jūras stāstiem un zvaigžņu vārdiem. Viņi runāja par vēju un ūdeni, un par sievišķiem, piedodiet, par sievietēm. Viņi mēģināja man iemācīt jūrnieku mezglus, taču man nebija ķēriena, kaut ari es itin veikli iema­nījos tos atraisīt.

Visumā ceļojums pagāja patīkami. Jūrnieku draudzība, vēja dziesma burās, sviedru, sāls un darvas smaka… Dienu gaitā tas viss pamazām gaisināja rūgtumu, ko manī bija atstājusi maera Alverona un viņa mīlošās sievas necienīgā izturēšanās.