29

Ko gan darīt? Es taču esmu jaunkundze. Lai arī jauna laikmeta jaunkundze. Cik viss ir sarežģīti! Es nespēju darboties, itin kā būtu iemūrēta sienā. Stā­voklis sabiedrībā, protams, nav mazsvarīga lieta, taču bez mīlestības arī nevar iztikt. Bet, ja būtu jāizvēlas, ko tad? Kam es dotu priekšroku? Nekad nebiju tā uztraukusies. Visu laiku nācās atcerēties — esmu jaunkundze, nevis parasta meitene. Nav cie­nīgi aizmirst savu stāvokli. Jābūt kategoriskai, taču es nedrīkstu pārrēķināties un pakļaut sevi briesmām. Vai gan mīlestības apliecinājumi ir ko vērti, ja ne­viens no maniem pielūdzējiem man nespēj dot to, pie kā esmu pieradusi? Pārsvarā tie ir studenti, bet studenti paši nezina, kas viņus gaida nākotnē. Tiesa gan, starp maniem draugiem ir arī asistenti. Bet ko man dod tāds asistentiņš? Profesori taču arī ir na­bagi. Bet man vienmēr jāpaliek virsotnē, jāatrod sev visspožākā, viscienīgākā vieta dzīvē.

Загрузка...